25.7 °C, 2.7 m/s, 73 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraIgauņi atzīst, ka jelgavnieku dejotprasmi raksturo trīs lietas: temps, teatralitāte un līksme
Igauņi atzīst, ka jelgavnieku dejotprasmi raksturo trīs lietas: temps, teatralitāte un līksme
18/07/2013

LLU jauniešu deju kolektīvs «Skalbe» šonedēļ atgriezies no Igaunijas pilsētas Viru, kur piedalījās XIX Starptautiskajā folkloras festivālā. Šis ir senākais un lielākais folkloras festivāls Igaunijā. Igauņu medijs par jelgavnieku sniegumu raksta: «Bija baudāms gan latviešu dejas solis, ķermeņa valoda, gan arī izteiksmes – acis, uzacis, mute, rokas – viss spēlēja līdzi dejas raksturam.»

Ritma Gaidamoviča

LLU jauniešu deju kolektīvs
«Skalbe» šonedēļ atgriezies no Igaunijas pilsētas Viru, kur
piedalījās XIX Starptautiskajā folkloras festivālā. Šis ir senākais
un lielākais folkloras festivāls Igaunijā. Igauņu medijs par
jelgavnieku sniegumu raksta: «Bija baudāms gan latviešu dejas
solis, ķermeņa valoda, gan arī izteiksmes – acis, uzacis, mute,
rokas – viss spēlēja līdzi dejas raksturam.»

«Skalbes» dejotāja Jolanta Kriviņa
stāsta, ka šis ir senākais un lielākais ikgadējais folkloras
festivāls Igaunijā, kura mērķis ir, izmantojot folkloru un
tradīcijas, stiprināt draudzību starp dažādām tautām, tajā pašā
laikā neaizmirstot katram savu identitāti.

Kopumā festivālā piedalījās astoņas
ārzemju grupas, 13 grupas no Igaunijas un 24 vietējās grupas no
Viru.

«Lai gan festivālu krāsaināku un skaļāku
ar savu piedalīšanos darīja dalībnieki no tādām dienvidu zemēm kā
Portugāle, Puertoriko un Nepāla, pavisam droši varu teikt, ka
«Skalbes» dejotāji ar savu dejotprieku un azartu izcēlās ne vien
koncertos uz skatuves, bet arī dalībnieku ballītēs un workshopos,
kur tika apgūtas cittautu dejas un cittautiešiem mācītas latviešu
dejas,» tā dejotāja.

Festivāls norisinājās no 11. līdz 15.
jūlijam, un visas šīs dienas dejotājiem esot bijušas notikumiem
piesātinātas. «Piedalījāmies gan svētku gājienā, gan vairākos
koncertos, kā arī apmeklējām citu dalībnieku koncertus un
piedalījāmies orientēšanās pasākumā pa Viru pilsētu un nedaudz
iepazinām tuvākās apkārtnes skaistākās vietas, dodoties nelielā
ekskursijā,» stāsta Jolanta, atzīstot, ka, nenoliedzami, vislielāko
prieku un gandarījumu dejotājiem snieguši nerimstošie aplausi
priekšnesumu laikā, kā arī labie vārdi no organizatoriem un
skatītājiem.

Portāls kylauudis.ee raksta: «Koncertu
uzsāka latviešu dejotāji no Jelgavas. Svītraini svārki, baltas
blūzes, vestes, sarkanas matu stīpas un garas daudzkrāsu jostas –
mums, igauņiem, tam nevajadzētu būt svešam. Tiesa, latviešu puiši
gluži pretēji igauņu tautas dejotājiem valkāja garus melnus
zābakus. Ja mēs mēģinātu raksturot latviešu deju, tad vajadzētu
izmantot trīs atslēgas vārdus – temps, teatralitāte un līksme.
Jaunieši dejās griezās gan individuāli, gan pāros, gan visi kopā.
Galu galā bija baudāms gan latviešu dejas solis, ķermeņa valoda,
gan arī izteiksmes – acis, uzacis, mute, rokas – viss spēlēja līdzi
dejas raksturam. Ja mūsu igauņu dejotāji jostas nosien, cik stingri
vien iespējams, lai tās neatraisītos, tad latviešu dejotājas tās
atritināja un jostas kļuva par svarīgu dejas sastāvdaļu. Un smaids,
kas līdz pat pēdējās dejas beigām nenozuda ne no viena dejotāja
sejas, lika sajust, ka dejots tiek ar lielu prieku.»

Foto: no kolektīva arhīva