Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

«Nedomāju, ka tā ir sūdzēšanās sūdzēšanās pēc. Sabiedrība ir
kļuvusi izglītotāka, zina savas tiesības, zina dažādas normas un
vairāk visam pievērš uzmanību. Manuprāt, jelgavnieki uztraucas par
savu veselību, drošību un iestājas par savām tiesībām,» tā
Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas vadītāja Airisa
Lapiņa.    

 

Divu gadu laikā, apvienojot septiņas valsts iestādes,
izveidota viena – Veselības inspekcija –, kas pārņēma lielu daļu šo
iestāžu uzdevumu. Daudzas no jaunajām funkcijām tika uzticētas
Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamentam
un Uzraudzības plānošanas un attīstības departamentam, kā arī
Kontroles pārvaldei, bet reģionālajām nodaļām klāt nāca
ārstniecības iestāžu plānveida uzraudzība. «Reģionālo nodaļu
funkcijas nav tik plašas, bet tas ir labi, jo jautājumu loks, kas
mums ir jāpārzina un kuros jāorientējas, tāpat ir liels,» norāda
A.Lapiņa, piebilstot, ka inspektori tiek sadalīti pa pārraudzības
jomām – veselības aprūpes kontrole un sabiedrības veselības
kontrole.

«Viena no problēmām, kas Jelgavā pastāv jau daudzus gadus, ir
dzeramā ūdens kvalitāte. Tiesa, pēdējos gados arī šajā jomā jūtams
progress, tomēr situācija uzlabosies tad, kad tiks izbūvētas
atdzelžošanas iekārtas. Saskaņā ar ES prasībām līdz 2011. gada
beigām dzeramā ūdens kvalitātei jābūt ideālai, un ceru, ka tā arī
būs, jo Jelgavā tiek īstenots vērienīgais ūdensapgādes
rekonstrukcijas projekts,» ieskicējot tikai vienu Veselības
inspekcijas darbības jomu, stāsta A.Lapiņa.

 

Veselības inspekcijas Zemgales kontroles nodaļas apkalpojamā
teritorija ir Jelgava un vairāki novadi: Jelgavas, Ozolnieku,
Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu, Skrīveru,
Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku, Dobeles, Auces, Tērvetes,
Tukuma, Engures, Jaunpils, Kandavas. Visā šajā teritorijā
vissliktākā dzeramā ūdens kvalitāte ir tieši Jelgavā, un tā arī ir
lielākā mūsu pilsētas problēma, norāda speciāliste. «Tas, protams,
ir likumsakarīgi, jo Jelgava ir liela pilsēta, arī ūdensapgādes
sistēma ir plaša, tāpēc, lai to sakārtotu, vajag daudz vairāk
līdzekļu un laika,» tā A.Lapiņa.

 

Tieši par dzeramā ūdens kvalitāti tiek saņemts visvairāk
sūdzību – lielākoties tās ir pamatotas, bet ne vienmēr. «Pagājušajā
gadā vairāki Jelgavas cietuma ieslodzītie sūdzējās par dzeramā
ūdens kvalitāti ieslodzījuma vietā, bet ūdens analīzes parādīja, ka
ūdens tur atbilst prasībām,» piebilst A.Lapiņa.

 

Jelgavas dzeramajā ūdenī ir paaugstināts dzelzs saturs, kas
rada arī brūno nokrāsu un duļķainību, bet mikrobioloģiska
piesārņojuma, kas varētu izraisīt dažādas saslimšanas, gan nav.
Tāpēc speciāliste uzskata, ka situācija uzlabosies, kad
ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projekta gaitā tiks uzstādītas
atdzelžošanas iekārtas. 

Viena no reģionālās nodaļas pārraudzības jomām ir arī
sabiedrības veselība, tāpēc inspektori regulāri kontrolē sociālās
aprūpes iestādes, izglītības un audzināšanas iestādes, dienesta
viesnīcas. «Mūsu uzdevums ir pārbaudīt, vai šajās iestādēs tiek
ievērotas higiēnas prasības, ko nosaka MK noteikumi. Pēdējos gados
situācija sāka uzlaboties, bet nu atkal parādās problēmas,
iespējams tāpēc, ka trūkst līdzekļu,» situāciju raksturo A.Lapiņa.
Tomēr ir lietas, kas jāievēro, lai kāda arī būtu situācija – kaut
vai elementāra lieta: tualetes papīrs labierīcībās. «Tam
nepārtraukti pievēršam uzmanību. Protams, var gadīties, ka tas
tikko beidzies un atbildīgā persona vēl nav paguvusi izlikt jaunu,
bet tualetes papīram skolās ir jābūt,» uzsver speciāliste. Tāpat
laikā, kad aktīvi ir dažādi vīrusi, inspektori pievērš uzmanību
tam, vai iestādēs tiek nodrošināta iespēja ievērot roku higiēnu,
vai telpu uzkopšanas režīms ir piemērots.

 

«Prasības, kas jāievēro iestādēs, spēkā ir no 2002. gada. Kad
tikko sākām pārbaudes, bija daudz nepilnību, piemēram, pie tāfelēm
nebija apgaismojuma, telpas nebija izremontētas. Nu lielākā daļa
nepilnību ir novērstas,» rezumē kontroles nodaļas vadītāja.

 

Dienesta viesnīcās joprojām jārisina jautājums par dušu skaitu
– to ir par maz. 

A.Lapiņa stāsta, ka inspektori regulāri plānveidā pārbauda
medicīnas iestādes, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus,
tostarp tetovēšanas salonus, pirtis, frizētavas. Skatīts tiek viss
– vai dokumentācija ir sakārtota, vai speciālisti ir sertificēti,
vai darbiniekiem veiktas veselības pārbaudes, vai iekārtas ir darba
kārtībā, vai medikamenti tiek uzglabāti atbilstoši prasībām un
netiek izmantoti pēc derīguma termiņa beigām, telpu atbilstība
higiēnas prasībām un vēl un vēl. «Visbiežāk tiek grēkots attiecībā
uz dokumentiem, bet citi būtiski pārkāpumi pēdējos divos gados
Jelgavā nav konstatēti,» uzsver A.Lapiņa. Šajā ziņā vairāk grēko
frizētavas – pērn konstatēti vairāki gadījumi, ka darbiniekiem nav
veiktas veselības pārbaudes, kā arī attiecīgi nav tīrītas ķemmes,
sukas. «Tad gan uzreiz uzliekam administratīvo sodu, jo tās ir
lietas, kam vienmēr jābūt kārtībā.» Pagājušajā gadā saņemta arī
viena sūdzība par to, ka kādā skaistumkopšanas salonā manikīra
speciāliste nelieto dezinfekcijas līdzekļus, bet pārbaudē šis fakts
neapstiprinājās.

 

Tiesa, pastāv cita problēma, proti, inspekcijas redzeslokā ir
tikai oficiālas iestādes un uzņēmumi, bet tos, kas piedāvā
pakalpojumus privāti savās mājās, tā neuzrauga. A.Lapiņa norāda, ka
ik pa laikam inspekcija saņem zvanus ar pretenzijām, ka, lūk,
frizētavas tiekot izķidātas pa spalviņām, bet privātie, kas
nelegāli strādā mājas apstākļos, kontrolēti netiek. «Tā tiešām ir –
privātos pakalpojumu sniedzējus mēs nepārbaudām, tā nav mūsu
kompetence. Turklāt ir ļoti grūti vai pat neiespējami fiksēt to
brīdi, kad privātais pārkāpj normas,» atzīst kontroles nodaļas
vadītāja. Viņasprāt, tikai no cilvēkiem pašiem ir atkarīgs, vai šie
«kaktu kantori» pastāvēs, bet katram, kurš izmanto šos
pakalpojumus, jāsaprot – tajā brīdī, kad cilvēks iegājis pa šīm
durvīm, viņš ir zaudējis tiesības cīnīties par savām kā patērētāja
tiesībām un celt pretenzijas par pakalpojuma kvalitāti.

Brīdī, kad tiek fiksēts pārkāpums, inspektori izvērtē tā
bīstamību, un galvenais kritērijs ir – vai tas nerada saslimšanas
draudus. «Sodīšana nav mūsu mērķis. Mums galvenais ir panākt, lai
nepilnības tiktu novērstas, nevis lai no mums baidītos,» uzsver
A.Lapiņa. Pagājušajā gadā Zemgales kontroles nodaļa sastādījusi 18
administratīvā pārkāpuma protokolus, bet situācijās, kad uzlikti
naudas sodi, tie ir samērīgi.

 

Speciāliste norāda, ka inspektori caur pirkstiem neskatās uz
tādām situācijām, kad, piemēram, visā skolā labierīcībās nav
tualetes papīra, dušas vai labierīcības nav iztīrītas. «Tad
iestādes vadītājam piemērojam sodu, kas vidēji ir 30 – 50 lati,
kaut gan Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz naudas sodu līdz
pat 250 latiem,» norāda A.Lapiņa.   

Veselības inspekcijas kompetence ir arī iedzīvotāju sūdzību
izskatīšana. Lai gan inspekcijas prioritāte ir bērnu iestādes,
iedzīvotāji par iespējamiem pārkāpumiem izglītības iestādēs,
bērnudārzos ziņo samērā reti. A.Lapiņa atceras, ka pērn vienubrīd
aktuāla bija problēma ar utīm, uz inspekciju pat zvanīja vecāki un
sūdzējās, ka viņu bērns dārziņā dabūjis utis, bet šogad par to
nesūdzas. Tādos gadījumos gan vainīgais netiek ne meklēts, ne
sodīts, bet gan veikti pasākumi, lai šo parādību likvidētu.
Pirmsskolas izglītības iestādes mediķa pienākums ir pārbaudīt visus
bērnus un tos, kuriem ir utis, sūtīt mājās, lai vecāki iztīra bērna
galvu. Savukārt Veselības inspekcija pārbauda, vai apstākļi
bērnudārzā ir tādi, lai parazīti tālāk neizplatītos. «Katram bērnam
jābūt savam skapītim, arī individuālajiem higiēnas līdzekļiem,
turklāt rūpīgi jāseko, lai katrs bērns lietotu tikai savus,
piemēram, lai ar vienu ķemmi neķemmētu matus vairākiem bērniem.
Tāpat svarīgi ir, lai gultas veļa būtu tīra, savlaicīgi nomainīta
un marķēta, turklāt jāseko, lai, piemēram, konkrētam bērnam
paredzētā gultas veļa tiktu lietota tikai viņa vajadzībām,» stāsta
A.Lapiņa. 

 

Tomēr visvairāk sūdzību ir par ūdeni. «Visvairāk sūdzību
saņemam par dzeramo ūdeni, tā garšu, smaku,» tā speciāliste.
Inspekcija uz šādiem signāliem reaģē vienmēr un pārbauda, vai
iedzīvotāju minētie fakti atbilst patiesībai. Gadījumos, ja sūdzas
par dzeramā ūdens kvalitāti, inspektori paņem ūdens paraugus,
laboratorijā veic analīzes un likumā noteiktajā kārtībā sniedz
atbildi. Ar izmeklējumu rezultātiem tiek iepazīstināts arī
«Jelgavas ūdens». «Ir reizes, kad ņemam vairākus paraugus – no
ievada jeb vietas, kur ūdens ieiet mājā, un konkrētā dzīvokļa. Mēdz
gadīties, ka izmeklējumi uzrāda atšķirības, un tas liecina, ka
mājas ūdensvads var būt aizsērējis, sarūsējis vai kā citādi bojāts,
un tas, protams, atstāj iespaidu uz ūdens kvalitāti – tāpēc ne
vienmēr atbildība ir jāuzņemas tikai «Jelgavas ūdenim», arī
iedzīvotājiem pašiem jārūpējas, lai viņu īpašumā un pārraudzībā
esošie ūdensvadi tiktu laboti, mainīti un neietekmētu ūdens
kvalitāti,» uzsver A.Lapiņa.

 

Pērn saņemtas arī vairākas sūdzības par netīrību un
kanalizācijas ūdeņu noplūdi daudzdzīvokļu māju pagrabos. Īpaši
nepatīkami ir, ja šāda noplūde radusies vasarā, tad parādās nelaba
smaka, odi un mušas. Iesniegums tiek pārsūtīts arī mājas
apsaimniekotājam. «Savā vēstulē mēs norādām, ka situācija būtu
jāatrisina, un parasti apsaimniekotājs to izdara. Tomēr ir arī tādi
gadījumi, kad apsaimniekotājs norāda – māja ir parādnieku sarakstā
un līdzekļu, lai to izdarītu, nav,» tā speciāliste.
  

Inspekcija kontrolē arī peldvietas – gan pārbauda ūdens
kvalitāti, gan sanitārās prasības peldvietās, tas ir, vai ir
atkritumu urnas, tualetes. Jelgavā gan nav nevienas oficiālas
peldvietas, bet līdz šim pašvaldība bijusi ieinteresēta un vēlējās
zināt ūdens kvalitāti Lielupē. 

 

Peldsezonā cilvēki iecienījuši arī karjeru, kas ir
privātīpašums. Tajās ūdens kvalitāti, līdzīgi kā ar friziera
pakalpojumu sniedzējiem, inspekcija nepārbauda. «Tomēr, ja radušās
aizdomas, ka ūdens nav tīrs un var izraisīt saslimšanu, vajadzētu
ziņot Veselības inspekcijai. Mēs vērstos pie īpašnieka un mēģinātu
rast risinājumu, lai varētu veikt ūdens pārbaudes,» tā A.Lapiņa. Ja
neizdotos panākt to, vismaz pie ūdenstilpnes tiktu izvietots
brīdinājums, ka te peldēties nav ļauts. Līdzīga situācija bijusi
pirms dažiem gadiem, kad Latvijas ūdenstilpnēs savairojās zilaļģes
– tad arī pie neoficiālajām peldvietām tika izvietoti
brīdinājumi.