20 °C, 2 m/s, 73 %

Izglītība

Integrācija un baznīca
24/07/2008

Tālis Rēdmanis, Jelgavas Sv.Annas katedrāles
mācītājs:

«Jau pēc savas būtības baznīcas funkcija ir vienot dažādus
cilvēkus, un man šķiet: ja runājam par integrāciju, mums tas arī
izdodas. Kas tad ir integrācija – tā nav cilvēku pārveidošana vai
vienādošana, bet gan prasme vērst viņus atvērtākus pret citiem,
prast līdzās pastāvēt. Arī mūsu baznīcu apmeklē dažādu tautību un
sociālās piederības cilvēki – daudziem no viņiem baznīca ir ļoti
nozīmīga vieta tieši sociālo kontaktu veidošanā.
Bet šāda saprašanās arvien biežāk notiek ne tikai vienas konfesijas
robežās: arvien vieglāk kopīgu valodu rod arī dažādu ticību un
draudžu pārstāvji. Spilgts piemērs tam ir mūsu Adventes laika
pasākums «Gaismai pretim», kurā vienkopus pulcējas gan luterāņi,
gan baptisti, gan vasarsvētku draudžu cilvēki un citi – tā mēs
cenšamies cits citu labāk izprast, sajust, un tas tikai veicina
mūsu kopīgo darbu. Iespējams, ka Annas baznīca ar savām aktivitātēm
ir pazīstamāka plašākai sabiedrības daļai, bet citām mazākām
draudzēm šāds labdarības koncerts ir teju vienīgā reize gadā, kad
tās kļūst redzamākas pilsētā. Un arī tas ir zināms ieguvums, jo tā
ir iespēja iedzīvotājiem kaut nedaudz iepazīt viņu
darbu.  
Tāpat arī ikdienas darbs draudzē lielā mērā saistīts ar
integrācijas procesiem. Piemēram, šonedēļ pie mums notiek vasaras
studija bērniem, kurā piedalās jaunieši no Jelgavas, taču par
pedagogu palīgiem te strādā arī mūsu sadraudzības pilsētas Nakas
(Zviedrija) jaunieši. Tātad tā ir baznīcas iekļaušanās pilsētas
apritē, jo, redz, sadraudzība sākās pilsētu vadības līmenī, bet
vēlāk tā turpinās jau arī draudžu starpā. Tāpat tā ir lieliska
iespēja mūsu jauniešiem iepazīt citu kultūru, citas tradīcijas –
seši zviedru pedagogu palīgi ne tikai palīdz vadīt vasaras studijas
nodarbības, bet arī visu nedēļu dzīvo kopā ar mūsu vasaras studijas
dalībniekiem.
Manuprāt, ļoti svarīgi, lai integrācija nebūtu tikai tukšs vārds,
teorētiskas frāzes, bet reāls darbs, tad mums visiem kopā būs daudz
vieglāk kļūt iecietīgākiem, saprotošākiem un pieņemt tos, kuri
domā, spriež, izskatās vai citādi atšķiras no mums pašiem.»

Antons Justs, Jelgavas Romas katoļu katedrāles
bīskaps:

«Baznīca lieliski saprot, ka cilvēks ir ne tikai garīga, bet arī
sociāla būtne – mēs nedzīvojam vientuļnieka dzīvi, tāpēc ar
mīlestību pret Dievu vien nepietiek: mums ir jāmīl arī vienam otrs,
jāsaprot vienam otrs. Un te arī parādās tas, ko mēs dēvējam par
integrāciju – baznīcas uzdevums ir sniegt atbalstu ikvienam, lai
veidotu savstarpēji iecietīgāku sabiedrību. Mēs kā baznīca šo
uzdevumu cenšamies īstenot ne tikai savā draudzē, bet arī pilsētā
un sabiedrībā kopumā – nav svarīga konfesija, tautība vai sociālā
piederība. Mēs gribam panākt, lai neviens vecais cilvēks nejūtas
vientuļš, lai katras māmiņas un tēta rokas būtu atvērtas savam
bērnam, lai ikviens – vai viņš būtu skolotājs, ārsts, jurists, vai
biznesmenis – domātu ne tikai par savu ieguvumu, bet arī par to, ko
viņš var sniegt sabiedrībai.
Manuprāt, tas, kas šodien cilvēkiem trūkst visvairāk, ir mīlestība
un piederības sajūta – to var saukt arī par nespēju integrēties
sabiedrībā, atrast savu jomu, vietu. Nu, piemēram, pavisam drīz
sāksies mūsu svētceļojums uz Aglonu, un tajā dodas ne tikai katoļi,
bet arī citu ticību cilvēki un tie, kas vispār nav kristīti. Kāpēc?
Tāpēc, ka viņi vēlas izjust piederību, viņi grib būt saprasti, un
to viņi te arī gūst – svētceļojumā neviens tev nejautās ticību,
tevi pieņems kā savējo. 
Taču ikdienā mūsu draudze veic virkni darbu, kas patiesi diendienā
cilvēkiem palīdz integrēties sabiedrībā – piemēram, mūsu Marijas
leģions regulāri apmeklē vecus cilvēkus mājās un sniedz viņiem
nepieciešamo atbalstu, pie mums darbojas Māmiņu klubs, kas vieno
mammas ar maziem bērniņiem, mūsu klostera māsas savu mīlestību un
zināšanas sniedz bērniem, tāpat mums notiek nometnes un citi
pasākumi, kuros pulcējam dažādus cilvēkus ar vienu vienīgu mērķi:
ne tikai palīdzēt viņiem, bet mācīt arī šiem cilvēkiem prast savu
cieņu un mīlestību izrādīt citiem.»