20.3 °C, 2.9 m/s, 88.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIerosina Jelgavā attīstīt kapu tūrismu
Ierosina Jelgavā attīstīt kapu tūrismu
07/02/2013

Esošās izglītības iestādes vajadzētu izmantot racionālāk un bērnudārza grupas izvietot skolās, kurā ar gadiem sāks trūkt izglītojamo; viens no Jelgavas tūrisma objektiem varētu būt kapsētas, tās attiecīgi sakārtojot; Kalnciema ceļa rekonstrukcija un gājēju ietvju izveidošana ir svarīgāka nekā Loka maģistrāles posma no Rīgas ielas līdz pilsētas robežai rekonstrukcija – šie ir tikai daži no jēgpilnajiem un konstruktīvajiem priekšlikumiem, kas ceturtdienas vakarā izskanēja Jelgavas pilsētas Attīstības programmas 1. redakcijas sabiedriskajā apspriešanā.

Ilze Knusle-Jankevica

Esošās izglītības iestādes vajadzētu izmantot racionālāk
un bērnudārza grupas izvietot skolās, kurā ar gadiem sāks trūkt
izglītojamo; viens no Jelgavas tūrisma objektiem varētu būt
kapsētas, tās attiecīgi sakārtojot; Kalnciema ceļa rekonstrukcija
un gājēju ietvju izveidošana ir svarīgāka nekā Loka maģistrāles
posma no Rīgas ielas līdz pilsētas robežai rekonstrukcija – šie ir
tikai daži no jēgpilnajiem un konstruktīvajiem priekšlikumiem, kas
ceturtdienas vakarā izskanēja Jelgavas pilsētas Attīstības
programmas 1. redakcijas sabiedriskajā apspriešanā.

Uz Attīstības programmas sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies
ap 30 cilvēku, kuri lielākoties izteica tiešām konstruktīvus
priekšlikumus un uzdeva sev neskaidrus jautājumus. Piemēram,
pensionārs Pēteris ierosināja nevis veidot jaunu bērnudārzu Ganību
ielā, bet bērnudārzu vietu problēmu risināt, efektīvāk izmantojos
skolu ēkas un tajās izvietot pirmsskolas grupas. Uz šādām domām
viņu mudināja priekšstats, ka ar gadiem bērnu skaits Jelgavā
samazināsies un jauni bērnudārzi vairs nebūs nepieciešami. Jelgavas
domes priekšsēdētāja vietnieki Vilis Ļevčenoks un Aigars Rublis
paskaidroja, ka bērnudārzu rindu mazināšana šobrīd ir valsts
politikas prioritāte, tāpēc arī šim mērķim būs pieejams
finansējums, savukārt demogrāfiskā bedre vairāk raksturīga
vidusskolas klasēm un ir pārejoša.

Izskanēja arī vairāki priekšlikumi, kas saistīti ar tūrisma
attīstību. Viens no tiem bija Jelgavā attīstīt tā saucamo sakrālo
tūrismu jeb tūrismu pa kapsētām, sakopjot un padarot pieejamus
karavīru kapus. Vēl bija ierosinājumi par plānotās Amatu mājas
izveidi, proti, Latvijas Amatniecības pārstāve Diāna Karaša
ierosināja Amatu mājā apvienot dažādus amatu meistarus un veidot to
gan kā pulcēšanās vietu, gan kā tūrisma objektu, gan kā neformālās
izglītības iestādi. V.Ļevčenoks norādīja, ka Amatu māju iecerēts
izveidot līdzīgu šai vīzijai, bet tās atrašanās vieta vēl nav
skaidra – tā tiklab varētu būs kāda vairs neizmantota izglītības
iestāde, cik jauna ēka vecpilsētā. Savu ideju izteica arī
jelgavnieks Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks:
viņš ierosināja veidot jaunu tūrisma objektu, apvienojot vienā
veco, seno ar jauno, moderno. Viņaprāt, Attīstības programmas
investīciju plānā šī ideja ir sadrumstalota pa dažādiem objektiem
un vajadzētu veidot nevis vairākus objektus, bet vienu un Eiropā
neredzētu.

Tika izteiktas arī vairākas idejas par satiksmes jautājumiem un
teritorijas attīstību kopumā. Kalnciema ceļa iedzīvotāji norādīja,
ka investīciju plānā ir divi ceļu sakārtošanas projekti ar vienādu
finansējumu, bet to izpildes laiks nešķiet loģisks. Proti, viņuprāt
ātrāk būtu nepieciešams rekonstruēt Kalnciema ceļu un izveidot tur
gājēju ietvi un apgaismojumu, jo šajā posmā ir samērā liela
kustība, nevis jārekonstruē tranzītiela – Loka maģistrāle no Rīgas
ielas līdz pilsētas robežai ar pārvadu pār dzelzceļu. Domes
priekšsēdētāja vietnieks V.Ļevčenoks piekrita, ka šiem objektiem
vajadzētu apmainīt realizēšanas termiņus – programmā Loka
maģistrāli bija paredzēts sakārtot 2014. gadā, bet Kalnciema ceļu –
2019. gadā. Jelgavnieks Gunārs Kalniņš vēlējās noskaidrot, vai ir
padomāts par bijušā lidlauka teritorijas attīstību – viņaprāt, šī
teritorija būtu piemērota industriālā zona. Pašvaldības pārstāvis
paskaidroja, ka šī teritorija nākotnē ir ieplānota kā industriālā
zona, īpaši kontekstā ar plānotā Ziemeļu šķērsojuma izbūvi. Tad
arhitekts plānotājs no Kalnciema ceļa ierosināja, ka šī teritorija
būtu piemērotāka rekreācijas zonai un industriālo teritoriju labāk
izvietot gar Lielupes krastu līnijās. «Līnijas ir privāta zeme un
privātīpašnieki diez vai tur attīstīs ražošanu. Bijušajā lidlauka
teritorijā ir apmēram 300 hektāri pašvaldības zems, ko varētu
izmantot, ja rastos nepieciešamība pēc lielām industriālām būvēm,»
paskaidroja V.Ļevčenoks.

Jāatgādina, ka jelgavnieki savus priekšlikumus un ierosinājumus
par Attīstības programmu un Jelgavas nākotni turpmākajos gados var
iesniegt līdz 18. februārim: elektroniski pa e-pastu
attistiba@dome.jelgava.lv; pa pastu Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldei ar norādi «Publiskai apspriešanai», Lielā iela 11,
Jelgava, LV-3001; pašvaldības Klientu apkalpošanas centrā Lielajā
ielā 11.

Foto: Ivars Veiliņš

Saistītie raksti

 

Attīstības programmā
definētas pilsētas vajadzības; iedzīvotāji aicināti tās
apspriest