26.7 °C, 1.1 m/s, 60.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāHokejs būs pieejams katram bērnam (+video)
Hokejs būs pieejams katram bērnam (+video)
04/09/2008

100 – 120 lati – tās ir minimālās izmaksas, ar kurām ik mēnesi jārēķinās viena topošā hokejista treniņu nodrošināšanai, inventāram un braucieniem uz turnīriem. Liepājā šīs izmaksas lielā mērā uz saviem pleciem uzņēmies «Liepājas metalurgs», kas galvenokārt sedz visas sava sporta kluba izmaksas. Rīgā ir izveidota sabiedriskā organizācija, kas topošo hokejistu un daiļslidotāju skološanu nodrošina ar pašvaldības, sponsoru un bērnu vecāku atbalstu. Jelgavā pieņemts lēmums visiem bērniem nodrošināt maksimāli līdzvērtīgas treniņa iespējas, ko ļaus jaunizveidotā Ledus sporta skola. Ņemot vērā, ka paralēli notiek aktīvs darbs pie Zemgales Olimpiskā centra būvniecības, kas sniegs iespēju trenēties daudzu sporta veidu pārstāvjiem, turklāt padomā ir arī jaunas airēšanas bāzes celtniecība, pašvaldība atzīst, ka tādējādi pilsēta būs darījusi daudz sporta veidu mērķtiecīgai attīstībai un Jelgavā būs radīti visi apstākļi, lai šeit tiktu izskoloti nākamie valsts izlases dalībnieki.

Zane Auziņa

100 – 120 lati – tās ir minimālās
izmaksas, ar kurām ik mēnesi jārēķinās viena topošā hokejista
treniņu nodrošināšanai, inventāram un braucieniem uz turnīriem.
Liepājā šīs izmaksas lielā mērā uz saviem pleciem uzņēmies
«Liepājas metalurgs», kas galvenokārt sedz visas sava sporta kluba
izmaksas. Rīgā ir izveidota sabiedriskā organizācija, kas topošo
hokejistu un daiļslidotāju skološanu nodrošina ar pašvaldības,
sponsoru un bērnu vecāku atbalstu. Jelgavā pieņemts lēmums visiem
bērniem nodrošināt maksimāli līdzvērtīgas treniņa iespējas, ko ļaus
jaunizveidotā Ledus sporta skola. Ņemot vērā, ka paralēli notiek
aktīvs darbs pie Zemgales Olimpiskā centra būvniecības, kas sniegs
iespēju trenēties daudzu sporta veidu pārstāvjiem, turklāt padomā
ir arī jaunas airēšanas bāzes celtniecība, pašvaldība atzīst, ka
tādējādi pilsēta būs darījusi daudz sporta veidu mērķtiecīgai
attīstībai un Jelgavā būs radīti visi apstākļi, lai šeit tiktu
izskoloti nākamie valsts izlases dalībnieki.

Augusta nogalē ne bez diskusijām Jelgavas domes
deputāti pieņēma lēmumu par Ledus sporta skolas dibināšanu. Saskaņā
ar domes apstiprināto lēmumu pašvaldības iestādei «Jelgavas Ledus
sporta skola» tiek piešķirts 195 tūkstošus latu liels finansējums
skolas izveidošanai un darbības nodrošināšanai 2008. gadā.

Viens no idejas pretiniekiem pašvaldības
deputāts Māris Narvils, kurš domē pārstāv Latvijas Pirmo partiju,
sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» atzīst, ka ideja, viņaprāt, ir
apsveicama un pašvaldībai patiesi jārūpējas par savu bērnu un
jauniešu iespējām attīstīt sportiskos talantus, taču lēmums
sagatavots pārāk lielā steigā. «Lēmumprojekts deputātiem nesniedza
precīzas atbildes uz jautājumiem par to, kādēļ hokejs, kādēļ tagad
un kādēļ sadarbībā ar Jelgavas jeb Latvijas Krājbankas ledus halli.
Mēs nesaņēmām nopietnu pamatojumu konkrētajam projektam, un tas
gluži loģiski rada pretestību. Turklāt saprotama ir arī citu sporta
veidu pārstāvju neizpratne par to, kādēļ apstākļos, kad lielākoties
sporta organizācijām un klubiem ir jāsamierinās vien ar niecīgu
pašvaldības atbalstu un lielākoties iespēju izdzīvot jānodrošina ar
sponsoru līdzekļiem, vienam sporta veidam pēkšņi tiek atvēlēts tik
liels finansējums,» idejas pretinieku nostāju pauž M.Narvils.

 

Hokejs ir tikai viens no

sporta veidiem,

ko pašvaldība atbalsta

Tiesa, Jelgavas domes izpilddirektors Gunārs
Kurlovičs, kurš gan nenoliedz, ka lēmums par Jelgavas Ledus sporta
skolas izveidi tiešām tapa strauji un bija esošo apstākļu
izprovocēts, pārmetumus par viena sporta veida izcelšanu un
nostādīšanu nevienlīdzīgās pozīcijās uz pārējo fona vērtē kā
nepamatotus. «Ir svarīgi atcerēties, ka Jelgavā top Zemgales
Olimpiskais centrs, kura kopējās izmaksas ir apmēram 16 miljoni
latu. Tā ir grandioza būve un milzīgs projekts, kas lieliskas
treniņa iespējas nodrošinās galvenokārt futbolistiem un
vieglatlētiem. Taču trenēties varēs arī citu sporta veidu
pārstāvji. Turklāt pašvaldībai ir padomā jaunas airēšanas bāzes
būvniecība – esošā ir katastrofālā stāvoklī, un šobrīd saprotams,
ka tai nepieciešama vai nu pilnīga rekonstrukcija, vai jaunas
būvniecība. Šā brīža situācijā kā pareizāks tiek skatīts jautājums
par pilnīgi jaunas airēšanas bāzes izveidi, kas rezultātā būtu arī
ekonomiski izdevīgāk. Taču mēs neesam spējīgi visus projektus
realizēt vienlaicīgi, tāpēc šobrīd loģiskākais solis bija atrisināt
situāciju ar hokeju un citiem ledus sporta veidiem. Hokejs Jelgavā
pastāv jau septiņus gadus ar specializētajām hokeja klasēm Jelgavas
3. pamatskolā, un ir saprotams, ka šī sporta veida tālākai
attīstībai sporta skolas izveide bija nepieciešama kā loģisks
attīstības solis,» skaidro G.Kurlovičs. Viņš uzsver, ka Ledus
sporta skolas izveide turpmāk arī izskaudīs nevienlīdzību starp
mazo hokejistu vecākiem. «Jelgavā darbojas hokeja klases 3.
pamatskolā, kur bērnu treniņu iespējas, tostarp arī ledus izmaksas
lielā mērā sedza pašvaldība. Taču bija arī daudz mazo hokejistu no
citām skolām, kas darbojās hokeja klubā «Zemgale», un te lielākās
izmaksas gūlās uz kluba, sponsoru un diemžēl arī vecāku pleciem.
Līdz ar Ledus sporta skolas izveidi šī nevienlīdzīgā situācija būs
kliedēta un visiem pilsētas bērniem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas
treniņa iespējas,» skaidro G.Kurlovičs, piebilstot, ka visā Latvijā
aizvien ierastāka kļūst prakse, ka agrāk – deviņdesmito gadu beigās
un nākamajos gados – masveidā būvētās ledus halles šodien bez
pašvaldības atbalsta vienkārši nespēj eksistēt. «Ir mums Latvijā
piemēri, kur ledus halle aizvien pieaugošo izmaksu dēļ spiesta
pārtraukt darbu un pārtop par būvmateriālu veikalu. Vai mums
pilsētas centrā ir vajadzīgs būvmateriālu veikals, ja patiesībā tā
ir halle, kas var izaudzināt arī nākamos valsts izlases
dalībniekus?» jautā G.Kurlovičs. Viņš atgādina, ka Jelgavas domei
pieder 32 kapitāldaļas no SIA «Sporta komplekss «Zemgale»» un
pašvaldība ir ieinteresēta kapitālsabiedrības darbības
nodrošināšanā pēc tās sākotnējiem mērķiem. G.Kurlovičs piebilst, ka
perspektīvā pašvaldība ir ieinteresēta kļūt par galveno sporta
kompleksa kapitāldaļu turētāju un ir izskatītas iespējas iegādāties
kontrolpaketi. Taču halle ir būvēta par kredītlīdzekļiem un šāda
objekta iegādei nepieciešami apjomīgi līdzekļi un lielas
uzturēšanas izmaksas, tādēļ šajā brīdī pieņemts lēmums par Ledus
sporta skolas izveidi, kas pašvaldībai ļaus nodrošināt galveno
uzdevumu – radīt iespējas maksimāli plašam pilsētas bērnu lokam
trenēties hokejā, kas citādi augsto izmaksu dēļ viņiem nav
pieejams.

 

Jelgava uz citu pašvaldību fona ir
pozitīvs izņēmums

Viņam piekrīt arī Latvijas Hokeja federācijas
ģenerālsekretārs Ēvalds Grabovskis, kurš atzīst, ka līdz šim
lielākoties Latvijas pašvaldības ir aizmirsušas gādāt par sporta
mērķtiecīgu attīstību un Jelgava te minama kā pozitīvs izņēmums.
«Latvijā situācija ar sporta attīstību ir nožēlojamā līmenī – viss
balstās vienīgi uz vecāku vai atsevišķu sponsoru pleciem. Turklāt
par sponsoriem piesakās vien tie uzņēmēji, kuru pašu bērni
aizrāvušies ar vienu vai otru sporta veidu. Tas diemžēl izraisījis
situāciju, kad sports aizvien izteiktāk kļūst pieejams tikai
turīgiem cilvēkiem. Jo īpaši tas attiecināms uz hokeju, kas ir
dārgākais sporta veids, ja neskaita tehniskos sporta veidus. Viena
bērna nodrošināšana ar ekipējumu un treniņiem vecākiem mēnesī
izmaksā vismaz simts latus – kurš no normāli pelnošiem vecākiem
mūsu ekonomiskajā situācijā var ko tādu atļauties?! Protams, mēs
esam lieli hokeja fani un atbalstītāji, kad notiek pasaules
čempionāts, kur Latvijas izlasei pārsteidzošā kārtā izdodas
noturēties elites grupā, taču, tiklīdz čempionāts beidzies, visi
nez kādēļ aizmirst, ka katra atsevišķā izlases hokejista
sagatavošanā ir ieguldīti desmiti un pat simti tūkstoši latu.
Nenoliedzu – saprotama ir daudzu cilvēku pieres raukšana par to, ka
Jelgavas pašvaldība nolēmusi tik lielus līdzekļus ieguldīt viena
sporta veida attīstībā, taču bez tā iztikt nav iespējams. Patiesībā
nekur civilizētajā pasaulē jūs neatradīsiet valsti, kur
profesionālo sportistu izaudzināšana atstāta tikai uz vecāku
pleciem. Visur, arī tādās hokeja lielvalstīs kā Zviedrija, Kanāda
un Somija, šim sporta veidam ir valsts un pašvaldības atbalsts, kas
ļauj arī sagatavot labus spēlētājus,» atzīst Ē.Grabovskis,
piebilstot, ka ne tuvu katrs, kurš ir maksātspējīgs, ir arī
talantīgs, tādēļ iecere sniegt iespēju trenēties katram bērnam
neatkarīgi no viņa vecāku maciņa izmēriem ir atbalstāma.

 

Skolos arī nākamos

daiļslidotājus

un kērlingistus

Savukārt G.Kurlovičs piebilst, ka jaunā sporta
skola realizēs profesionālās ievirzes izglītības programmu hokejā,
kā arī interešu izglītības programmu hokejā, daiļslidošanā,
kērlingā un slidotapmācībā. «Šādā veidā mēs spēsim nodrošināt to,
ka ar bērniem strādā profesionāli treneri, kas atbild arī par viņu
drošību. Ieguldījumi, ko šobrīd veicam, ir ieguldījumi nākotnē, un
es, tāpat kā citi šīs idejas atbalstītāji, ticu, ka Jelgavā varētu
tapt ne vien valsts izlases cienīgi hokejisti, bet beidzot Latvijā
attīstītos arī daiļslidošana, kas līdz šim – būsim godīgi – mūsu
valstī ir ļoti zemā un mazattīstītā līmenī,» tā G.Kurlovičs. Viņš
arī uzsver, ka, līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem tika īstenota
ideja par obligāto peldēt apmācības programmas ieviešanu Jelgavā,
perspektīvā paredzēts sagatavot un īstenot arī slidotapmācības
programmu. Arī šo programmu īstenos jaunizveidotā skola.

Turklāt sporta skolas nozīmīgs pluss ir arī
iespēja, realizējot sertificētas programmas, pretendēt uz valsts
finansējumu.

 

Skola ledu izmantos

par pašizmaksu

Pašvaldība uzsver, ka Jelgavas Ledus hallē
jaunizveidotās sporta skolas audzēkņu treniņiem ledus tiks
nodrošināts par pašizmaksu, kas ir 163,24 lati stundā. To apliecina
arī sporta un atpūtas kompleksa «Zemgale» valdes loceklis Armands
Ozollapa. Viņš atzīst, ka cena nav zema, taču, ņemot vērā
energoresursu – elektrības un gāzes – cenas sadārdzinājumu, kas
pēdējo gadu laikā halles izmaksas burtiski dubultojis un šobrīd
veido vairāk nekā desmit tūkstošus latus mēnesī, kompleksam nav
iespēju Ledus sporta skolas vajadzībām cenu noteikt vēl zemāku.
«Mēs esam kredītmaksātāji un strādāt ar zaudējumiem nevaram
atļauties. Augstākais, ko varam, ir pašvaldības izveidotajai skolai
ledu pārdot par pašizmaksu, pat bez santīma uzcenojuma,» tā
A.Ozollapa. Viņš min – ja, hallei sākot darboties, 2000. gadā
elektrības rēķins bija apmēram 4,5 tūkstoši latu mēnesī, tad šobrīd
tie jau ir 8 tūkstoši, savukārt par gāzi, kas hallē nodrošina
apkuri un silto ūdeni, iepriekš bija nepilni divi tūkstoši, bet
tagad tie jau ir četri tūkstoši mēnesī. «Saprotams, ka šīs izmaksas
tiešā veidā ietekmē arī mūsu pakalpojumu cenas. Ar katru gadu tās
vienkārši slidošanas un sporta mīļotājiem kļūst aizvien «smagākas»,
un pakāpeniski veidojas situācija, kad ledus sporta veidi kļūst par
bagāto privilēģiju, tādēļ Jelgavas domes iniciatīva, kas sportot
ļaus ikvienam bērnam, ir tikai apsveicama,» teic A.Ozollapa,
piebilstot, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, sadarbību ar
pašvaldībām meklē arī citviet izbūvētās ledus halles.

Paredzēts, ka Jelgavas Ledus skola pilnībā tiks izveidota un
darbu sāks oktobrī. Līdz tam laikam tiks atrasts arī skolas
direktors. G.Kurlovičs min, ka jau pašlaik ir zināmi trīs direktora
amata pretendenti, taču, iespējams, izsludinātajam konkursam
pieteiksies vēl kāds, savukārt jau septembrī skola uzsāks arī jauno
dalībnieku uzņemšanu.

VIDEO: Māris Martinsons