Gandrīz piektā daļa no visiem reģistrētajiem ugunsgrēkiem Jelgavā ir ugunsgrēki daudzdzīvokļu mājās, liecina VUGD statistika. To apliecina arī apdrošināšanas kompānijas «Ergo» veiktā analīze. «Skaidrs, ka daudzdzīvokļu nama īpašnieki vairāk pakļauti negadījuma riskiem, jo, pirmkārt, dzīvokļos dzīvojošo īpatsvars ir lielāks nekā privātmājās dzīvojošo. Otrkārt, daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji ir atkarīgi ne tikai no tā, cik viņi paši labi nodrošinājušies pret dažādām nelaimēm, bet gan arī no saviem kaimiņiem,» norāda «Ergo» Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.
Ilze Knusle-Jankevica
«Ergo» speciālisti atzīst, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā joprojām pārāk maz uzmanības pievērš sava īpašuma drošībai, tai skaitā apdrošināšanai. To pašu saka arī ugunsdrošības inventāra tirgotāja «Latakva» īpašnieks Artis Kronbergs. Viņš norāda, ka uzņēmēji šajā ziņā ir apzinīgāki nekā mājsaimniecības. «Jāsaka gan, ka Latvijā cilvēki ir visai vienaldzīgi pat pret savu personisko drošību,» tā viņš, norādot, ka daudzi cilvēki ugunsgrēkā iet bojā tāpēc, ka ir aizmiguši un nepamana ugunsgrēku. No tā sevi var pasargāt, piemēram, uzstādot mājoklī dūmu detektoru, kam esot tāda skaņa, kas pamodinot ikvienu.
Arī portāla www.jelgavasvestnesis.lv lasītāji aptaujā izteica savu viedokli par to, vai zina, kā jārīkojas ugunsgrēka gadījumā. 39 procenti respondentu ir pārliecināti, ka zina, kā jārīkojas – jāizsauc glābēji un jāpamet telpas –, 27 procenti aptaujāto šaubās, vai šoka apstākļos spētu rīkoties pareizi, pat ja zinātu, kas jādara, bet 9 procenti atzīst, ka nezina, kā jārīkojas. Tikai 11 procenti respondentu norāda, ka viņa mājoklis ir aprīkots ar ugunsdrošības signalizāciju. 14 procentiem aptaujas dalībnieki jau bijusi personīga pieredze saistībā ar ugunsnelaimēm.
VUGD dati liecina, ka Jelgavā šogad 18 procenti no visiem reģistrētajiem ugunsgrēkiem izcēlušies tieši daudzdzīvokļu mājās – gan dzīvokļos, gan koplietošanas telpās. 2014. un 2012. gadā šī proporcija bija lielākā – tad ugunsgrēki daudzdzīvokļu mājās bijuši vairāk nekā 20 procenti no visiem Jelgavā reģistrētajiem ugunsgrēkiem. 2013. gadā šis rādītājs bija 14 procenti. Diemžēl nereti ugunsgrēkos daudzdzīvokļu mājās ir arī cietušie un bojāgājušie. Pēc VUGD datiem, šī gada pirmajos trīs mēnešos Jelgavā ugunsgrēkos daudzdzīvokļu mājās ir cietuši septiņi cilvēki.
Ugunsgrēka cēloņi var būt dažādi: īssavienojums, elektropreces bojājums, nomests degošs izsmēķis, bez uzraudzības atstātas sveces. VUGD norāda, ka, glābjot cilvēku dzīvības, būtiska ir katra sekunde, jo liesmas izplatās ātri, bet bieži ir problēmas ar piekļuvi pie daudzdzīvokļu mājām.
Ilustrācija no JV arhīva
Saistītās ziņas
No degošas mājas Kazarmes ielā izglābj divus cilvēkus
Šonakt dedzis dzīvoklis arī Satiksmes ielā
Ugunsgrēkā Tērvetes ielā cietuši divi cilvēki (papildināta)
Kārklu ielā dzīvoklī aizdegas veļasmašīna
Dzīvoklī aizdegas malkas krājumi
No degošas mājas Garozas ielā izglābj vīrieti
Jelgavā ugunsgrēkā cietis vīrietis; Latvijā – pirmie kūlas ugunsgrēki
Vannas istabā deg sadzīves mantas (papildināta)
Dārza ielas ugunsgrēkā sieviete guvusi vidēji smagus apdegumus (papildināta šorīt pulksten 9.25)
Lediņu ceļā degusi māja; viens cietušais
24.4 °C,
3.5 m/s,
70.5 % 
24.4 °C,
3.5 m/s,
70.5 %