25.4 °C, 1.9 m/s, 75.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāIespējams, valdība sestdien lems par atbalstu kādai bankai
Iespējams, valdība sestdien lems par atbalstu kādai bankai
07/11/2008

Valdība, iespējams, sestdien, 8.novembrī, varētu lemt par garantiju sniegšanu kādai bankai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Valdība, iespējams, sestdien, 8.novembrī, varētu lemt
par garantiju sniegšanu kādai bankai, liecina aģentūras LETA rīcībā
esošā neoficiālā informācija.

 

Kā ziņots, rīt sasauktā valdības sēde
par nākamā gada budžetu notiks aiz slēgtām durvīm.

Finanšu ministrijā apstiprināja, ka rīt
valdība lems par 160 miljonu eiro (112 miljonu latu) garantiju AS
«Liepājas metalurgs», bet uz jautājumu par iespējamu lēmumu par
garantijām kādai bankai komentāru solīja nosūtīt tuvākajā
laikā.

Savukārt premjera preses sekretārs
Edgars Vaikulis nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka valdība
izskatīs šādu jautājumu.

Vaikulis atgādināja, ka pirmdien valdība
slēgtajā sēdē akceptējusi grozījumus Budžeta un finanšu vadību
likumā, kas ļauj piešķirt valsts galvojumus kredītiestādēm. Līdz ar
to valdība nepieciešamības gadījumā var lemt par galvojumu finanšu
tirgus dalībnieka aizņēmumiem un galvot banku sindicētos
kredītus.

Premjera pārstāvis apstiprināja, ka
atsevišķas bankas ir paudušas viedokli par šādu iespēju un
izteikušas gatavību saņemt galvojumu.

Iespēju lūgt šādu valsts galvojumu
neizslēdz «Parex banka». «Kopumā iespēju saņemt finanšu palīdzību
no valsts puses mēs vērtējam ļoti pozitīvi, jo šāds iespējamais
atbalsts rada vienlīdzīgu konkurenci starp vietējām un ārvalstu
bankām,» iepriekš norādīja «Parex bankas» vecākais viceprezidents
Mārtiņš Jaunarājs.

Arī Ministru prezidents Ivars Godmanis
norādījis, ka valsts gatavojas sniegt garantijas sindicēto kredītu
pārfinansēšanai, jo šādus instrumentus savām bankām piedāvā valstu
valdības visā Eiropā. Šādi valsts cer risināt problēmas, kas bankām
radušās, faktiski apstājoties starpbanku kreditēšanai.

Finanšu ministrs Atis Slakteris
uzsvēris, ka «ļoti daudzas Eiropas Savienības valstis jau ir
lēmušas par atbalstu banku sektoram, tādēļ valsts garantiju
ieviešana Latvijā ir likumsakarīgs solis, kas ne tikai ievērojami
veicinās tirgus dalībnieku uzticību banku sektoram, bet arī
novērsīs nevienlīdzīgu konkurenci starp Latvijas un citu valstu
banku sektoriem finanšu līdzekļu piesaistē».

Arī «Swedbank» valdes loceklis Latvijā
un Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš iepriekš sacīja, ka
valsts galvojums Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aizņēmumiem
sniegs nozīmīgu atbalstu vietējā tirgus dalībniekiem.

Skandināvu kapitāla banku stabilitāti
atbalsta un nodrošina Skandināvijas centrālās bankas un valdības,
kas jau ir izstrādājušas detalizētus plānus, ņemot vērā šo valstu
budžetus un centrālo banku atbalsta politiku finanšu
sektoram.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā
(FKTK) šodien nevēlējās komentēt galvojuma izsniegšanu kādai
konkrētai bankai, kā arī plānoto šāda galvojuma piešķiršanas
procedūru un nosacījumus.

Iepriekš FKTK priekšsēdētājas biroja
sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Joela apstiprināja, ka
situācija oktobrī mainījās un dažas bankas ir izteikušas lūgumu
izmantot valsts galvojumu jaunu sindicēto kredītu saņemšanai, kas
aizstās nākamgad atmaksājamos.

«FKTK ir pārrunājusi šo jautājumu ar
visām bankām. Vēl augustā un septembrī visas bankas bija
pārliecinātas, ka spēs nodrošināt šo kredītu atmaksu un
refinansēties,» skaidroja Joela.

«Sindicētie kredīti nav doti vienai
bankai, un starp tiem ir arī kredīti, ko aizdevušas ārvalstu
mātesbankas savām meitasbankām Latvijā. Tātad, protams, ir bankas,
kurām būs vieglāk refinansēties, bet būs arī tādas, kurām tas nebūs
tik viegli,» skaidro Joela. «Tādēļ valdības lēmums par Latvijas
finanšu tirgus atbalsta mehānismu, tai skaitā sniedzot valsts
galvojumu tirgus dalībnieku aizņēmumiem, ir vērtējams kā laba ziņa
finanšu tirgiem.»

Latvijas banku sistēmai ir piesaistīts
apmēram viens miljards latu sindicētos kredītos no dažādu valstu
finanšu institūcijām, uzzināja FKTK. Joela norādīja, ka šogad
bankām ir jāatdod 69 miljoni latu, bet nākamgad tie būs 862 miljoni
latu.

FKTK norāda, ka pavisam sindicētos
kredītus ir piesaistījušas astoņas Latvijas
komercbankas.

Godmanis intervijā Latvijas Televīzijai
vakar sacīja ka Latvijas bankām pašlaik nav problēmu atmaksāt
sindicētos kredītus.

Premjers mierināja, ka valsts garantijas
sniegs atbildīgi un par «tukšu muldēšanu» nosauca izteikumus, ka
garantijas varētu saņemt tās bankas, kuras atbalstīs valdošās
partijas.

Kā ziņots, grozījumi likumā «Par budžetu
un finanšu vadību» paredz, ka turpmāk Ministru kabinets pēc finanšu
ministra ierosinājuma varēs pieņemt lēmumu par nepieciešamību
sniegt valsts galvojumu, lai mazinātu vispārējos ekonomikas riskus,
izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi, kā
arī nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību. Saskaņā ar Ministru
kabineta lēmumu finanšu ministram būs tiesības izsniegt galvojumu
ārpus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam, nosakot
speciālu kārtību.

Grozījumi iesniegti Saeimā un,
visticamāk, tiks izskatīti kopā ar valsts budžetu.

 

www.leta.lv