Kaut arī termogrāfijas uzņēmumu, kas parādītu, ka siltums vairs neizplūst pa logu ailām, bloku šuvju vietām, veiks, kad laukā būs spēcīgāks sals, Helmaņa ielas 3. mājās iedzīvotāji jau tagad novērtē renovācijas ieguvumus. «Jau tad, kad vēl nebija pieslēgta apkure un citās mājās iedzīvotāji sala, mūsu dzīvokļos bija silts. Nav šaubu, ka tā arī būs ziemā,» teic Helmaņa ielas 3 iedzīvotāji.
Sintija Čepanone
Šodien svinīgi atklāts nupat kā renovētais daudzdzīvokļu nams Helmaņa ielā 3, kur veikti visi nepieciešamie darbi, lai būtiski uzlabotu mājas siltumnoturību. Ņemot vērā faktu, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos darba izmaksas ir zemākas, nekā sākotnēji plānots, par atlikušo Vācijas puses dāvinājumu visos dzīvokļos tiks nomainītas arī karstā, aukstā ūdens un kanalizācijas caurules un stāvvadi. Šie papildu darbi tiks uzsākti nekavējoties, un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Uldis Lazdiņš prognozē, ka darbi tiks paveikti divu nedēļu laikā.
«Vislielākais paldies jāsaka iedzīvotājiem, ka viņi tomēr uzdrīkstējās un piekrita veikt šos vērienīgos darbus. Tiesa gan – tas prasīja apmēram gadu ilgus pūliņus, lai pārliecinātu visus iedzīvotājus par šādu darbu nepieciešamību,» neslēpj Helmaņa ielas 3 dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona Lilita Baškevica, piebilstot – vēl tikai jānomaina visas caurules, un māja būs kā jauna.
Līdz ar Helmaņa ielas 3 iedzīvotājiem novērtējot paveikto, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš akcentēja visu šajā projektā iesaistīto pušu ieguldījumu. «Ir būtiski, lai par ieguldītajiem līdzekļiem mēs sasniegtu maksimālu rezultātu, un šī māja ir uzskatāms piemērs, kā to var izdarīt,» tā A.Rāviņš. Savukārt vides ministrs Raimonds Vējonis akcentēja arī jelgavnieku ieguldījumu klimata pārmaiņu laikā.
Jāpiebilst, ka Helmaņa ielā 3 veikta visu norobežojošo virsmu siltināšana (sienas, bēniņi, pagraba griesti, pamatu cokols), visu logu nomaiņa uz trīs stikla paketēm, ieejas durvju bloku nomaiņa, apkures sistēmas pārbūve no viencauruļu uz divcauruļu ar diferenciālo balansieru uzstādīšanu, visu apkures ķermeņu nomaiņu, termoregulatoru un apkures proporcionalitātes devēju uzstādīšanu. Ēkā veikta arī lodžiju sanācija, aizstiklošana un grīdu flīzēšana, kāpņu telpu remonts, ieejas mezglu rekonstrukcija. Tiek prognozēts, ka siltumenerģijas patēriņš apkurei samazināsies vairāk nekā par 50 procentiem, turklāt katrā dzīvoklī ir iespēja regulēt patērēto siltuma daudzumu un veikt tā uzskaiti. Darbus veica SIA «Rimts», un uzņēmuma vadītājs Juris Veiss, vērtējot paveikto, norādīja uz būtisko Vācijas puses ieguldījumu ne tikai finansiālā ziņā: «Paldies vācu kolēģiem, kuri bez maksas apmācīja mūsu speciālistus, dalījās pieredzē par tehnoloģijām, kurās vācieši mūs apsteidz. Apzināmies, ka mūsu speciālistiem vēl daudz kas jāpārņem no vācu pieredzes.»
Veikto darbu kvalitāti uzraudzīja Vācijas attīstības bankas un Vācijas Vides ministrijas pilnvarotā persona Egberts Kaizers
Jāpiebilst, ka šis ir jau otrais nams Jelgavā, kurā energoefektivitātes paaugstināšana veikta Latvijas – Vācijas kopīgā vides aizsardzības projekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizācija un energoefektivitātes renovācija» gaitā – pērn noslēdzās līdzīgi darbi 4. līnijā 1. Tādējādi Jelgavai ir «paraugs», kā energoefektivitāti paaugstināt 103. sērijas ēkām, kāda ir 4. līnijā 1, un 104. sērijas ēkām, kāda ir Helmaņa ielā 3. Vācijas attīstības bankas un Vācijas Vides ministrijas pilnvarotā persona Egberts Kaizers spriež, ka pilsētā vajadzētu renovēt arī vismaz vienu 602. sērijas deviņu stāvu ēku, jo tas neapšaubāmi veicinātu iedzīvotājos izpratni par šādu darbu lietderību, jo tas būtu uzskatāms piemērs – līdzīgu māju iedzīvotāji, izvērtējot skaitļus, paši varētu aplēst ieguvumus.
Renovācijas kopējie kapitālieguldījumi ir 224 064,34 lati (ar PVN). Vācijas puse sedz 40 procentus (bez PVN) no renovācijas kopējām izmaksām. Par pārējo summu pēc kopīgas vienošanās mājas iedzīvotāji pilnvaroja nama apsaimniekotāju SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» ņemt aizdevumu uz piecpadsmit gadiem bankā «DnB Nord». Ar ēkas apsaimniekotājiem iedzīvotāji norēķināsies pakāpeniski, atkarībā no dzīvokļa platības maksājot vidēji 50 latus mēnesī.
Pašlaik Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā notiek konference «Tehniskie un finanšu risinājumi ēku energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā – šodienas situācija un nākotnes perspektīvas», kurā piedalās visas Helmaņa ielas 3. mājas renovācijas projektā iesaistītās puses, kā arī Ekonomikas ministrijas un Vides ministrijas pārstāvji. Piedalīties uzaicināti arī to 36 namu dzīvokļu pilnvarotās personas, kuri piekrita iesaistīties projektā un savām daudzdzīvokļu mājām veikt bezmaksas tehnisko apsekošanu un energoauditu. Konferences atklāšanā Jelgavas mērs Andris Rāviņš norādīja, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tiks pārrunāts, ir izdevīgāko finanšu instrumentu apzināšana, lai varētu turpināt iesākto un pilsētā ne tikai uzlabot ēku energoefektivitāti, bet arī nomainīt ielu apgaismojumu, sakārtot transporta sistēmu un veikt citus pasākumus, lai sasniegtu iecerēto – Jelgava līdz 2020. gadam apņēmusies samazināt izmešus par 20 procentiem. Savukārt Jelgavas sadarbības partneris, Vācijas Federālās Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrijas pārstāvis, Volfs Albrehts Hofmans piebilda – galvenais ir panākt, lai ieguldītais atmaksājas.
Foto: Ivars Veiliņš
20.3 °C,
2.9 m/s,
88.1 % 
20.3 °C,
2.9 m/s,
88.1 %