26.5 °C, 2.2 m/s, 49 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāIedzīvotāji kļūst arvien apdomīgāki, uzņemoties kredītsaistības
Iedzīvotāji kļūst arvien apdomīgāki, uzņemoties kredītsaistības
23/10/2008

Pārmaiņas ekonomikā Latvijas iedzīvotājus ir padarījušas daudz apzinīgākus un tie arvien mazāk uzņemas neapdomīgas kredītsaistības, secināts «GE Money Bank» veiktajā «finansiālās gudrības» indeksa pētījumā.

Pārmaiņas ekonomikā Latvijas iedzīvotājus ir
padarījušas daudz apzinīgākus un tie arvien mazāk uzņemas
neapdomīgas kredītsaistības, secināts «GE Money Bank» veiktajā
«finansiālās gudrības» indeksa pētījumā
.

 

«GE Money Bank» pirmo reizi noteikusi
finansiālās gudrības indeksu sešās valstīs, un no 100 iespējamiem
punktiem Latvija ieguvusi 55, kas ir otrs labākais rādītājs starp
tādām valstīm kā Čehija, Polija, Ungārija, Rumānija un
Krievija.

Pētījumā secināts, ka «finansiāli
gudrākie» iedzīvotāji ir Čehijā, kura Latviju gan apsteigusi tikai
par vienu punktu.

«GE Money Bank» patērētāju kreditēšanas
un līzinga produktu direktors Viktors Toropovs šodien žurnālistiem
sacīja, ka iedzīvotāju attieksme pret kredītiem ir kļuvusi
atbildīgāka, jo iedzīvotāji kredītu ņemtu tikai ārkārtas situācijā
vai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams.

Aptauja arī liecina, ka iedzīvotāji
savas finansiālās situācijas uzlabošanai nākotnē cer mazāk tērēt un
vairāk iekrāt. Vienlaikus gan arī secināts, ka tikai 4%
iedzīvotāju, saņemot papildu naudu, to novirzītu
uzkrājumos.

Aptaujājot iedzīvotājus, secināts, ka
Latvijā ir optimisms par nākotnes finansiālajām izredzēm, tomēr
vienlaikus ikmēneša izdevumi netiek rūpīgi kontrolēti, jo tikai 17%
iedzīvotāju rūpīgi plāno personīgo budžetu.

Pētījums arī atklāj, ka patlaban Latvijā
62% iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai.

Kategorijā «saistības» Latvijas reitings
ir 71 punkts, kas ir augstākais rādītājs Centrālajā un
Austrumeiropā. Pārmaiņas ekonomikā Latvijas patērētājus padarījušas
apdomīgākus un to attieksmi pret kredītiem veselīgāku – 43%
aptaujāto apzinās kredīta kā saistību nopietnību un kredītu ņemtu
tikai ārkārtas situācijā, tajā pašā laikā 19% arī izprot kredīta
būtību – tā ir normāla parādība, ko var atļauties noteiktos
apstākļos, un, ja būtu nepieciešamība un iespējas, viņi kredīta
pakalpojumu izmantotu.

Tāpat arī vairāk nekā puse Latvijas
iedzīvotāju saprot, ka kopējai viņu parāda summai jābūt ievērojami
mazākai nekā mēnesī apgrozāmajai summai. Čehijā šim apgalvojumam
piekristu 71% respondentu, turpretī – Polijā tikai 37%.

Ieguldījumu kontrolē Latvija ar 63
punktiem ir otrajā vietā aiz Ungārijas. Pozitīvā un pārsteidzošā
šīs jomas tendence ir tā, ka 32% Latvijas iedzīvotāju jau ir
izveidoti uzkrājumi viena līdz divu mēnešu neto ienākumu apmērā,
bet 80% attīstītās valsts Ungārijas iedzīvotājiem šādu uzkrājumu
vispār nav.

88% Latvijā aptaujāto lieko naudu
uzglabā skaidrā veidā vai norēķinu kontā, nepārvirzot to uz
noguldījumu produktiem. Tikmēr 12% poļu lieko naudu pārvieto uz
citu finanšu produktiem, piemēram, krājkontu, termiņnoguldījumu.
Latvijā šādi rīkotos divreiz mazāks respondentu skaits.

Ienākumu pārvaldīšana ir tā joma, kur
Latvijas iedzīvotājiem vēl ir jāattīstās. Šeit mūsu novērtējums ir
tikai 49 punkti. Šīs kategorijas vērtējumu veido respondentu spēja
kontrolēt un pārvaldīt savus ienākumus.

Pētījumā secināts, ka tikai 13% Latvijas
iedzīvotāju regulāri pārbauda savus ikmēneša ienākumus, pretstatā
Čehijā to dara 32% aptaujāto. Vēl 62% latviešu un poļu dzīvo no
vienas mēnešalgas līdz otrai.

Vairāk nekā puse Latvijā dzīvojošo
uzskata, ka labāk ir dzīvot šodienai, nekā krāt rītdienai, un
rūpīgi savu budžetu plāno tikai 17% iedzīvotāju. Šīs tendences
liecina, ka, mainoties ekonomiskajai situācijai, savus paradumus
vēl neesam mainījuši, taču nākamās kategorijas «Tēriņi» dati
parāda, ka izpratne par paradumu maiņas nepieciešamību jau sākusi
veidoties.

«Latvijā aizvadītajos gados bijis
vērojams ļoti straujš patērēšanas kultūras attīstības skrējiens,
kad maz tika domāts par uzkrājumiem un rītdienu, strauji pieauga
atalgojumi un arī kredītņēmēju skaits. Ņemot vērā ierobežotās
iespējas apmierināt savas vēlmes pagātnē, tas varētu būt saprotami
– pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū dominē īstermiņa
vērtības un vēlme baudīt šodienu,» norādījis Latvijas Tirdzniecības
un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors
Daniels Pavļuts.

Čehijas, Latvijas un Krievijas
iedzīvotājiem raksturīgs tas, ka tie mazāk zina, cik tieši mēnesī
naudas viņi iztērē. Šajā jomā Latvijas finansiālās gudrības indekss
ir 56 – trešais zemākais starp visām valstīm. Neskatoties uz zemo
budžeta plānošanu un tēriņu kontroli, Latvijā veidojusies vismaz
izpratne par to nepieciešamību – nākamajos trīs mēnešos 34%
Latvijas iedzīvotāju plāno vairāk iekrāt un 25% – mazāk tērēt,
tikmēr vēl vairāk ungāru – 37% – nolēmuši tērēt mazāk, bet 44%
rumāņu domā, ka pretēji – tērēs vairāk.

Kopumā visām sešām aptaujātajām
Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir raksturīgs zināšanu trūkums
par finanšu jautājumiem. Vidējais indekss šajā kategorijā ir 30
punkti, Latvijai kā otrai izglītotākai valstij reģionā ir 37
punkti, atpaliekot no Čehijas par vienu punktu.

«Finansiālas gudrības» indeksa pētījumā
šovasar aptaujāti vairāk nekā 3600 cilvēku vecumā no 18 līdz 65
gadiem sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Latvijā, Čehijā,
Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Krievijā. Respondentiem kopumā bija
jāatbild uz 100 jautājumiem.

«GE Money Bank» šādu «finansiālās
gudrības» indeksa pētījumu plānojusi veikt regulāri.

Biznesa ideju žurnāla «Kapitāls», IBS
«Prudentia» un Rīgas Fondu biržas 2007.gada pētījumā «101
vērtīgākais Latvijas uzņēmums» «GE Money Bank» (iepriekš – «Baltic
Trust Bank») ar uzņēmuma vērtību 104,63 miljoni latu ierindojas
25.vietā.

 

www.leta.lv