Tieslietu ministrijā notiek spraigas diskusijas par to, kam deliģēt laulību šķiršanu gadījumos, kad pāriem nav savstarpēju strīdu un nesaprašanos, – dzimtsarakstu nodaļām vai notāriem. Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne uzskata – cilvēkiem būtu ērtāk, ja to darītu dzimtsarakstu nodaļā, jo, viņasprāt, pie notāra par šo pakalpojumu būs jāmaksā krietni dārgāk.
Ilze Knusle-Jankevica
Šāda diskusija uzsākta, lai atslogotu tiesu darbu. Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja portālam www.jelgavasvestnesis.lv stāsta, ka šobrīd Tieslietu ministrija apkopo dažādus viedokļus, bet galīgais lēmums vēl nav pieņemts. A.Rokjāne uzskata, ka racionālāk būtu, ja šādas laulības šķirtu dzimtsarakstu nodaļa, jo atzīmi par to, ka laulība ir šķirta, tāpat liek dzimtsarakstu nodaļa, turklāt šos datus nodod Iedzīvotāju reģistram, kas fiksē cilvēka ģimenes statusu. Viņa arī uzskata, ka iedzīvotājiem tas būs lētāk – šobrīd valsts nodeva par laulības šķiršanu tiesā ir 100 lati, bet notārs par savu pakalpojumu, iespējams, prasīs vairāk. «Tagad jau daudzi pāri līgumu par mantas sadali noslēdz pirms precēšanās vai arī drīz pēc kāzām, tā kā šis līgums ir spēkā arī tajā brīdī, kad pāris šķir laulību – tas nozīmē, ka strīdu par mantas sadali nav,» piebilst A.Rokjāne.
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte portālu www.jelgavasvestnesis.lv informē, ka pagājušajā gadā pavisam Latvijas tiesās šķirtas 8300 laulības. 70 procentos gadījumu spriedums nav pārsūdzēts, un tas tiesu darbiniekiem ļauj izdarīt pieņēmumu, ka aptuveni puse no šīm bijušas bezstrīdu lietas, tas ir, apmēram 2905 lietas. Tieslietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2007. gadā pirmajā tiesu instancē saņemtas 8520 laulības šķiršanas lietas, bet pērn to skaits sarucis. Šā gada pirmajā pusē iesniegtas vairs tikai 2844 lietas.
2.5 °C,
3.2 m/s,
97.4 % 
2.5 °C,
3.2 m/s,
97.4 %