Seržs Kurts no Francijas lūdz jelgavnieku palīdzību savas dzimtas vēstures izpētē – viņš būs pateicīgs par jebkādu informāciju, kas kaut ko vairāk ļaus uzzināt par viņa vectēva Rolanda Kurta un citu tuvinieku dzīvi Jelgavā.
www.jelgavasvestnesis.lv
«Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs ir vieta, kur ik pa laikam iegriežas tuvāki un tālāki ciemiņi, meklējot informāciju par saviem jau mūžībā aizgājušajiem piederīgajiem, kuru dzīves gājums kaut kādā veidā ir saistīts ar Jelgavas pilsētu. Šādā nolūkā pirms pāris gadiem mūs apciemoja arī kāds centīgs un neatlaidīgs savas dzimtas vēstures pētnieks no Francijas – Seržs Kurts. Viņa ceļš līdz Jelgavai bija nonācis tikai pēc ilgākiem meklējumiem, bet tieši Jelgava izrādījās tā pilsēta, kur arī ar mūsu – muzeja darbinieku – starpniecību, viņam izdevās iegūt vērtīgu informāciju par savas ģimenes vēsturi. Šeit viņš arī pirmoreiz savā dzīvē ieraudzīja vectēva Rolanda Kurta fotogrāfiju,» stāsta muzeja Vēstures nodaļas speciālists Kristaps Kaktiņš.
Viņš norāda, ka S.Kurta vecaistēvs ir ierakstījis savu vārdu Jelgavas vēsturē ar gana lieliem burtiem – būdams Hercoga Pētera ģimnāzijas inspektors un Jelgavas pieaugušo ģimnāzijas direktors, viņš aktīvi darbojās arī sabiedriskajā, kultūras un politiskajā laukā. «Ne jau viss vēsturē un īpaši pretrunu pilnajā 20. gadsimtā skatāms caur melnbaltu prizmu. Arī R.Kurta vārds 30. un 40. gados ir saistīts ar vairākiem skandāliem un finanšu afērām mūsu pilsētā. Jāpiemin arī, ka pirmajā komunistu okupācijas gadā (1940) Rolands Kurts tika iecelts par vadošu padomju varas funkcionāru izglītības un propagandas darbā Jelgavas pilsētā. Savukārt viņa dēls Nikolajs Kurts aktīvi darbojās komjaunatnē,» atklāj K.Kaktiņš, piebilstot, ka visa šī informācija bija pamatīgs pārsteigums mūsu ciemiņam Seržam, par ko viņa tēvs Nikolajs, pēc kara dzīvodams Francijā, nebija bildis ne vārda. Vēl satraucošākas izrādījās ziņas, ka R.Kurts pēc kara atgriezies Jelgavā un turpinājis darbu kā bērnunama direktors, bet atkal ticis tiesāts par saimnieciskās darbības pārkāpumiem, un kopš 1946. gada nav zināmi nekādi fakti par viņa tālāko likteni.
Taču Seržs vēl joprojām nav atmetis cerības, noskaidrot kaut ko vairāk par sava vectēva gaitām Latvijā pēc Otrā pasaules kara, kā arī par sava tēva māsas Marijas likteni, kura gāja bojā mīklainos apstākļos jau pirms Otrā pasaules kara. «Tāpat mūsu ciemiņš gribētu apzināt savu piederīgo kapu vietas Latvijā, lai varētu tos pienācīgi aprūpēt, un Seržs lūdz atsaukties visus, kas varētu zināt kaut ko vairāk par viņa radinieku likteni Latvijā,» šajā procesā aicinot iesaistīties ikvienu jelgavnieku, norāda muzeja Vēstures nodaļas speciālists.
Pēc S.Kurta lūguma, muzeja mājas lapā www.jvmm.lv, sadaļā «Jaunumi», «Jelgavas vēstures annāles» publicēta S.Kurta vēstule angļu valodā ar muzeja komentāriem. Saistībā ar Kurtu dzimtas likteni var sazināties ar K.Kaktiņu (tālrunis 63080150).
Sagatavoja Kristaps Kaktiņš
Fotogrāfijā – biedrības «Zaļā vārna» saiets Jelgavā 20. gadsimta 20. gadu beigās. Rolands Kurts – Nr.6 (pirmais no labās).
Foto: no muzeja arhīva
15.9 °C,
5.8 m/s,
94.6 % 
15.9 °C,
5.8 m/s,
94.6 %