23.3 °C, 1.4 m/s, 62.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Gods kalpot Jelgavai, gods kalpot Latvijai!»
«Gods kalpot Jelgavai, gods kalpot Latvijai!»
17/11/2019

«Jūs katrs esat speciālists savā jomā, bet visi kopā liels spēks pilsētas un valsts izaugsmei. Kamēr mūsos būs pārliecība, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir svarīga daļa no lielā kopīgā ieguldījuma nākotnē, mēs spēsim darīt savu pilsētu un valsti spēcīgu un vairosim labklājību,» valsts svētku priekšvakarā Zemgales Olimpiskajā centrā, pasniedzot pilsētas augstākos apbalvojumus, sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Ik gadu valsts svētku priekšvakarā Jelgavas
domes priekšsēdētājs pasniedz Jelgavas pilsētas augstākos
apbalvojumus – «Goda zīmi» un «Goda rakstu» – cilvēkiem, kuri ar
savu darbu un ieguldījumu darījuši labāku gan pilsētu, gan arī
Latviju. Gaidot Latvijas dzimšanas dienu, šovakar Goda zīme
pasniegta četrām personām, bet Goda rakstu saņēma septiņas personas
un viens uzņēmums.

Goda zīme pasniegta Jelgavas Valsts
ģimnāzijas direktores vietniecei Evijai Slokenbergai, kura vēlēja
ikvienam atrast sev komandu, kurā novērtē katra ieguldījumu un
pienesumu. Goda zīme pasniegta arī Valsts policijas Zemgales
reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniecei Tatjanai
Flanderei, kura svinīgajā pasākumā pateicās visiem policistiem,
kuri rūpējas par sabiedrisko kārtību un noziedzīgo nodarījumu
novēršanu pilsētā. Goda zīmi saņēma arī Jelgavas poliklīnikas
veselības aprūpes vadības ārste Maija Lucava un zvērinātā advokāte
Brigita Miķelsone.

Goda raksts šoreiz tika pasniegts glābējiem
uz kuriem, kā kolēģi saka, var droši paļauties, jo viņi ekstrēmās
situācijās spēs pieņemt ātru lēmumu un nekavējoties rīkoties.
Pilsētas augstāko apbalvojumu saņēma Jelgavas ugunsdzēsēji – Ingus
Brands, Deniss Dovnarovičs un Jānis Rihards. Paši glābēji atzīst,
ka viņiem nepatīk daudz runāt, bet gan labāk dara savu darbu. «Esam
pagodināti atrasties šeit. Prieks būt novērtētiem. Gods kalpot
Jelgavai, gods kalpot Latvijai!» tā visu kolēģu vārdā sacīja
D.Dovnarovičs. Tāpat Goda raksts pasniegts būvinženierim Kārlim
Brakanskim, Jelgavas pilsētas slimnīcas galvenajai māsai Emmai
Ašurko, LLU Sporta centra direktoram Jānim Vītolam, pensionētajai
skolotājai Ilgai Ziemelei, kā arī uzņēmumam SIA «Purenn». Uzņēmuma
balvu klātienē saņēma SIA «Purenn» direktore Līga Krūmiņa.

Balvas saņēmējus un klātesošos ar muzikālu
sveicienu priecēja Daumants Kalniņš, Ance Krauze un kamerorķestris
Kaspara Ādamsona vadībā.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina
ar apbalvojuma saņēmējiem.

«Ja katrs savu darbu darīsim apzinīgi, tas nāks par labu mūsu
pilsētai»

GODA ZĪME par profesionālo meistarību
un ieguldījumu Jelgavas pilsētas iedzīvotāju veselības
aprūpē

MAIJA LUCAVA, Jelgavas poliklīnikas veselības aprūpes
vadības ārste:

«Lai gan savulaik vēlējos iestāties filologos, liktenis tomēr
bija lēmis mani ievirzīt medicīnā, un šo izvēli ne reizi mūžā
neesmu nožēlojusi. Jau 55 gadi veltīti darbam Jelgavas veselības
aprūpes sistēmā! Paldies par šo apbalvojumu maniem kolēģiem un
poliklīnikas vadītājai, kas sniedz atbalstu ikdienā. 36 gadus es
nostrādāju tā sauktajā vecajā slimnīcā par kardioloģi un vēlāk arī
par galvenā ārsta vietnieci, pēc tam Nacionālajā veselības dienestā
biju ārste eksperte, bet nu jau 11 gadu mana darbavieta ir Jelgavas
poliklīnika, kur ik dienu palīdzu mūsu ārstiem neapmaldīties
dokumentācijas džungļos. Esmu saikne starp valsti un iestādes
ārstiem, atbildu par valsts finansējumu un uzraugu, vai kolēģi
ievēro neskaitāmos noteikumus, kas mainās tik strauji. Droši varu
apgalvot, ka medicīna ir mana sirdslieta. Tiesa, ir mazliet žēl, ka
vairs nestrādāju ar pacientiem tieši, jo slimnīcā, kur
nepastarpināti palīdzēju pacientiem, bija lielāks gandarījums, taču
man ir prieks, ka joprojām es varu strādāt. Esmu apmierināta ar to,
ko daru, turklāt savā dzimtajā pilsētā Jelgavā, ar kuru esmu
saaugusi tik cieši. Vienmēr esmu centusies strādāt pēc labākās
sirdsapziņas, un šķiet, ka mans darbs pacientiem, ārstiem un
māsiņām ir vajadzīgs. Ja mēs katrs savu darbu darīsim apzinīgi,
kārtīgi, tas nāks par labu mūsu pilsētai. Gribu jelgavniekiem vēlēt
aktīvāk pašiem rūpēties par savu veselību un negaidīt, lai to dara
tikai ārsts!»

 

«Ir gandarījums, ja manas zināšanas un darbs noder citiem»

GODA ZĪME par sasniegumiem
pedagoģiskajā darbā un jaunatnes izglītošanā Jelgavas
pilsētā

EVIJA SLOKENBERGA, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores
vietniece metodiskajā darbā:

«To, ka būšu matemātikas skolotāja, zināju jau sešu gadu vecumā
un par skolotāju sāku strādāt, vēl studējot 2. kursā, tas ir, pirms
30 gadiem. Savā dzīvē piecus gadus nostrādāju arī starptautiskā
uzņēmumā, taču, esot tur, sapratu, ka mans īstais aicinājums tomēr
ir skola. Paralēli pamatdarbam bieži iesaistos citos projektos,
piemēram, savulaik strādāju arī LLU, šobrīd piedalos jaunā mācību
satura izstrādē «Skola 2030», esmu arī vairāku matemātikas grāmatu
līdzautore. Man ir uzkrāta zināma pieredze, savs redzējums, kā
vajadzētu mācīt, un arī pati nepārtraukti mācos. Es iesaistos
dažādās domubiedru grupās, dalos ar savu redzējumu, tādējādi
sniedzot ieguldījumu Jelgavas un arī Latvijas izglītības sistēmā.
Jelgavas Valsts ģimnāzijā 15 gadu esmu nostrādājusi par matemātikas
skolotāju un šobrīd esmu arī direktores vietniece metodiskajā
darbā, piedalos skolas darba plānošanā. Tieši mēs Jelgavas Valsts
ģimnāzijā, lai vizualizētu un veidotu padziļinātu izpratni
matemātikā, izveidojām Jelgavas GeoGebras institūtu, un tāds ir
vienīgais valstī. Nesen mums bija seminārs Latvijas matemātikas
skolotājiem, kurā mācījāmies, dalījāmies pieredzē un spriedām par
dažādu materiālu izmantošanas iespējām matemātikas stundās. Ir
prieks, redzot, ka manas zināšanas un darbs noder arī citiem.
Tiesa, lai ko paveiktu, ļoti svarīgi ir domubiedri, un man ir
fantastiski kolēģi, ar kuriem kopā varam realizēt lielas idejas.
Jelgava ir pilsēta, kura vēlas mainīties, bet man gribētos, lai
pārmaiņas notiek vēl straujāk. Taču, lai mēs visi kļūtu labāki, ir
jāstrādā vienotāk, izslēdzot sacensības garu, jo tā mēs varēsim
sasniegt augstākas virsotnes.»

 

«Galvenā misija ir palīdzēt cilvēkiem atrisināt sasāpējušas
dzīves problēmas»

GODA ZĪME par ieguldījumu tiesiskuma
stiprināšanā Jelgavas pilsētā

BRIGITA MIĶELSONE, zvērināta advokāte:

«Kā advokāte praktizēju jau 30 gadu un par klientu trūkumu nekad
neesmu sūdzējusies. Gribu domāt, ka tas ir viens no būtiskākajiem
mana darba novērtējumiem. Advokāta galvenā misija ir palīdzēt
cilvēkiem atrisināt sasāpējušas dzīves problēmas – vai tās būtu
saistītas ar ģimeni, īpašumu, vai ko citu. Šo gadu laikā esmu
uzklausījusi un risinājusi ļoti daudzu cilvēku jautājumus.
Lielākajā daļā gadījumu mums arī izdevies rast veiksmīgu
risinājumu. Jā, iespējams, ne visi ir saņēmuši to, uz ko cerējuši,
taču esmu centusies palīdzēt izprast situāciju, savu darbu darot
pēc labākās sirdsapziņas. Jāapzinās gan, ka advokāts nekad nevar
būt labs visiem, jo īpaši civillietās. Man pašai lielākais
gandarījums ir brīžos, kad izdodas panākt, lai tiesa apmierina mana
klienta intereses, izdodas uzvarēt krimināllietā un attaisnot
aizstāvamo. Mīlu savu darbu un šo profesiju un esmu gandarīta, ka
mans darbs Jelgavā novērtēts tik augstu – piešķirot Goda zīmi. Lai
gan man vairākkārt ir bijusi iespēja doties strādāt uz
galvaspilsētu, palieku uzticīga Jelgavai, jo šī ir mana pilsēta.
Gluži kā zobārsts mudina divreiz gadā pārbaudīt zobus, lai vēlāk
nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi, es kā advokāte aicinu reizi gadā
atnākt pie advokāta un sakārtot dzīvē nepieciešamās juridiskās
formalitātes ģimenes tiesiskajās attiecībās, līdz ar to būs mazāk
strīdu.»

 

«Viens nav karotājs – strādājam komandā»

GODA ZĪME par aktīvu sabiedrisko
darbību un ieguldījumu Jelgavas iedzīvotāju drošībā un
aizsardzībā

TATJANA FLANDERE, Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece:

«Šķiet, vieglāk ir risināt kādu sarežģītu darba jautājumu, nekā
saņemt apbalvojumu. Tas ir liels uztraukums un pastiprināta
uzmanība. Piešķirtā Goda zīme ir augsts visa Valsts policijas
kolektīva, kas strādā Jelgavā, darba novērtējums, jo šajā darbā
viens nav karotājs – strādājam komandā. Tikai tā varam rūpēties par
drošību, sabiedrisko kārtību un noziedzības apkarošanu. Jāatzīst
gan, ka darbs policijā nebija mans sapnis, bet, šķiet, dzīvē tā
iekārtots, ka katrs cilvēks nonāk tur, kur būs visvairāk vajadzīgs
un noderīgs. Mana vieta ir šeit, un šobrīd rit 26. gads, kopš
strādāju policijā. Tas ir darbs sabiedrības labā, vienmēr jābūt
gatavam dot citiem, dažkārt arī ziedoties. Mana pārliecība ir: ja
dod citiem, noteikti saņemsi atpakaļ daudz vairāk. Tāpēc gribas
domāt, ka šis apbalvojums ir tas, ko saņemu atpakaļ par savu
veikumu. Ir gandarījums ikreiz, kad pilsētā bez starpgadījumiem
aizvadīti lieli pasākumi, kad izdevies novērst vai atklāt
noziedzīgu nodarījumu. Nereti iedzīvotāji drošību un kārtību
pilsētā uzskata par pašsaprotamu un tikai retais aizdomājas, cik
daudz pūļu tas prasa, cik daudz pašvaldība un policija ieguldījusi,
cik daudz cilvēku iesaistīti, lai to nodrošinātu. Jelgava sev
uzlikusi augstu latiņu, domājot par jelgavnieku drošību un kārtību
pilsētā, bet man patīk šeit strādāt, jo visas pilsētas
drošībsargājošās institūcijas strādā vienotā komandā, pretī stāv
spējīgi un profesionāli cilvēki. Ik pa laikam mēs – policija – par
savu darbu saņemam arī kritiku. Dažkārt tā ir pamatota, dažkārt –
nepamatota, bet no tās mēs mācāmies iet uz priekšu, strādāt, lai
nepieļautu kļūdas. Sabiedriskās aptaujas gan liecina, ka cilvēki
mums uzticas, un tas ir augstākais darba novērtējums. Mūsu darbs –
cilvēku drošībai!»

 

«Būtu atbraukuši mazliet vēlāk, tas būtu nelaimes
gadījums»

GODA RAKSTS par augstu profesionālo
meistarību un varonību ekstremālās situācijās

INGUS BRANDS, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas ugunsdzēsējs glābējs
kaprālis:

«Cilvēku glābšana – tas ir viens no ugunsdzēsēja pienākumiem,
tāpēc neuzskatu, ka, izglābjot Ozolnieku ezerā slīkstošo tēvu un
dēlu, mēs būtu izdarījuši ko pārdabisku. Tā bija laimīga
sagadīšanās, ka uz mācībām izbraucām mazliet agrāk nekā citas
reizes un treniņam izvēlējāmies Ozolnieku ezeru, nevis Lielupi.
Būtu ieradušies 20–30 minūtes vēlāk, tas jau, iespējams, būtu
nelaimes gadījums… Par ugunsdzēsēju strādāju trīs gadus, un man
atmiņā visspilgtāk palicis pirmais izsaukums – ārā bija mīnus 25
grādi, un saņēmām izsaukumu uz Staļģeni, kur visā platībā dega
dzīvojamās mājas jumts. Dzēsām, nolējušies ar ūdeni no galvas līdz
kājām, un ūdens momentā sasala. Auksts, pakustēties īsti nevar…
Bija grūti, taču apziņa, ka palīdzu cilvēkiem, vadīja uz priekšu.
Tieši pēc šī izsaukuma guvu vēl lielāku pārliecību, ka ugunsdzēsēja
darbs ir manējais. Mūsu darbā svarīgākais ir ātri izvērtēt
situāciju un reaģēt, jo katra sekunde ir dārga. Vienmēr jāņem vērā,
ka uguns izplatās ļoti strauji un cilvēka dzīvība ir ļoti trausla.
Esiet uzmanīgi uz ūdens, savās mājsaimniecībās un uz ceļa! Domājiet
ar galvu!»

 

«Dubults prieks, ja esmu atrisinājis sarežģītu situāciju»

GODA RAKSTS par augstu profesionālo
meistarību

KĀRLIS BRAKANSKIS, sertificēts būvinženieris SIA
«Komunālprojekts Jelgava» vadītājs:

«Esmu cilvēks, kuram nepatīk zīmēties, taču apgalvot, ka šis
apbalvojums man būtu uzdāvināts tāpat vien, būtu aplam. Paldies!
Kad pazīstamais latviešu aktieris Ēvalds Valters svinēja 80 gadu
jubileju, mana māte teica: «Nekāds mīlētājs un lielu lomu tēlotājs
viņš nebija, bet ievērību gūst ar to, ka savā cienījamā vecumā vēl
skraida pa skatuvi!» Šobrīd jūtos mazliet līdzīgi. Mani laikabiedri
jau visu metuši pie malas un pelnīti atpūšas, bet es vēl rosos.
Tiesa, es gan neesmu vecākais būv­inženieris Jelgavā – Valentīnam
Cinim ir 92 gadi, un viņš praktizē! Uz dzīvi Jelgavā pēc dienesta
apmetos 1968. gadā, un kopš tā laika arī mana dzīve ir saistīta ar
būvniecību. Ja tā padomā, esmu piedalījies daudzu Jelgavas objektu
– Jelgavas slimnīcas, bērnudārzu, skolu, dzīvojamo māju –
būvniecībā.  Vieni no pēdējiem zināmākajiem projektiem ir
Jelgavas 4. vidusskolas piebūve, LLU Tehniskās fakultātes bēniņu
izbūve un daudzi objekti citās Latvijas pilsētās. Ir gandarījums
brīžos, kad objekts veiksmīgi nodots ekspluatācijā, bet dubults
prieks, ja būvniecības procesā ir izdevies atrisināt kādu sarežģītu
situāciju. Man liels prieks par to, kā Jelgava pēdējos gados ir
mainījusies un attīstījusies, bet pārņem duālas izjūtas par ziemeļu
tilta būvniecību. Ir mazliet skumji, jo jau 1970. gadu sākumā
runāja, ka tā būvniecība ir nākamās piecgades plānā. Šobrīd ir
pagājuši 50 gadi, bet joprojām tikai runājam par tā būvniecību…
Tiltam gan beidzot esot dota zaļā gaisma, un  ceru, ka
tuvākajā piecgadē arī sāksies tā celtniecība. Jelgavai augt un
attīstīties!»

 

«Katrs izsaukums ir jauns pārbaudījums»

GODA RAKSTS par augstu profesionālo
meistarību un varonību ekstremālās situācijās

DENISS DOVNAROVIČS, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas ugunsdzēsējs
glābējs kaprālis:

«Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā par ugunsdzēsēju
glābēju strādāja mans tētis, un nu jau piecus gadus arī es pildu šo
misiju – palīdzu cilvēkiem nelaimē. Lielākais gandarījums par savu
darbu ir pēc izsaukumiem, kuros izdevies izglābt cilvēku vai
novērst lielāku postu. Piemēram, kad dzīvoklī uz plīts piededzis
ēdiens, saimnieks ir iemidzis un mēs paspējam ierasties, vēl pirms
sācies ugunsgrēks, lai izvēdinātu telpas, izglābjot cilvēku no
nosmakšanas. Katrs izsaukums ugunsdzēsējiem ir citādāks, nes jaunus
pārbaudījumus, uz kuriem jāmāk ātri reaģēt un kvalitatīvi izpildīt
savu darbu, atceroties, ka pats galvenais ir cilvēka dzīvība.
Slīkstošā bērna un pieaugušā vīrieša izglābšana Ozolnieku ezerā
bija neierasts gadījums – diemžēl biežāk mums kā ūdenslīdējiem
nākas meklēt jau noslīkušus cilvēkus, bet šoreiz mēs nelaimi
novērsām. Izglābtajiem tā diena ir otra dzimšanas diena. Esmu
pārliecināts, ka arī citi kolēģi mūsu vietā rīkotos tāpat. Paldies
par tik augstu mana darba novērtējumu! Novēlu ikvienam būt
uzmanīgam, kritiski izvērtēt katru situāciju un savus spēkus, kā
arī neatstāt citus nelaimē. Ja nevari palīdzēt pats, izsauc
glābējus! Mēs esam tam apmācīti.»

 

«Daru man uzticēto ar lielu atbildību»

GODA RAKSTS par augstu profesionālo
meistarību un ieguldījumu Jelgavas pilsētas iedzīvotāju veselības
aprūpē

EMMA AŠURKO, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» galvenā
māsa:

«Manuprāt, mediķu darbu ir grūti novērtēt, tāpēc bija liels
pārsteigums, ka manu veikumu var novērtēt arī šādi. Jelgavas
slimnīcā strādāju kopš 1980. gada 1. augusta, sākot kā dežūrmāsa,
astoņus gadus vēlāk mani iecēla par Asins sagatavošanas nodaļas
virsmāsu, bet no 2017. gada 8. maija esmu pilsētas slimnīcas
galvenā māsa. Mans uzdevums ir ievirzīt darbā slimnīcas māsiņas,
kuras rūpējas par pacientiem ikdienā, un šobrīd Jelgavas slimnīcā
ir ap 150 medicīnas māsu. Neko pārdabisku es neesmu izdarījusi –
tikai daru man uzticēto ar lielu atbildību, daloties zināšanās un
pieredzē. Šķiet, ka tieši atbildība ir tā īpašība, ko novērtējuši
mani kolēģi. Man ļoti patīk tas, ko es daru, un mana darbavieta –
Jelgavas pilsētas slimnīca –, kur jūtos novērtēta. Darbs ar
cilvēkiem nekad nav bijis viegls. Mēs, māsiņas, nedrīkstam
iejusties katra pacienta lomā, bet mums ir jābūt līdzjūtīgām, jāmāk
savaldīt savas emocijas, un tas nav viegli. Katram sava sāpe sāp
vairāk, un ir grūti pārliecināt, ka mazliet jāuzgaida, jo citam ir
akūtāka problēma. Mums ir jāatrod veids, kā to izdarīt, un tā ir
liela māksla. Paldies kolēģiem par tik augstu mana darba
novērtējumu – tas liek domāt, ka mans ieguldījums ir devis labumu
kopējam darbam.»

 

«Nesam Jelgavas vārdu pasaulē»

GODA RAKSTS par ieguldījumu
uzņēmējdarbības attīstībā, inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu un jaunu
darba vietu radīšanu Jelgavas pilsētā

SIA «Purenn», valdes locekle Agate
Jurkovska-Kanča:

«Esmu rīdziniece, taču kā vietu, kur attīstīt ģimenes biznesu,
vairāku iemeslu dēļ izvēlējos Jelgavu. Pilsēta ir pateicīga
novietojuma un attīstītās infrastruktūras dēļ, šeit ir pieejams
darbaspēks, piemērotas ražošanas telpas, un tas uzņēmējdarbībai ir
ļoti būtiski. Liela vērtība ir arī laikam – man no Rīgas šaipus
Daugavai ātrāk un ērtāk ir atbraukt uz Jelgavu, nekā doties pāri
upei uz otru Rīgas pusi. Mums kā uzņēmumam šis apbalvojums ir liels
pagodinājums. Tas nozīmē, ka pilsēta redz un novērtē to, ko darām.
Esam radījuši jaunas darba vietas, un puse no kolektīva ir
jelgavnieki, kuri dod savu pienesumu Jelgavas ekonomikai. Mēs ar
savu produkciju nesam Jelgavas vārdu ne tikai Latvijā, bet arī
ārpus mūsu valsts robežām, jo produkcija ceļo uz Lietuvu, Igauniju,
Somiju, Slovākiju, Kanādu, Rumāniju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Jelgava ir ražošanas pilsēta, un mēs, darot savu darbu, apstiprinām
šo apgalvojumu. Manuprāt, pilsēta ļoti daudz iegulda, lai šeit
attīstītos ražošana, tiktu radītas jaunas darbavietas, te ir visi
priekšnosacījumi, lai uzņēmēji varētu strādāt, ražošana augtu un
attīstītos. Liels pilsētas trumpis ir Jelgavas Biznesa inkubators,
kas palīdz atsperties jaunajiem uzņēmējiem, lai viņu ideja nonāk
līdz reālam produktam. Mēs esam viens no uzņēmumiem, kas radies
tieši inkubatorā. Apsolām, ka turpināsim audzēt muskuļus un tuvāko
trīs gadu laikā radīsim jaunas darba vietas. Jelgavai novēlu
saglabāt uzsākto attīstības ceļu, bet cilvēkiem – novērtēt to, kas
tiek darīts!»

 

«Skolotāji dara nozīmīgāko darbu pasaulē»

GODA RAKSTS par aktīvu darbību Jelgavas
pilsētas sabiedriskajā, kultūras un izglītības
darbā

ILGA ZIEMELE, pensionēta skolotāja:

«Ilgus gadus pilsētā strādāju par ķīmijas un bioloģijas
skolotāju, tomēr mans lielākais devums Jelgavai, šķiet, ir tas, ka
arī vecumdienās mēģinu saturēt kopā savas profesijas pārstāvjus.
Mazliet vairāk nekā 12 gadu es vadu Jelgavas Pensionēto skolotāju
klubu, bet pati tajā darbojos jau 30 gadu. Šobrīd klubiņš apvieno
apmēram 50 bijušos Jelgavas pedagogus seniorus, kuri reizi mēnesī
pulcējas uz kādu pasākumu. Mēs rīkojam koncertus, tiekamies ar
interesantām personībām, braucam ekskursijās, svinam jubilejas.
Mums ir savs ansamblis, kurā šobrīd dzied deviņas dāmas.
Uzstājamies savos pasākumos, kā arī braucam uz pansionātu, dziedam
visur, kur viesojamies! Mums pat ir sava dziesma par Jelgavu –
vārdus tai uzrakstīja dzejnieks Harijs Krūze. Klubiņš daudziem no
mums ir kā otra ģimene. Ir tik patīkami un sirdi sildoši, kad pēc
pasākuma pienāk klāt un saka: «Cik jauki bija! Paldies par to!»
Tajā brīdī saproti, ka pūles nav bijušas veltīgas, jo tās
vairojušas prieku citos, un tas dod stimulu neapstāties. Pašķirstot
protokolu grāmatas, atliek tikai brīnīties, cik daudz esam spējuši
paveikt. Milzīgs paldies ir jāsaka mūsu atbalsta plecam – Jelgavas
Izglītības pārvaldei un pedagogu arodbiedrībai, kas vienmēr sniedz
palīdzīgu roku. Un mūsu mīļajai Jelgavas Spīdolas Valsts
ģimnāzijai, kas ar neviltotu mīlestību ik gadu rīko Ziemassvētku
pasākumu pensionētajiem skolotājiem! Mēs šo pasākumu gaidām kā
Ziemassvētku brīnumu. Mūsdienās pedagogiem nav viegli strādāt, taču
tas ir misijas darbs. Skolotājiem novēlu izturību un turēt galvu
augstu paceltu, jo jāapzinās, ka viņi dara nozīmīgāko darbu pasaulē
– skolo jauniešus, kas turpinās rūpēties par Jelgavu un
Latviju.»    

 

«Ir gandarījums, kad redzu: mans audzēknis kļuvis par krietnu
cilvēku»

GODA RAKSTS par ieguldījumu sportā un
sabiedriskajā darbībā Jelgavas pilsētā

JĀNIS VĪTOLS, LLU Sporta centra direktors:

«Pagājuši jau gandrīz seši gadi, kopš man uzticēja vadīt LLU
Sporta centru, kas manā vadībā ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas.
Tās novērtē katrs mūsu klients, un ir labi padarīta darba sajūta.
Mums izdevās atjaunot peldbaseinu, un saņēmām sertifikātu, kas
apliecina: Jelgavas baseins atbilst Starptautiskās peldēšanas
federācijas jeb FINA 25 metru baseinu prasībām, līdz ar to tas
paver plašākas iespējas Jelgavā rīkot augstāka ranga sacensības.
Tāpat iespēju robežās esam centušies izremontēt telpas, vidi
padarot pievilcīgāku. Esam novērojuši: jo sakārtotāka kļūst vide,
jo pieaug apmeklētāju kultūra – viņi sāk cienīt citu darbu. Es ne
tikai vadu LLU Sporta centru, bet savu artavu esmu devis un
joprojām dodu sportā. Jau no 1978. gada vakaros strādāju Jelgavas
Bērnu un jaunatnes sporta skolā, trenējot jauno paaudzi basketbolā.
Šobrīd trenēju 14, 18 un 19 gadu vecus puišus, un mums Latvijas
mērogā nemaz tik slikti neiet. Man ļoti patīk trenera darbs – tas
ļauj sekot līdzi, kā no 2. līdz 12. klasei cilvēks mainās,
attīstās, veidojas par personību, un es tajā līdzdarbojos. Ir
gandarījums, kad audzēknis kļuvis par krietnu cilvēku, nodibinājis
ģimeni un svētkos atsūta apsveikumu. Mazliet žēl, ka jelgavnieki ir
tik kūtri sportotāji brīvdienās – spriežu pēc sporta centra
noslogojuma. To vajadzētu mainīt, tādēļ būsim aktīvi, vairāk
sportosim, līdz ar to būs labāka veselība, augstākas darbaspējas!
Un, ja tas viss ir, mēs arī dzīvosim labāk!»

 

«Lielākā balva – apziņa, ka esmu palīdzējis»

GODA RAKSTS par augstu profesionālo
meistarību un varonību ekstremālās situācijās

JĀNIS RIHARDS, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas ugunsdzēsējs
glābējs kaprālis:

«Lielākā balva manā profesijā ir apziņa, ka esmu palīdzējis. Ir
maiņas, kad 24 stundu laikā no depo ne reizi neesam izbraukuši,
taču ir maiņas, kad nav pat laika paēst. Mans darba stāžs
ugunsdzēsējos nav liels – tikai seši gadi –, taču jau šajā īsajā
laika periodā varu atzīt, ka esmu īstajā vietā. Šis nav peļņas
darbs, jo nav diez ko labi apmaksāts, bet gan sirdsdarbs. Par
ugunsdzēsējiem glābējiem strādā cilvēki, kuriem tas ir aicinājums,
tāpēc mūsu depo nekad neredzēs sabozušos darbiniekus – viņi dara
to, kas patīk. Jebkurš novērtējums, kaut vai tikai paldies,
protams, ir patīkams. Goda rakstu ar kolēģiem esam izpelnījušies
par divu cilvēku izglābšanu Ozolnieku ezerā – nogādājām tēvu un
dēlu, kuri pārvērtēja savas spējas pārpeldēt ezeru, krastā sveikus
un veselus. Toreiz tā bija laimīga sagadīšanās, jo atradāmies
īstajā laikā un vietā – braucām uz mācībām, lai praktizētos cilvēku
glābšanā kā ūdenslīdēji. Brīdī, kad piebraucām pie ezera, mūs
pārsteidza palīgā saucieni. Ne mirkli nedomājot, metāmies ūdenī un
glābām viņus. Tā ir mūsu misija – glābt nelaimē nonākušos. Paldies
arī vīrietim, kurš, atpūšoties pie ezera, bija reaģējis un devies
glābt slīkstošos. Es gan kā glābējs mudinu vienmēr izvērtēt savus
spēkus un apzināties riskus, jo ne visi cilvēki ir apmācīti tādām
situācijām. Gods kalpot Jelgavai, gods kalpot Latvijai!»

 

Sagatavoja Ritma Gaidamoviča, foto Ivars Veiliņš