Šodien Jelgavā notika seminārs par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu konkursu «Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā». Lai gan jelgavnieku interese par iespējām piesaistīt ES finansējumu ir liela, daudziem joprojām nav skaidrs, kāda veida apkures sistēmu izvēlēties, kura ir ekonomiski un finansiāli izdevīgāka, un vai tiešām ir vērts uzņemties kredītsaistības, īsti nezinot, cik ilgā laikā atjaunotā siltumsistēma sevi atpelnīs.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavniece Inese Pastuškova šobrīd māju apsilda, izmantojot centrālo malkas apkuri, bet malka kļūstot arvien dārgāka un grūtāk pieejama. Tāpēc arī tiek apsvērta iespēja nomainīt mājā apkures sistēmu, un seminārā viņa vēlējusies precizēt nosacījumus, kas jāizpilda, lai varētu piesaistīt ES līdzfinansējumu. Šobrīd I.Pastuškova sliecas par labu siltumsūknim, kaut arī tas nozīmē, kas būs jāmaksā par patērēto elektrību. «Mūsu pamatdoma ir ar siltumsūkni noturēt mājā pamattemperatūru – grādus 15 –, bet pārējo piekurināt ar kamīnu,» tā I.Pastuškova, piebilstot, ka galvenā siltumsūkņa priekšrocība ir tā, ka tam nav jāstāv klāt un jākurina.
Līdzīgi uzskata arī semināru apmeklējušais Arnis – šobrīd viņš māju kurina ar kamīniem, bet tas nozīmē, ka mājās visu laiku kādam jābūt. Tāpēc, izvērtējot visas iespējas, par labāko variantu atzīts silumsūknis komplektā ar apsildāmajām grīdām. «Izvērtējot ekonomiskās un fiziskās iespējas, vispiemērotākais būtu siltumsūknis, tomēr arī tās ir diezgan lielas izmaksas. Paša sūkņa iegāde, uzstādīšana un zemes kontūra izveide varētu izmaksāt ap 10 tūkstošiem latu, manā gadījumā vēl nepieciešami dziļurbumi, lai būtu, kur ievietot kontūru, un jārekonstruē visas grīdas,» stāsta Arnis. Viņu baida tas, ka, uzsākot projekta realizēšanu, nepieciešams viss finansējums – piesaistītie līdzekļi tiek atmaksāti tikai pēc projekta realizācijas. Tas, savukārt, nozīmē kredītsaistības, kurām Arnis īsti nav gatavs.
Privātmāja Jelgavā šobrīd top arī Kristapam Stankum, un viņš domā, kā atrisināt apkures, siltā ūdens, elektrības jautājumus prioritārā secībā. «Pats svarīgākais ir apkure, un, manuprāt, vislabākais variants būtu biomasas katls, bet siltā ūdens iegūšanai varētu izmantot saules kolektoru,» viņš uzskata. Tiesa, tā kā māja šobrīd «esot tikai uz papīra», viņam jāsaprot, vai var pagūt izpildīt nepieciešamos kritērijus līdz pieteikumu pieņemšanas beigu termiņam. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka uz līdzfinansējumu var pretendēt, ja projekts tiek iesniegts par ēku, kas klasificējas kā dzīvojamā māja; ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju vai jaunbūvi; visu dzīvojamo māju, nevis dzīvojamās mājas daļu vai atsevišķu dzīvokli; nekustamo īpašumu, kura īpašnieks ir ierakstīts zemesgrāmatā.
Alternatīva un samērā progresīva apkures sistēma jau šobrīd ir Mārim Mežotnim, tomēr tā uzstādīta pirms desmit gadiem un ir jau novecojusi, tāpēc šobrīd tiek apsvērtas iespējas to nomainīt. Māris stāsta, ka mājā ir arī siltumsūknis, bet, ņemot vērā elektrības cenu pieaugumu, pēdējo gadu tas tikpat kā netiekot izmantots. «Ar tik lielu elektrības cenu kāpumu laikā, kad likām siltumsūkni, nebijām rēķinājušies, tāpēc apsildāmās grīdas jau gadu neesam ieslēguši,» tā viņš. Par jaunu apkures sistēmu viņš domā, lai optimizētu īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas, bet šobrīd viņam nav skaidras atbildes uz jautājumu, kas tad būtu izdevīgāk. Pēc M.Mežotņa teiktā, vēja ģeneratoru uzstādīšanu Jelgavā regulē pašvaldības saistošie noteikumi, saules baterijas enerģiju ražo dienā, kad neviena nav mājās, un tās nepietiek pat, lai nākamajā rītā varētu uzsildīt ūdeni dušai, bet ar elektrību darbināmas iekārtas jau tagad izmaksā pārāk dārgi.
Jāatgādina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sākusi pieņemt projekta iesniegumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā «Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā». Projekta iesniegumus līdz 24. martam (ieskaitot) jānosūta pa pastu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494, vai elektroniskā dokumenta veidā uz elektroniskā pasta adresi: microgen_kpfi@vidm.gov.lv.
Papildu informācija pieejama interneta mājas lapā: www.vidm.gov.lv vai Zemgales reģionālajā Enerģētikas aģentūrā, kas atrodas Jelgavā, Pulkveža Brieža ielā 26 (tālruņa numurs – 63080205).
Foto: Krišjānis Grantiņš
21.3 °C,
2.5 m/s,
78 % 
21.3 °C,
2.5 m/s,
78 %