Šodien Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (līdzšinējā JRPIC Svētes ielā 33) notika Pasta salas attīstības risinājumu prezentācija un apspriešana. Savu viedokli par salas tālāko attīstību gatavi izteikt bija apmēram 30 jelgavnieki. Visvairāk klātesošos interesēja tādi jautājumi kā koku liktenis Pasta salā, salas applūšana, uzņēmējdarbības iespējas salā, kuģošanas iespējas un infrastruktūra, drošības pasākumi salā izvietotajos objektos.
Pēc tam, kad projekta arhitekts Vents Grietēns klātesošos iepazīstināja ar salas attīstības projektu, klātesošie sāka uzdot sev interesējošos jautājumus. Viena no tēmām, kas iedzīvotājus interesēja, bija vides sakoptība. Citi gribēja zināt, vai tiks saglabāti vecie koki, citi iebilda pret neestētisko skatu – Jelgavas cietumu –, kas pavērsies no bērnu rotaļu laukumiem, bija arī jautājums par gājēju un riteņbraucēju celiņu segumu, domājot par to uzturēšanu.
Otrs jautājumu bloks ir par drošības pasākumiem Pasta salā. Klātesošie satraucās, vai konstrukcijas nebūs pārāk viegli salaužamas, vai ir domāts par to, kā aizsegt ne tik estētiskus skatus, tostarp Jelgavas cietuma kompleksa ēkas, kas atrodas Driksas krastā, un airēšanas bāzi, kura atrodas Pasta salā, bet ir jau fiziski un arī morāli novecojusi. Tieši airēšanas bāze bija viens diskusijas objektiem – sākotnējā salas attīstības plānā bija paredzēts airēšanas bāzi modernizēt, bet izrādījās, ka sporta būvju atjaunošanai Eiropas finansējums netiek piešķirts. Otra problēma ir tā, ka airēšanas bāze ir privātīpašums, tādējādi teritorijas attīstībai nav iespējams piesaistīt projektu finansējumu. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka joprojām tiek meklēti veidi, kā atrisināt šo īpašumtiesību jautājumu un piesaistīt līdzekļus airēšanas bāzes attīstīšanai. Ņemot vērā, ka Pasta salā pretim esošajai peldvietai paredzēts izveidot vēl vienu pludmali, klātesošie jautāja, vai tas būs droši. Te jāsaka, ka nekādi normatīvie akti nenosaka, cik tuvu citu citai drīkst izveidot peldvietas, bet tas, kā uzvesties peldvietā, tomēr ir katra paša pilngadīga cilvēka ziņā. Par bērnu drošību gan tiks domāts, ierīkojot speciālu, norobežotu peldzonu.
Trešais bloks saistīts ar uzņēmējdarbības iespējām un tūrismu. Izskanēja, piemēram, jautājums, vai salā būs iespējams tirgot saldējumu vai pīrādziņus atpūtniekiem. Saskaņā ar projektu salā paredzēts laukums transformējamām tirdzniecības nojumēm, ko var izmantot arī, teiksim, kā izstāžu zāli. Par fundamentālāku būvju celšanu pagaidām domāts netiek. Tāpat bija jautājums, vai būs kur novietot kuteri, jahtu vai citu peldlīdzekli, ar ko pilsētā ieradīsies viesi. Turpinot šo tēmu, kāds pajautāja, vai būs iespējams iznomāt laivu un doties izbraucienā pa Lielupi. Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte norādīja, ka pašvaldība drīzumā sāks īstenot J.Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektu, kura gaitā Pasta salas Ziemeļu daļā paredzēts izbūvēt laivu piestātni, savukārt Driksas upes krasts bulvāra pusē tiks nostiprināts un būs piemērots lielāku peldlīdzekļu pietauvošanai.
Daži iedzīvotāji izteica viedokli, ka uz Pasta salu jāizbūvē vēl viens tilts Raiņa ielas galā, tādējādi nodrošinot piekļuvi salas Dienvidu galam, kurā paredzēts izvietot bērnu rotaļu laukumus, sporta laukumus, skatu vietas pašā salas galā. Viens no argumentiem: vecākiem ar bērniem varētu būt grūti iziet cauri visai salai, lai nokļūtu rotaļu laukumā. V.Grietēns paskaidroja, ka šobrīd ar pašvaldību panākta vienošanās, ka daļēji bērniem rotaļāšanās iespējas tiks nodrošinātas arī salas Ziemeļu daļā netālu no paredzētā gājēju tilta.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Pasta salu plānots veidot kā atpūtas un dažādu brīvdabas pasākumu norises vietu. Tajā būs gan parks un pastaigu celiņi, skatu laukumi un soliņi, gan peldvieta un spēļu laukumi, gan atrakciju un rotaļu laukumi bērniem, gan veloceliņš un vieta skeitparkam. Salas centrā atradīsies brīvdabas estrāde amfiteātra formā, kura būs ierakta 12 metru dziļumā un tādējādi nebūs kā liela un smagnēja būve. Tajā būs vairāk nekā 1000 vietas.
Pasta salas attīstības projektu paredzēts iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ERAF līdzfinansējuma piesaistīšanai – šis jautājums tiks izskatīts nākošajā domes sēdē. Šobrīd tiek plānots, ka Pasta salas labiekārtošana varētu sākties 2012. gadā, izmaksas tiek lēstas ap diviem miljoniem latu.
Foto: Ivars Veiliņš