6.6 °C, 2.2 m/s, 85.6 %

Pilsētā

Gluži par sviestmaizi nestrādājam
17/04/2008

Uzņēmēji par izvēlēto jomu – ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās – runā nelabprāt, taču atzīst: nekāds ienesīgais bizness tas nav. «Tas vienkārši ir mans lauciņš,» saka SIA «Ambrozija» valdes locekle Daiga Tiltiņa.

Sintija Čepanone 

Uzņēmēji par izvēlēto jomu – ēdināšanu pirmsskolas
izglītības iestādēs un skolās – runā nelabprāt, taču atzīst: nekāds
ienesīgais bizness tas nav. «Tas vienkārši ir mans lauciņš,» saka
SIA «Ambrozija» valdes locekle Daiga Tiltiņa.

To, ka uzņēmēji, kas apņēmušies nodrošināt ēdināšanu skolā, balansē
uz entuziasma robežas, viņi nenoliedz, taču tajā pašā laikā norāda:
nu gluži par sviestmaizi jau nestrādājam. Ēdinātājiem vislielāko
«robu» iegriežot tieši maksa par virtuves telpu īri. «Maksa par īri
skolās ir ļoti augsta. Maksājam teju tikpat, cik firmas citviet
pilsētā,» vērtē SIA «Juro IK» – Spīdolas ģimnāzijas un 1.
ģimnāzijas, kā arī divu rajona skolu ēdināšanas uzņēmuma –
komercdirektore Ilze Krastenberga. Plus maksa par elektrību,
kanalizāciju, sīkie remonti, atalgojums darbiniekiem un citi
izdevumi. Taču kopumā jau situācija neesot tik dramatiska un šis
tas paliekot arī attīstībai. «Prieks, ka arī skolēni atzīst –
barojam labi. Jūtam atdevi,» tā I.Krastenberga, piebilstot, ka ar
atalgojumu apmierināti ir arī darbinieki. Turklāt viņiem pa prātam
ir arī darba grafiks, kad vasaras mēneši ir brīvi. Savukārt
D.Tiltiņa, kuras uzņēmums ēdināšanu nodrošina 4. pamatskolā,
norāda, ka pašlaik darbiniekiem spēj nodrošināt vien minimālo algu,
turklāt ik dienu arī pati tirgo skolas bufetē. «Nu nemāku es tā:
maz darba, daudz naudas. Man sanāk otrādi. Bet es negrasos
padoties.»
«Ēdināšanas sfēra neapšaubāmi ir ļoti sarežģīta, jo aiz uzņēmēja
stāv bērns, bērna vecāki, tāpēc atbildības nasta ir milzīga.
Turklāt par 1,60 latiem, cik vecāki dienā maksā par bērna
ēdināšanu, uzņēmējam mazajiem jānodrošina trīs pilnvērtīgas
ēdienreizes, kā arī jāsedz citi izdevumi,» IK «Kanto» īpašniece
Dace Cine prāto, ka tas izdodas, pateicoties pavāru pieredzei un
zināšanām. Viņa izvēlējusies ēdināšanu nodrošināt pirmsskolas
izglītības iestādēs, norādot, ka tai neapšaubāmi ir sava specifika.
Piemēram, vecāki maksā tikai par to dienu, kad mazais ir
bērnudārzā, taču to, cik bērnu katrā dienā apmeklēs pirmsskolas
izglītības iestādi, lai varētu izrēķināt nepieciešamo porciju
skaitu, paredzēt ir grūti. «Tādēļ brokastis gatavojam pēc vidējā
bērnu skaita iestādē. Pusdienu porciju daudzumu gan jau varam
izrēķināt,» teic D.Cine. Viņa atklāj, ka piemēram, «Lācītī» pēc
saraksta ir 151 bērns, taču apmeklējums mainās, un vidēji dienā
jāpabaro apmēram 130 pirmsskolas vecuma bērni. Ar to tiek galā
divas pavāres un viens virtuves strādnieks.
Ēdinātāji atzīst, ka ēdienkartei jābūt daudzveidīgai – turklāt ne
tikai produktu, bet arī cenu ziņā. Tā, lai bērni veselīgi varētu
paēst arī zem lata. I.Krastenberga novērojusi, ka ēšanas paradumi
gadu laikā skolēniem tomēr ir mainījušies, turklāt tie atšķiras pat
blakus skolās. «Atceros, kad tikko uzsākām darbu 1. ģimnāzijā,
skolēni zupas neēda vispār. Bet tagad jau esam spiesti iegādāties
papildu zupas šķīvjus,» gandarīta ir SIA «Juro IK» komercdirektore,
taču pauž nožēlu par to, ka lielākoties skolas ēdinātāji ir tie,
kas bērniem māca veselīga uztura principus. Par to vajag runāt
ģimenē.