-2 °C, 2.6 m/s, 88.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāGodinot genocīda upurus, noliek ziedus Svētbirzē
Godinot genocīda upurus, noliek ziedus Svētbirzē
25/03/2010

«Redziet: otrais šajā «Ciešanu ceļā» ir mana tēva vārds – Pēteris Ābele, kuru zaudēju 14 gadu vecumā un pats sāku pelnīt naudu, smagi strādājot. Viņš nav vienīgais mans radinieks, kura vārds te ierakstīts. Tā nu mēs katru gadu atbraucam, noliekam ziedus un izrādām cieņu,» teic Jānis Ābele, kurš arī pats bija izsūtīts.

Ritma Gaidamoviča

«Redziet: otrais šajā «Ciešanu ceļā» ir mana tēva vārds
– Pēteris Ābele, kuru zaudēju 14 gadu vecumā un pats sāku pelnīt
naudu, smagi strādājot. Viņš nav vienīgais mans radinieks, kura
vārds te ierakstīts. Tā nu mēs katru gadu atbraucam, noliekam
ziedus un izrādām cieņu,» teic Jānis Ābele, kurš arī pats bija
izsūtīts.

Atceroties 1949. gada deportācijas un pieminot komunistiskā
genocīda upurus, šodien vairāk nekā simts jelgavnieki un arī 1.
sanatorijas internātpamatskolas bērni tikās Svētbirzē, lai noliktu
ziedus, tādējādi izrādot cieņu represētajiem.

«25. marts Latvijas vēsturē ierakstīts ar tumšu lapaspusi un
visos Latvijas stūros atceras šo dienu. Vēsturnieki min dažādus
skaitļus, cik šajā dienā cietuši, tie ir tūkstoši. Pieminēsim tos,
kuri gājuši bojā,» tā Jelgavas politiski represēto apvienības
«Staburadze» līdzpriekšsēdētājs Pāvils Neikšāns.

Klātesošos uzrunāja arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš. «Domāju, ka mūsu svarīgākais uzdevums ir šobrīd apstāties,
padomāt – ko mēs zinām, ko latvieši ir pārdzīvojuši, lai vairotu
stiprumu mūsos, stātos pretī visām grūtībām. Noliecu galvu to
cilvēku priekšā, kuri palika stipri savā pārliecībā un joprojām ir
stipri; to, kuri neatgriezās,» teic A.Rāviņš, kā cieņas
apliecinājumu pilsētas vārdā, noliekot ziedus pie pieminekļa.

«Mūs piecus cilvēkus izsūtīja – māti un, mūs, četrus bērnus. Man
bija deviņi gadi un es biju vecākais. Atgriezos šeit tikai pēc
astoņiem gadiem. Man šī ir skumjām atmiņām piepildīta diena, jo nu
mēs no pieciem esam palikuši tikai divi – es un māsiņa,» ar asarām
acīs šīs dienas notikumus pirms 61 gada atceras Jānis
Jākobsons.

Lai arī kā katru gadu Svētbirzē pārsvarā pulcējās sirmgalvji,
šodien, izrādīt cieņu represētajiem, bija atnākuši arī Jelgavas 1.
sanatorijas internātpamatskolas skolēni. «Skolēni zina, kur nāk,
mēs esam par to runājuši un jau iepriekš šeit arī bijuši. Dažiem
bērniem šeit vecvectēvu vārdi ierakstīti,» teic 2. klases skolotāja
Dace Cabe.  

Pēc svētbrīža Jelgavas politiski represēto apvienības
«Staburadze» dalībnieki tikās sporta un atpūtas kompleksā
«Zemgale», lai dalītos atmiņās un pārdzīvojumos.

Foto: Ivars Veiliņš