Kad dodamies ikdienas gaitās, bieži vien nozīmīgākie darbi – ne vienmēr acīm redzami – ceļu uzturēšanā jau ir paveikti. Ceļu uzturēšanas darbu atbildīgie dežuranti ceļu stāvokļa monitoringu veic visu diennakti, periodiski apsekojot brauktuvju virsmas stāvokli. Ja konstatēta brauktuves slīdamība, dežurants ziņo Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) dispečeram un telefoniski informē «Pilsētsaimniecības» ziemas dienesta atbildīgo ielu ekspluatācijas inženieri, ar kuru kopīgi pieņem lēmumu par nepieciešamajām darbībām. Šo darbību ķēdi ikdienā neredzam, taču minētā struktūra palīdz ceļu uzturētājiem efektīvi un savlaicīgi novērst bīstamību uz ceļiem.
Ceļu uzturēšanā ziemas sezonā ir svarīga operativitāte, tādēļ ir noteikti laiki, kuros tehnikai jāsāk darbi. Ja apstiprinājusies brauktuves slīdamība vai izveidojies tā saucamais melnais ledus, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» vienojas ar ceļu uzturēšanas uzņēmumu «Kulk» par konkrētu ielu vai maršruta kaisīšanu, kas jāuzsāk ne vēlāk kā 40 minūšu laikā. Savukārt ietvju tīrīšanu ziemas periodā uzsāk, ja sniega biezums uz ietves pārsniedz sešus centimetrus – maršrutā iekļauto ietvju mehanizētā tīrīšana un kaisīšana ziemas periodā jāuzsāk vienas stundas laikā pēc pasūtījuma. Savukārt sētniekiem sava darba izpilde jānodrošina līdz pulksten 8 rītā un nepieciešamības gadījumā dienas laikā jāveic atkārtota ietvju tīrīšana.
Laikapstākļu izmaiņas fiksē ielu meteostacijas
Ceļu uzturētājiem sekot līdzi ceļu stāvoklim gan dienas laikā, gan naktī palīdz ielu meteoroloģiskās stacijas, ar kurām var laicīgi prognozēt laikapstākļu izmaiņas, tādējādi apzinot nepieciešamās darbības ceļu stāvokļa uzlabošanā. Jelgavā ir uzstādītas piecas ielu meteoroloģiskās stacijas, kas atrodas Meiju ceļa un Satiksmes ielas krustojumā, Rūpniecības un Tērvetes ielas, Lietuvas šosejas un Miera ielas, Brīvības bulvāra un Rīgas ielas, kā arī Lāčplēša ielas un Brīvības bulvāra krustojumā. Tās mēra gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu, vēja ātrumu un virzienu, kā arī ar ceļa seguma sensoru palīdzību spēj noteikt gan ceļa virsmas temperatūru, gan arī ceļa segas temperatūru zem seguma. «Šīs stacijas sniedz iespēju prognozēt gaidāmo laikapstākļu ietekmi uz ceļa segumu, laicīgi izvērtējot, kādas darbības ceļu uzturēšanā būs nepieciešamas. Gaisa temperatūras izmaiņas iespējams prognozēt sešu stundu intervālā, un divu tuvāko stundu prognoze ir ļoti precīza,» stāsta «Pilsētsaimniecības» vadītājs Māris Mielavs. Sensori uzstādīti vietās, kur visbiežāk varētu rasties apledojums, piemēram, ūdenstilpju un tiltu tuvumā, kā arī ārpus pilsētas centra. M.Mielavs norāda, ka efektīvākai ceļu uzturēšanai ielu meteoroloģiskās stacijas varētu uzstādīt arī vēl citviet pilsētā. «Pateicoties šīm tehnoloģijām, mums ir vienkāršāk kontrolēt, vai tiek ievēroti darbu veikšanas nosacījumi un izpildītāja reaģēšanas laiki darbu uzsākšanai un vai tikusi veikta sāls kaisīšana, jo meteoroloģiskās stacijas sensors fiksē arī kaisītā sāls koncentrāciju ielas segumā. Meteostacijas ļauj laikus mobilizēt ielu uzturēšanai nepieciešamos resursus,» norāda M.Mielavs.
Bez cilvēciskā faktora neiztikt
Atbildīgā institūcija par ielu uzturēšanu ir «Pilsētsaimniecība», kas noteiktā laika periodā, izsludinot iepirkumu, izvēlas ielu uzturēšanas ģenerāluzņēmēju – jau vairāku gadu garumā Jelgavā tas ir SIA «Kulk». Uzņēmums nodrošina parku, skolu teritoriju, ielu, stāvlaukumu, ietvju un citu pašvaldībai piederošu teritoriju apsaimniekošanu – kopumā tā pārziņā ir teju 400 tūkstošu kvadrātmetru platība – daļa tiek tīrīta mehanizēti, pārējo teritoriju apsaimnieko aptuveni 50 «Kulk» sētnieki. Mehanizēti tīra ielu brauktuves un daļu ietvju, bet pārējās ietves, celiņi, autobusu pieturas un rotaļlaukumi ir sētnieku pārziņā.
Informāciju par ceļu stāvokli no ielu meteoroloģiskajām stacijām «Kulk» saņem visu diennakti, taču, neskatoties uz staciju prognožu efektivitāti, ceļu uzturēšanā neiztikt bez cilvēciskā faktora. Par pilsētas ielu stāvokļa monitoringu ir atbildīgi «Kulk» dežuranti, kuri dežurē, periodiski dodoties noteiktos maršrutos un apsekojot ceļu seguma stāvokli – viņi arī kontrolē sētnieku un tehnikas operatoru paveiktā darba kvalitāti. Ziemas dienesta dežūras brīvdienās un svētku dienās «Kulk» nodrošina diennakts režīmā, savukārt darba dienās – no pulksten 17 līdz nākamā rīta pulksten 8; darba dienās līdz pulksten 17 dežurē «Pilsētsaimniecības» ielu ekspluatācijas inženieris. «Efektīvāka ceļu stāvokļa monitoringa nodrošināšanai ir izstrādāti tā saucamie ielu maršruti, kas sarindoti pēc to nozīmības. Prioritāte ir krustojumiem un tiltiem, tiem seko lielākās un centrālās ielas, tad – pārējās teritorijas,» skaidro «Kulk» ražošanas direktore Diāna Agule. «Ne vienmēr tiek tīrīta visa iela – dažreiz pietiek, ja notīra tikai krustojumu – viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Piemēram, ja visu nakti snieg un tiek prognozēts, ka intensīva snigšana kādu laiku turpināsies, sniega tīrīšanu neuzsāk uzreiz, bet plāno tā, lai, cilvēkiem dodoties dienas gaitās, ielas un ietves būtu attīrītas,» skaidro M.Mielavs.
Uzklausa iedzīvotāju ieteikumus
Arī iedzīvotāji var iesaistīties ielu uzturēšanas uzlabošanā, zvanot uz POIC. «Zvanu biežums atkarīgs no laikapstākļiem un sezonalitātes. Ja pavasarī un vasarā vairāk ziņo par ielu seguma problēmām, tad rudenī tās ir ielu apgaismojuma vai lietus ūdens novadīšanas sistēmu problēmas. Ziemā aktuālākais ir sniegs un apledojums,» stāsta «Pilsētsaimniecības» vadītājs. Viņš norāda, ka visvairāk zvanu tiek saņemti intensīvas snigšanas un stipru lietavu laikā. «Vērā tiek ņemts jebkurš saņemtais zvans. Mēs izvērtējam katru situāciju, un ir tādi darbi, kurus varam atrisināt dienas laikā, piemēram, sniega tīrīšana, savukārt ir darbi, kas veicami ilgtermiņā. Veidojot iestādes gada budžetu, mēs apkopojam saņemtos ieteikumus un risinām tos, cik mums to atļauj līdzekļi,» tā M.Mielavs. Viņš papildina, ka nav neviena zvana, kas netiktu ņemts vērā, un, ja cilvēks ir izteicis vēlmi saņemt rakstisku atbildi, iestāde to nodrošina. «Ja jautājums, kuru saņemam, nav mūsu atbildībā, mēs to novirzām tālāk, piemēram, «Latvijas Valsts ceļiem» vai namu apsaimniekotājiem.»
Intensīvas snigšanas apstākļos nosaka prioritātes
Spēcīgas snigšanas laikā prioritāte ir tranzīta ielas un pilsētas nozīmes maģistrāles, sabiedriskā transporta kustības maršruti, kā arī izglītības iestādes. Šīs ir teritorijas, ar kurām uzsāk sniega tīrīšanas darbus – pārējais ir pakārtots. «Intensīvas snigšanas gadījumā vienas un tās pašas ielas ir jātīra atkārtoti, un ir bijis, ka tīrīšana ir jāatkārto līdz pat piecām reizēm dienā,» skaidro iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs. «Pēdējo gadu laikā ielu uzturēšanas metodes ziemas sezonā nav būtiski mainījušās, bet, protams, gadījumos, kad snigšana ieilgst un pārsniedz diennakts robežu, darbs rit saspringtāk,» tā D.Agule.
Sniega izvešanas vietas katru gadu tiek saskaņotas ar Valsts vides dienestu, un šobrīd Jelgavā ir četras vietas – Slokas, Lapskalna, Kārklu un Aviācijas ielā. «Sniega izvešana ir galējais variants – ja tā apjoms tiešām traucē satiksmi un pasliktina satiksmes drošību. Visbiežāk sniegs tiek novietots zaļajās zonās, kur tas dabiskā veidā nokūst,» skaidro M.Mielavs. Lai nodrošinātu arī efektīvu ielu malu un automašīnu novietošanai paredzēto tā saucamo kabatu tīrīšanu, saskaņā ar uzstādītājām zīmēm tiek pieņemts lēmums – ielas tīrīt dienas laikā vai naktī. «Ir ielu malas, kurās automašīnas atļauts turēt bez laika ierobežojuma, citur laika ierobežojums darbojas visu diennakti, bet kaut kur – tikai konkrētās diennakts stundās. Tā var atvieglot šo zonu attīrīšanu no sniega,» norāda iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs. Nepieciešamības gadījumā tiek uzstādītas papildu zīmes, kas ļauj nodrošināt brīvas ielu malas gadījumā, ja sniega apjoms ir liels. Automašīnu īpašnieki aicināti ilgstoši neatstāt automašīnas ceļu malās, jo tas būtiski apgrūtina ceļu uzturētāju darbu un sašaurina brauktuvi.
Mainīgā gaisa temperatūra – lielākais drauds ceļu uzturētājiem
Ja gaisa temperatūra ir zem nulles atzīmes un notiek intensīva snigšana, ielas un ietves gan tīra, gan arī kaisa ar mitrā sāls maisījumu jeb nātrija hlorīdu. Sāls kaisīšanai ir noteikta norma, kas ir no 10 līdz 30 gramiem uz kvadrātmetru – atkarībā no konkrētajiem laikapstākļiem un sniega daudzuma. Savukārt, ja gaisa temperatūra nokrīt zem mīnus 8 grādu atzīmes, tad sāls maisījums kļūst neefektīvs un ielas tiek kaisītas ar smilti. «Tīrot grants ceļus, parasti uz to virsmas paliek neliela sniega kārta un veidojas apledojums, tādēļ arī tos kaisa ar smilti,» papildina «Pilsētsaimniecības» vadītājs M.Mielavs. Kaut arī pēdējos gados Latvijā nav bijušas ļoti sniegotas ziemas, tas nenozīmē, ka ceļu uzturētājiem trūkst darba – tieši mainīgie laikapstākļi ir lielākais izaicinājums ceļu uzturētājiem. Šādu laikapstākļu ietekmē uz ceļiem veidojas arī tā saucamais melnais ledus – šādā gadījumā «Kulk» ir jāuzsāk brauktuvju kaisīšana 40 minūšu laikā pēc «Pilsētsaimniecības» pasūtījuma.
«Pēdējo gadu laikā ziemas sezonā mums nākas saskarties ar mainīgas gaisa temperatūras ietekmi, kas ne vien rada apledojumu, bet arī nodara kaitējumu ceļu segumam. Gaisa temperatūrai svārstoties no mīnus līdz plus atzīmei, tiek bojāts ceļu segums, un mums bieži nākas veikt avārijas bedru remontu, kam izmantojam auksto asfaltu,» tā D.Agule.
Tehniskais nodrošinājums
«Kulk» ir aptuveni 21 tehnikas vienība, kas nodrošina ceļu tīrīšanu ziemas sezonā, taču nepieciešamības gadījumā skaitu iespējams palielināt līdz 26 vienībām, piesaistot ārpakalpojumu. Lielākās ielas tīra ar lielo tehniku jeb pašizgāzējiem, kas aprīkoti ar sniega lāpstu un kaisītāju – ar to var kaisīt sāli, smilti, kā arī slacīt sālsūdeni. «Nepieciešamības gadījumā pilsētas lielākās ielas tandēmā var tīrīt līdz pat četrām šādām tehnikas vienībām, tādējādi aptverot brauktuvi visā tās platumā,» skaidro D.Agule. Savukārt grants ceļus tīra ar greideriem. «Greideru lāpsta nav aprīkota ar gumijas apvalku, tādēļ tas nav piemērots asfalta tīrīšanai, jo var bojāt tā virsmu,» skaidro «Kulk» Transporta nodaļas vadītājs Jurijs Bosko. Ielu uzturēšanai tiek izmantota arī lielā traktortehnika un ekskavatori, kas aprīkoti ar sniega lāpstu vai kausu, savukārt mazākas ielas un ietves tīra, izmantojot mazo traktortehniku. «Dažām tehnikas vienībām ir arī slota un sniega pūtējs, kas palīdz sniegu no brauktuves pārvietot uz ceļmalām,» tā J.Bosko.
«Stipras snigšanas gadījumā sētnieku atbildībā esošās teritorijas palīdz tīrīt ar tehniku, bet sētniekam jāspēj nodrošināt kārtība līdz pulksten astoņiem rītā,» stāsta D.Agule. Arī sētniekam intensīvas snigšanas gadījumā ir jādežurē, atkārtoti veicot ielu tīrīšanu, ja tas nepieciešams. «Mums ir nepārtraukti jāstrādā, lai nodrošinātu ceļu tīrību – iedzīvotājiem gan mēdz šķist, ka darbi notiek vien tad, kad uzsnidzis liels sniega daudzums, bet mēs strādājam 24 stundas diennaktī,» tā D.Agule. Viņa papildina, ka pēdējo gadu laikā «Kulk» ir veicis gan tehnikas aprīkošanu ar specializētām iekārtām, lai uzlabotu ziemas uzturēšanas darbu kvalitāti, gan iepircis jaunu tehniku. «Pirms gadiem 7 – 8 šo tehnikas vienību skaits bija apmēram par trešdaļu mazāks nekā šobrīd un arī aprīkojums nebija piemērots liela darba apjoma veikšanai, tādēļ darbi tika veikti ilgākā laika periodā,» vērtē «Kulk» pārstāve.
Par ietvju uzturēšanu ir jārūpējas arī namu saimniekiem
Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka privātmāju iedzīvotāji ir atbildīgi par to īpašumam piegulošo ietvju uzturēšanu – gan vasaras, gan arī ziemas sezonā –, un iestāde «Pilsētsaimniecība», palīdzot namu saimniekiem novērst ietvju slīdamību, piedāvā bezmaksas smilti ietvju kaisīšanai. «Katru gadu sezonas sākumā savā mājaslapā publicējam informāciju par to, kā privātmāju īpašniekiem jārīkojas, lai saņemtu bezmaksas smilts maisījumu ietvju kaisīšanai – mēs to piegādājam aptuveni 25 kilogramus smagos maisos,» stāsta M.Mielavs. Vidēji šis ir pietiekams apjoms vienai sezonai, taču nepieciešamības gadījumā privātmāju saimnieki var saņemt arī papildu maisījumu. «Vienā sezonā piegādājam aptuveni 150 – 170 maisus smilts maisījuma. Šosezon jau piegādāti 165 maisi,» tā M.Mielavs.
Arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem pašiem jāatbild par namu pagalmu un mājai piegulošo ietvju uzturēšanu – iedzīvotājiem par tīrīšanu ir jāvienojas ar namu apsaimniekotāju vai tā jānodrošina pašu spēkiem.
Foto: Austris Auziņš
3.3 °C,
1.7 m/s,
94.1 % 
3.3 °C,
1.7 m/s,
94.1 %