23.9 °C, 1.5 m/s, 49.9 %

Pilsētā

Gatavojas iespējamiem plūdu draudiem
21/02/2010

«Kaut arī tuvākajās nedēļās atkusnis vēl netiek prognozēts, nopietni esam sākuši gatavoties iespējamiem plūdu draudiem. Mums ir svarīgi vēlreiz pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā spēsim operatīvi rīkoties un iespēju robežās nodrošināt vienmērīgu ledus iziešanu, tādējādi gādājot arī par iedzīvotāju drošību,» teic Jelgavas pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens.

Sintija Čepanone
«Kaut arī tuvākajās nedēļās atkusnis vēl netiek
prognozēts, nopietni esam sākuši gatavoties iespējamiem plūdu
draudiem. Mums ir svarīgi vēlreiz pārliecināties, ka
nepieciešamības gadījumā spēsim operatīvi rīkoties un iespēju
robežās nodrošināt vienmērīgu ledus iziešanu, tādējādi gādājot arī
par iedzīvotāju drošību,» teic Jelgavas pašvaldības civilās
aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens.
Lai rīcība plūdu situācijā būtu koordinēta un varētu sasniegt
maksimālu efektu to novēršanā, Jelgavas pašvaldības speciālisti
strādā ciešā sadarbībā ar Jelgavas un Ozolnieku novada
atbildīgajiem dienestiem. «Tieši tādēļ ir izveidota šo trīs
pašvaldību kopēja Civilās aizsardzības komisija, izstrādāts plāns,
saskaņā ar kuru arī vienoti rīkojamies, jo, strādājot kopā, visu
iespējams paveikt daudz kvalitatīvāk un operatīvāk,» tā
F.Jasens.
Pašlaik speciālisti turpina apzināt resursus, ar kuriem varētu
rēķināties iespējamo plūdu gadījumā. F.Jasens skaidro, ka vēlreiz
pārliecinājušies par atbildīgo dienestu, piemēram, Pašvaldības un
Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta,
gatavību sniegt palīdzību applūstošajās teritorijās dzīvojošajiem.
Ja iedzīvotājus būtu nepieciešams evakuēt, papildu laivas
nodrošinātu arī sporta skola. Par to, kā rīkoties šādās situācijās,
Pašvaldības policija iedzīvotājus vēlreiz informēs līdz ar atkušņa
sākšanos.
«Jau pašlaik tiek pārrunātas iespējas nepieciešamības gadījumā
izmantot ledlauzi, ar ko nodrošinātu SIA «Viļņi». Tas būtu
vajadzīgs, lai veicinātu vienmērīgu ledus iziešanu Lielupē. Mēs
esam tieši atkarīgi no situācijas Lietuvā – ja tur strauji sāk
kust, bet pie mums upe aizsalusi, plūdu draudi neapšaubāmi būtu
lielāki. Turklāt šogad arī jūra ir aizsalusi, kas ledus iešanu
varētu kavēt vēl vairāk, tieši tādēļ ir svarīga iespēja piesaistīt
ledlauzi, kas šo procesu varētu paātrināt,» stāsta F.Jasens,
piebilstot, ka saskaņā ar prognozēm plūdi varētu sākties,
visticamāk, ap marta vidu, taču iespējams, ka tie mums ies secen.
«Diemžēl laika apstākļus paredzēt ir grūti, tādēļ arī esam
izstrādājuši scenāriju, kā rīkoties kritiskākajā situācijā, kad
sniegs un ledus kusīs strauji, kā rezultātā strauji celsies arī
ūdens līmenis, taču tajā pašā laikā nezaudējam cerību, ka kušanas
process notiks pakāpeniski – pa dienu atkusīs, bet naktī nedaudz
uzsals. Tādā gadījumā pat iespējams, ka būtiskus plūdus
nepiedzīvosim,» skaidro civilās aizsardzības speciālists, norādot,
ka kritiskā robeža Lielupei ir ūdens pacelšanās līdz 2,56 metriem
virs nulles atzīmes – šādā gadījumā Lielupē pie pils ūdens līdz
brauktuvei nesniegtos. Taču pamatīgi plūdi būs tad, ja ūdens
līmenis sasniegs 3,50 metrus virs nulles atzīmes – tas nozīmē, ka
zem ūdens būtu visa Pils sala.
Jāpiebilst, ka, sākot ar 1. martu, mūsu atbildīgo dienestu
rīcībā būs arī aktuālākā informācija par stāvokli Lielupē.
Operatīvos datus nodrošinās Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs.