Atklājot Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA) izstrādāto dokumentu izstādi «Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610 – 1681) un viņa laikmets», šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika ekspozīcijas autores vēstures doktores Mārītes Jakovļevas priekšlasījums. «Mēs varam teikt, ka hercogs Jēkabs bija izcilība, un interesanti ir tas, ka gan latvieši, gan vācieši ciena viņu un savas vēstures kontekstā vērtē pozitīvi,» hercoga Jēkaba personību vērtē M.Jakovļeva.
Šī izstāde ir secīgs ekspozīcijas «No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam», kas tika radīta par godu Kurzemes hercogistes 450 gadu jubilejai, turpinājums. Ekspozīcijā skenētā veidā tiek atspoguļoti gan zinātniskajā apritē jau iekļuvuši avoti, piemēram, vairāki hercoga Jēkaba noslēgti starptautiskie līgumi, gan arī vērtīgi jaunatradumi, kas palīdz noskaidrot līdz šim nezināmus vēstures faktus. Viens no vērtīgākajiem atklājumiem, kas uziets, gatavojot šo ekspozīciju, ir Tobago salas karte, kas datēta ar 1654. gadu. Šo karti zīmējis kāds no hercoga Jēkaba sūtītajiem kolonistiem, kas Tobago ieradies 1654. gada pavasarī – atbraucēji šo salu nosauca par Jauno Kurzemi. «Līdz šim karte nav bijusi pētniekiem pazīstama un pastāvēja uzskats, ka tā nozaudēta. Šobrīd varam apgalvot, ka šī ir senākā droši datētā Tobago karte pasaulē, un to var saukt par pasaules līmeņa dokumentu,» vērtē vēstures doktore M.Jakovļeva. Ekspozīcijā apkopotas arī hercoga vēstules, skices, zīmējumi, kalpotāju algu izmaksu saraksts un daudzi citi artefakti, kas raksturo hercogu Jēkabu kā personību un valdnieku. Viņa lielākā kaislība esot bijuši kuģi, un ekspozīcijā skatāmi dokumenti, kas apliecina, ka savus pirmos kuģus hercogs Jēkabs uzbūvēja Liepājā, nevis Ventspilī. Jēkaba valdīšanas laikā hercoga kuģu būvētavās Ventspilī un Liepājā kopumā tika uzbūvēti 80 – 100 kuģi – pārsvarā nelieli burinieki.
Jēkaba Ketlera teju 40 gadu ilgās valdīšanas laiks tiek uzskatīts par veiksmīgas politikas un saimniekošanas piemēru, taču zinātnisku, vēstures avotos balstītu pētījumu par šo vēstures periodu joprojām ir ārkārtīgi maz. Izstādē informatīvās planšetēs var iepazīties ar periodu, kad hercogs Jēkabs pārņem varu no tēvoča hercoga Frīdriha 1642. gadā, ar hercoga Jēkaba personību un ģimeni, galmu un sadzīvi, gūt ieskatu hercogistes ekonomikā un uzzināt daudz citu interesantu faktu.
Izstādes autore ir LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece un LVVA galvenā arhīviste vēstures doktore M.Jakovļeva, māksliniece – Baiba Šomase, projekta vadītāja – LVVA direktora vietniece vēstures doktore Valda Pētersone.
Izstāde muzejā apskatāma līdz 5. martam.
Foto: Austris Auziņš
2.5 °C,
3.2 m/s,
97.4 % 
2.5 °C,
3.2 m/s,
97.4 %