20.6 °C, 2 m/s, 81.5 %

Pilsētā

Hokeja klasei – seši gadi
28/02/2008

Šogad Jelgavas 3. pamatskolu beigs pirmā hokeja klase, kas tika atvērta pirms sešiem gadiem. Taču skolas direktors Juris Skrupskis uzsver, ka pilsētā izveidotā sporta atbalsta sistēma ļaus šiem jauniešiem iesāktos treniņus turpināt, kā ierasts.

Kristīne Langenfelde

Šogad Jelgavas 3. pamatskolu beigs pirmā hokeja klase, kas
tika atvērta pirms sešiem gadiem. Taču skolas direktors Juris
Skrupskis uzsver, ka pilsētā izveidotā sporta atbalsta sistēma ļaus
šiem jauniešiem iesāktos treniņus turpināt, kā
ierasts.

Ja vēl pirms sešiem gadiem, uzsākot hokeja klases idejas
attīstīšanu, skolai nebija ne īsta finansiāla garanta, ne droša
apliecinājuma, ka tas izdosies, tad tagad bez pārmetumiem var
teikt, ka tas bija pareizs solis. «Bija pārliecība, ka tam
jāizdodas, un šķiet, ka to uztvēra arī domes vadība, piešķirot
līdzekļus. Ir pilnīgi skaidrs, ka liela daļa no šiem zēniem nebūtu
varējuši uzsākt regulārus treniņus hokejā, jo ģimenēm vienkārši
nepietiktu līdzekļu tā finansēšanai. Mūsu pašvaldība to saprata,
un, jāatzīst, par tādu atbalstu, kādu šobrīd saņem mazie hokejisti
mūsu pilsētā, daudzviet var tikai sapņot,» spriež skolas
direktors.
Ja bērna vecāki jau laikus apzinās, ka vēlas savas atvases nākotni
saistīt ar hokeju, tad drošs ceļš ir Jelgavas 3. pamatskolas hokeja
klase. «Šobrīd mēs skolēniem jau garantējam regulārus treniņus
Ledus hallē, par kuras īri izdevumus sedz pašvaldība, tāpat mēs
varam atļauties nepieciešamības gadījumā iegādāties formas, kā arī
nodrošināt transportu uz treniņiem un spēlēm. Protams, tās nav
visas izmaksas, kas saistītas ar bērna iemaņu attīstīšanu, tāpēc
līdzmaksājumi ir arī vecākiem, taču, manuprāt, tas ir tikai
likumsakarīgi, jo bieži vien to, ko var saņemt pilnīgi bez maksas,
nenovērtē,» saka J.Skrupskis.
Taču pašvaldība ir spērusi vēl vienu soli uz priekšu – tagad arī
bērnam, kurš vai nu beidz, vai pārceļas mācīties uz citu skolu,
iespēja trenēties nezūd. «Finansējums seko skolēnam, un tas
noteikti ir apsveicami – arī tagad, kad mūsu pirmā hokeja klase
mūsu skolu atstās, viņiem saglabāsies iespēja treniņus turpināt.
Patiesībā tas attiecas ne tikai uz mūsu skolas bērniem, bet ikvienu
skolēnu Jelgavā, kurš vēlas trenēties hokejā,» uzsver
J.Skrupskis.
Pirmajā gadā hokeja klasē mācības sāka 15 zēni, bet nu jau kopumā
skolā hokeju apgūst ap 100 bērnu. «Mums nav vajadzīgs skaits –
galvenais ir dot iespēju un audzināt jaunos hokejistus. Pagaidām
Jelgavai nav savas profesionālās hokeja komandas, bet mēs uz to
tiecamies. Kas var būt labāks par pašu izaudzinātiem sportistiem –
tieši savējiem, ne viesspēlētājiem,» spriež J.Skrupskis.
«To, ka pēc gadiem sava profesionāla komanda Jelgavai neapšaubāmi
varētu būt, apliecina mūsu mazo hokejistu panākumi – pagājušajā
gadā dažādās vecuma grupās viņi ir spējuši izcīnīt visu medaļu
komplektu: mums ir bronza, sudrabs un zelts. Manuprāt, tas ir labs
pamats tam, lai mēs varētu apgalvot, ka hokejam Jelgavā ir nākotne.
Protams, nenovērtējams ir profesionālo treneru – Aināra Bērziņa,
Ginta Rituma, Evas Dinsbergas, Lolitas Andriševskas un Andra
Bartkeviča – darbs,» piebilst J.Skrupskis. 
Taču nenoliedzami, ka tas nav tikai pašvaldības vai skolas nopelns.
«Var tikai apbrīnot tos uzņēmīgos vecākus, kuri ir gatavi
uzņemties, es teiktu, milzīgas papildu rūpes, lai gādātu par savu
bērnu attīstību. Skumji, bet skolā ir bērnu vecāki, kas atnāk, kad
bērns jau mācās 6. klasē, un nezina, kur ir viņa klases telpa.
Hokeja klasē tādus brīnumus nepiedzīvot, jo vecāki regulāri
iesaistās bērna aktivitātēs, jūt līdzi veiksmēm, neveiksmēm, kopā
pavada katru brīvo brīdi. Un arī tas ir ieguvums, tāpat kā tas, ka
šo bērnu brīvais laiks ir noslogots – viņi ir aizņemti, un te
vecākiem nav jābažījas, kur viņu bērns atrodas, ko dara,» saka
J.Skrupskis.