Pilsētā

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izveidojusi interaktīvu tīmekļa rīku par Latvijas iedzīvotāju migrāciju, kurā var skatīt datus par iedzīvotāju pārvietošanos Latvijā no 2000. līdz 2018. gadam. Tie liecina, ka pēdējo 18 gadu laikā no Jelgavas uz dzīvi citviet Latvijā pārcēlies 9341 iedzīvotājs, uz ārzemēm – 9958, bet mūsu pilsētu par savu dzīvesvietu izvēlējušies 10 869 cilvēki no citām vietām Latvijā un 355, kuri vēl 2000. gadā dzīvoja ārzemēs.

Pēc CSP datiem, 2000. gadā mūsu pilsētā bija reģistrēti
66 375 iedzīvotāji, bet 2018. gada sākumā – 56 475.
Pēdējā gada laikā – no 2017. gada sākuma līdz 2018. gada sākumam –
no mūsu pilsētas uz kādu citu vietu Latvijā dzīvot pārcēlušies 1688
iedzīvotāji, uz ārzemēm – 549, savukārt uz pastāvīgu dzīvi Jelgavā
apmeties 1741 cilvēks no citiem Latvijas novadiem un pilsētām, bet
229 pie mums ieradušies no ārzemēm. Iedzīvotāju skaits pēdējā gada
laikā Jelgavā sarucis par 228 cilvēkiem, liecina CSP
informācija.

Interaktīvais rīks arī ļauj secināt, ka pēdējo 18 gadu laikā no
Jelgavas, tāpat kā no citām Latvijas vietām, visvairāk cilvēku
pārcēlušies uz galvaspilsētu – 3069 (pēdējā gada laikā – 479), uz
Ozolnieku pagastu – 604 iedzīvotāji (163), Cenu pagastu – 449 (94),
Glūdas pagastu – 371 (59) un Svētes pagastu – 318 (59). Taču mūsu
pilsētas iedzīvotāji par savu dzīvesvietu izvēlējušies, piemēram,
arī citus Jelgavas novada pagastus, Dobeli, Olaini, Daugavpili,
Ķekavas novadu, Ventspili, Liepāju, Salaspili, Ogri, Tukumu,
Valmieru.

Savukārt uz mūsu pilsētu šajā periodā visvairāk iedzīvotāju
pārcēlušies no Jelgavas novada pagastiem – 2358, tostarp 364 pēdējā
gada laikā, mazāk nekā aizbraukušo uz Rīgu ir tie iedzīvotāji, kuri
no galvaspilsētas pārcēlušies pie mums – 2106, tostarp pēdējā gada
laikā – 465. Trešo vietu ieņem Ozolnieku novads – 874 cilvēki
(pēdējā gada laikā – 171). Visvairāk cilvēku mūsu pilsētu
dzīvošanai izvēlējušies no Rīgas, Jaunsvirlaukas un Cenu pagasta,
bet pēdējā gada laikā Jaunsvirlauku ir nomainījis Ozolnieku
pagasts. Tāpat uz dzīvi Jelgavā pārcēlušies iedzīvotāji no citiem
tuvāko novadu pagastiem, Liepājas, Daugavpils, Tukuma, Jūrmalas,
Saldus, Ventspils, Jēkabpils, Bauskas un citām vietām.

Jāpiebilst, ka dati interaktīvajā Latvijas kartē skatāmi pa
statistiskajiem reģioniem, novadiem, pagastiem un pilsētām. Kartē
var izvēlēties migrācijas plūsmas virzienu (aizbrauca, atbrauca),
mainīt laika periodu (2000.–2018., 2011.–2018. un 2017.–2018.
gads), izvēlēties top 5, 10 vai 30 teritorijas vai visas
teritorijas punktu diagrammu kartes gadījumā, uz kurām aizbrauca
izvēlētās teritorijas iemītnieki vai no kurām izvēlētajā teritorijā
iedzīvotāji ieradās.

Rīks pieejams mājaslapā https://migracija.csb.gov.lv. Tas
izveidots Eiropas Komisijas atbalstītā granta projekta
«Teritoriālās statistikas (galvenokārt pilsētas) iegūšana»
gaitā.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva