23.7 °C, 2.2 m/s, 89.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāIeilgušās ziemas dēļ varētu iet bojā stirnas
Ieilgušās ziemas dēļ varētu iet bojā stirnas
08/04/2013

Tā kā mežos joprojām vērojama aprīlim neraksturīgi bieza sniega un sērsnas kārta, pēdējo nedēļu laikā Latvijas mežos un laukos novēroti izvārguši un bezspēcīgi dzīvnieki, kas pašu spēkiem vairs nevar atrast nepieciešamo daudzumu pārtikas, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja medību centra «Purnavu muiža» pārstāvis Rolands Orlovskis.

Tā kā mežos joprojām vērojama aprīlim
neraksturīgi bieza sniega un sērsnas kārta, pēdējo nedēļu laikā
Latvijas mežos un laukos novēroti izvārguši un bezspēcīgi
dzīvnieki, kas pašu spēkiem vairs nevar atrast nepieciešamo
daudzumu pārtikas, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja medību
centra «Purnavu muiža» pārstāvis Rolands Orlovskis.

«Izskatās, ka šajā sezonā tikai stiprākie meža
zvēri un putni spēs izdzīvot, bet vājākie aizies bojā. Šī ziema
atstās iespaidu uz pārnadžu populāciju, jo netipisko klimatisko
apstākļu dēļ bojā varētu iet tieši stirnas un staltbrieži. Kopš
mežus klāj bieza sniega kārta un sērsna, dzīvniekiem piekļuve
pārtikai ir īpaši apgrūtināta,» sacīja Orlovskis.

Viņš norādīja, ka stirnām sagādā grūtības
pārvietoties, ja sniega dziļums ir virs 30 centimetriem un tas
saglabājas vairāk nekā divas nedēļas. Dzīvnieki šādos apstākļos
ātrāk gūst savainojumus un traumas. Papildu draudus rada arī
plēsēji – vilki, lūši un klaiņojošie suņi -, kuri atšķirībā no
stirnām var pārvietoties pa sērsnu, neiekrītot tajā, kamēr stirnām
kājas grimst dziļajā sniegā.

Savukārt Latvijas Mednieku savienības valdes
priekšsēdētājs Jānis Baumanis atzina, ka patlaban visgrūtāk
klājoties grūsnajiem meža dzīvniekiem.

«Laikā, kad lielākā daļa zīdītāju gaida
mazuļus, vislielāko kaitējumu ziemīgie apstākļi rada grūsnajām
mežacūkām un stirnām. Mežacūkām sivēni dzimst jau martā un aprīļa
sākumā. Staltbriežu mazuļi dzimst, sākot no maija vidus. Mazliet
vēlāk – maija beigās un jūnija sākumā – pasaulē nāk arī stirnēni.
Maija sākumā dzimst arī aļņu mazuļi,» sacīja mednieks.

Viņš arī sacīja, ka jau tagad ir novērojami
kritušie dzīvnieki, kas zaudējuši cīņā par izdzīvošanu.

«Protams, katru gadu novērojami dzīvnieki, kas
nevar pārvarēt bargo Latvijas klimatu, taču šī ziema izrādījusies
īpaši nesaudzīga. Patieso kritušo dzīvnieku daudzumu varēs novērot
tikai vēlāk – vasarā un rudenī, bet jau patlaban ir skaidrs, ka
pārnadžu populācijas šogad, visticamākais, skaitliski nepieaugs,
bet stirnu skaits var samazināties ievērojami. Šī ziema ir līdzīga
1995./1996.gada ziemai, kad arī sniegs bija vēl aprīlī. Tad dažādos
Latvijas reģionos aizgāja bojā no vienas līdz pat divām trešdaļām
stirnu populācijas,» sacīja Baumanis.

Eksperti arī atgādina, ka jebkurš var palīdzēt
meža dzīvniekiem, pareizi tos piebarojot. Tāpat mednieki norāda,
ka, atrodot mežos vai uz lauku ceļiem dzīvnieku mazuļus,
nevajadzētu mēģināt tos nest mājās. Savukārt zemniekiem vajadzētu
rūpēties, lai suņi nevarētu brīvi klaiņot pa laukiem un mežu.

LETA