-2.7 °C, 2.4 m/s, 61.2 %

Pilsētā

Futbola gads
30/12/2009
Lai gan 2009. gads Jelgavas sporta dzīvē bijis gana raibs,
gribētos teikt, ka tas pagājis futbola zīmē. Par to visas sezonas
garumā rūpējās futbola klubs «Jelgava», noslēgumā sagādājot jauku
dāvanu gan sev, gan pilsētai – pēc ilgiem laikiem Jelgavas
futbolisti atkal spēlēs virslīgā! Arī pilsētas sporta dzīves
organizatori atzīst, ka futbols Jelgavā ir ļoti populārs sporta
veids – to apliecina bērnu un jauniešu skaits, kas trenējas
futbolā, FK «Jelgava» panākumi, daudzās futbola sacensības un
turnīri, kas šogad notikuši, centieni sakārtot pilsētas stadionus.
Turklāt visi futbola cilvēki ir gatavi sadarboties, lai nākotnē
Jelgavā izveidotu un attīstītu vienotu futbola saimniecību.
Tāpat kopīgiem spēkiem pilsētā šogad izdevās saglabāt jau
esošos sporta klubus un skolas. Diezgan skaļas diskusijas izvērtās
par basketbola kluba «Zemgale» nākotni, jo objektīvu iemeslu dēļ
pieejamais finansējums kluba uzturēšanai saruka vairākkārt.
Joprojām nav atrasts kopsaucējs arī starp pilsētas jaunatnes
basketbola sistēmu un lielo klubu. Tomēr, neskatoties uz
sarežģījumiem, BK «Zemgale» Vara Krūmiņa vadībā arī šogad priecē
savus līdzjutējus, startējot gan Latvijas, gan Baltijas basketbola
līgā. Turklāt, ņemot vērā budžeta samazinājumu, arī vietējiem
spēlētājiem pavērās lieliska iespēja sevi pierādīt.
Neiztrūkstoša sporta dzīves sastāvdaļa ir arī sacensības, kas
gan kaldina sportiskos panākumus, gan vedina sabiedrību sportot un
dzīvot veselīgi. Viens no centrālajiem bērnu un jauniešu sporta
dzīves notikumiem bija  Jaunatnes vasaras olimpiāde, kas
jūnijā notika Valmierā. Uz to devās 94 mūsu sportisti: bokseri,
cīkstoņi, džudisti, peldētāji, BMX braucējs, airētāji, vieglatlēti.
Jelgavnieki izcīnīja 11 zelta, 13 sudraba un 18 bronzas medaļas,
kopvērtējumā ierindojoties 6. vietā. Arī mūsu pilsētā šogad
notikuši sporta pasākumi, kas ierakstāmi ne tikai Jelgavas, bet arī
Latvijas un Eiropas sporta vēstures lappusēs. SELL Studentu spēles
uz Jelgavu atveda ap 1500 dalībnieku no Latvijas un vēl desmit
Baltijas jūras valstīm. Trasē «Rullītis» notika tehnisko sporta
veidu svētki, kas ir viens no nozīmīgākajiem folkreisa pasākumiem
Latvijā. Bet šogad pirmo reizi jelgavniekus priecēja arī tādas
netradicionālas sacīkstes kā sievu nešana, kas, cerams, turpmāk
kļūs par tradīciju.
To, ka Jelgavā sports ir cieņā, apliecina arī mūsējo
sasniegumi starptautiskajā arēnā, kurā labāk gan veicās neolimpisko
sporta veidu pārstāvjiem. Sevi pierādīja karatists Kalvis Krūmiņš,
kurš U-21 kausa WKF sacensībās izcīnīja 2. vietu, savukārt vairāki
pauerliftinga kluba «Apolons» biedri ir pasaules un Eiropas
čempioni. Jāatzīmē arī karatē trenera Andra Vasiļjeva debija
Ungārijas izlases trenera amatā un viņa audzēkņa Ādama Kovāča
izcīnītais zelts pasaules spēlēs. Tāpat jāuzteic peldētāji,
airētāji un BMX braucēji – lai gan ne visi izcīnījuši medaļas, šo
sportistu sniegums audzis un ir perspektīvs. Spilgts piemērs ir
bijušais peldēšanas skolas audzēknis Andrejs Dūda – lai gan viņam
pa zobam nav bijis neviens starptautisks tituls, šā gada laikā viņš
ir labojis vairākus Latvijas rekordus.
Tomēr būtiskākais sporta jomā ir tas, ka pašvaldība atrada
veidu, kā saglabāt visas sporta skolas, un turpina Zemgales
Olimpiskā centra būvniecību. Tur jau nākamgad mūsu sportisti varēs
kaldināt jaunas uzvaras. 
 
Agnese Gedrovica, peldētāja:
«Šis gads man pagāja, cītīgi trenējoties un gatavojoties
startam Eiropas Jaunatnes olimpiskajam festivālam, kas notika
Somijā. Tās bija manas pirmās tik augsta ranga sacensības. Lai gan
tur neizcīnīju godalgotas vietas, redzēju, cik spēcīga ir
konkurence Eiropā, un tas deva apņēmību  trenēties vēl
cītīgāk. Jāpiebilst – lai varētu piedalīties sacensībās Tamperē,
bija jāuzvar Latvijas Jaunatnes olimpiādē, kas man izdevās.
Peldētājus šogad skāra arī izmaiņas normatīvos, tāpēc nācās
pasvīst, lai no jauna nokārtotu sporta meistara kandidāta klasi.
Prasības ir augušas, tāpēc nebija nemaz tik viegli. 
Peldēt sāku sešos gados, kad ome mani aizveda uz baseinu, bet
nopietni treniņiem pievērsos pēc tam, kad 2. klasē apguvu obligāto
peldēšanas programmu. Man ļoti patīk peldēšana, tāpēc esmu
priecīga, ka Jelgavā ir Specializētā peldēšanas skola un iespēja
nodarboties ar šo sporta veidu, kā arī fantastiski treneri, kas
jauniešus aizrauj. Protams, varētu vēlēties arī lielo, 50 metrus
garo, baseinu, bet, manuprāt, Jelgavā ir pietiekami labi apstākļi,
lai nodarbotos ar peldēšanu. To pierāda kaut vai tas, ka no
Jelgavas nāk tādi peldētāji kā Guntars Deičmans un Andrejs
Dūda.» 
 
Sagatavoja: Ilze Knusle-Jankevica, foto: Ivars Veiliņš