25.7 °C, 2.5 m/s, 38 %

Pilsētā

Internetā neviens nav anonīms
13/03/2008

Rupji nolamāties vai izteikt nepiedienīgas piezīmes, nofotografēties tā, ka tev šķiet, citam tu esi neatpazīstams – to visu mēs atļaujamies interneta vidē, domājot, ka, slēpjoties aiz segvārdiem, maskētām bildēm, paliekam anonīmi. Taču patiesība ir skarba – internetā neviens nav anonīms. To, cik patiesībā droši varam justies interneta vidē un cik naivs ir mūsu uzskats par anonimitāti, atklāj kompānijas «IT centrs» valdes priekšsēdētājs Agris Krusts, kurš ikdienā sniedz konsultācijas interneta drošības jomā.

Kristīne Langenfelde
Foto: Ivars Veiliņš

Rupji nolamāties vai izteikt nepiedienīgas piezīmes,
nofotografēties tā, ka tev šķiet, citam tu esi neatpazīstams – to
visu mēs atļaujamies interneta vidē, domājot, ka, slēpjoties aiz
segvārdiem, maskētām bildēm, paliekam anonīmi. Taču patiesība ir
skarba – internetā neviens nav anonīms. To, cik patiesībā droši
varam justies interneta vidē un cik naivs ir mūsu uzskats par
anonimitāti, atklāj kompānijas «IT centrs» valdes priekšsēdētājs
Agris Krusts, kurš ikdienā sniedz konsultācijas interneta drošības
jomā.

Sāksim ar to vienkāršāko – ar uzskatu, ka internets mums
ļauj paslēpties zem nikiem un palikt anonīmam.

Tas ir vislielākais mīts – jebkurš cilvēks, kurš domā, ka
interneta vidi izmantojis anonīmi, rūgti maldās. Atrast var
ikvienu. Jautājums tikai, cik tas ir svarīgi, cik kāds tam ir
gatavs veltīt laika un līdzekļu. Un te nav runa tikai par jūsu
datoru, tas pats attiecas arī uz telefonu. Pirmkārt, tās ir IP
adreses, kas nodod gan atrašanās vietu, gan konkrēto datoru, un tad
jau personu atrast ir tīrais sīkums. Tā kā, ja kādam būtu vēlēšanās
pateikt, no kura datora un kas ir rakstījis vienu vai otru anonīmo
tekstu internetā, to varētu izdarīt ļoti ātrā laikā.

Un tāpat ir ar it kā maskētām fotogrāfijām?

Jā, arī šī maskēšanās ir visai nosacīta. Nu, piemēram, jūs
ieliekat kādā portālā visai piedauzīgu fotogrāfiju, seju aizsedzot
ar klucīšiem, un domājat, ka neviens jūs neatpazīs. Muļķības! Ir
speciālas programmas, kas ļauj atjaunot šīs bildes sākotnējo
izskatu, un jūsu seja būs skaidri redzama. Tas pats attiecas, kad
cilvēks bildē iedomājies parādīt tikai acis vai kādu citu ķermeņa
daļu, domājot palikt neatpazīts. Visbiežāk šādas bildes ir
izgrieztas no kāda jūsu portreta, un arī šajā gadījumā iespējams
atjaunot bildes sākotnējo izskatu un atklāt jūs visā pilnībā. Viens
piemērs – kāda meitene interneta iepazīšanās sludinājumā bija
ievietojusi jauku savu portretu, bet, kad bildi apstrādāja ar šo
programmu, tajā jau meitenei mīļi bija piekļāvies kāds puisis.
Jauka bilde, lai iepazītos! Meitene, protams, nespēja iedomāties,
ka kāds to varētu atklāt.
Internets ir vide, kur savākt informāciju, un, ja vien kāds patiesi
vēlēsies par jums kaut ko uzzināt, šādas lietas viņam ļaus jūs
atklāt pavisam citā gaismā. Vēl kāds piemērs no Igaunijas. Tur
darbojas līdzīgs portāls kā pie mums draugiem.lv un atsevišķi seksa
portāls, tad nu iedomājieties, ko tur var uzzināt! Vienā portālā
redzama laimīga ģimenīte vasaras piknikā kopā ar bērniem un suni,
bet otrā jau tas pats vīrs ar savu mīļāko piedauzīgās bildēs.

Bet viņš taču to tā vienkārši nav izlicis publiskai
apskatei?

Protams, ka ne. Te atkal nostrādā tā cilvēku naivā domāšana, ka
viņš ir anonīms. Protams, ka bildes seksa portālā bija nomaskētas
un ieliktas anonīmi – ar niku. Taču lietpratējs to ātri var
atklāt.

Kā?

Pavisam vienkārši. Cilvēki pieliek ļoti maz pūļu, lai pat
elementāri pasargātu savu privātumu. Tā nu arī šajos abos portālos
cilvēks bija reģistrējies ar vienu e-pasta adresi. Tātad jau
zināms, ka reģistrētājs ir viens un tas pats. Ja vēl bildes
apstrādā, kā jau iepriekš minēju, tad visa aina skaidra.

Bet tas taču nav tik vienkārši – katrs, kuram nav
slinkums, to taču nevar izdarīt.

Tas atkarīgs no portāla drošuma – ja tas ir domājis par drošību,
tad, protams, šie e-pasti būs pagrūti pieejami trešajām personām,
bet, ja drošības nav, tad jebkurš hakeris to izdarīs, lai ievāktu
informāciju.

Tas bija Igaunijas piemērs, bet kā ar Latvijas portālu
drošumu?

Krietni sarežģīt šādu piekļuvi portāla datiem varētu atsevišķa
šifrēšanas sistēma, ko izmantojot portāls kļūtu daudz drošāks. Taču
nezinu, kāpēc, bet Latvijā daudzi portāli to joprojām neizmanto,
lai gan patiesībā tas viņiem maksātu nieka 400 dolārus gadā.

Ja jau portālu saimnieki nav gatavi domāt par savu
klientu drošību, vai cilvēks pats kaut ko var darīt?

Nu tas vienkāršākais noteikti būtu neizmantot visur vienus
reģistrācijas datus – paroles un e-pastus, jo tas ir vienkāršākais,
kā jūs izsekot.

Tādos sadzīviskos portālos, pirmkārt, jau paši esam
atbildīgi par to, ko ievietojam, un tāpēc jābūt gataviem arī sekām,
taču, kas notiek, piemēram, banku sistēmā? Maksājumi un norēķini
internetbankās ir ikdiena. Vai par savas naudas plūsmu varam būt
droši?

Pirmkārt, jāsaka, ka bankas tai lietai pieiet daudz nopietnāk –
šīs sistēmas regulāri tiek pārbaudītas, drošība tur ir augstā
līmenī.

Taču, jo drošāks kaut kas šķiet, jo vilinošāks tas var
būt kādam hakerim. Tā teikt – savu spēju
pārbaudīšanai.

Ar fakts. Manuprāt, Latvijā tāds skaļākais notikums šajā jomā
bija, kad atklājās, ka bijušās Valsts prezidentes vīram Imantam
Freibergam internetā izkrāpa naudu. Jā, arī Latvijā hakeri
darbojas, taču, cik zinu, tad viņu mērķis reti kad ir mūsu bankas –
Latvija tomēr ir mazs tirgus, tāpēc viņi savas noziedzīgās darbības
vērš uz ārvalstīm. Ar domu, ka tur varētu būt lielāks ķēriens. Jau
atklātas pat spiegprogrammas, kas spēj apiet pat vienreizējas banku
sistēmas paroles.

Un atkal jau – kā lai cilvēks sevi pasargā?

Vienkārši jābūt uzmanīgam. Tas naivākais, ko var izdarīt, ir
atklāt savas bankas kodu paroles, ja kāds tās pieprasa pa e-pastu.
Jāatzīst, ka šīs kodu kartes patiesībā ir ļoti nedrošas. Ja vien ir
vēlēšanās, nopietns hakeris, pat jums tās nelūdzot, bet
pieslēdzoties jūsu datoram, ar laiku var savākt visas pilnībā.
Tāpēc drošāk noteikti ir izmantot kodu kalkulatorus, kas katrreiz
sastāda savu kodu, daudz garāku ciparu kombināciju, kas atkārtojas
ļoti reti, un tādu uzlauzt ir ļoti grūti.

Dzirdēts, ka, pat veikalā norēķinoties ar karti, no čeka
vien ir iespējams iegūt informāciju, lai tiktu klāt bankas
kontam.

Nu tas gan ir sarežģītāk, jo čeks satur tikai daļu no ciparu
kombinācijas, tāpēc izskaitļot atlikušo nebūs viegli, taču
iespējams tas ir, tāpēc noteikti čekus nekādā gadījumā nevajag tā
vienkārši atstāt uz veikala letes.

Jūs minējāt pieslēgšanos datoriem – ar ko tas var
draudēt?

Ja tā ironiski, tad te nu iespējas ir neizsmeļamas.
Profesionālis tā spēj pieslēgties jūsu datoram, ka pats to nemaz
nepamanīsiet un arī nezināsiet, kādām vajadzībām tas tiek
izmantots. Elementārākais ir jūsu paša, man atkal jāatkārtojas,
naivums. Kā tas izpaužas? Jūs dodaties uz kādu lapu, kur bez maksas
tiek piedāvāts kaut ko lejuplādēt. Ielādējat un domājat, ka esat
ticis pie vajadzīgā, taču patiesībā jūs pat varat nezināt, pie kā
vēl esat ticis! Labākajā gadījumā – kāds vienkārši pieslēdzies jūsu
datoram, lai to izmantotu apjomīgu darbu veikšanai, bet jūs tikai
brīnāties, kāpēc dators kļuvis lēns. Sliktākā variantā uz jūsu
datora var tikt uzlikti, piemēram, pornogrāfiska satura materiāli,
kuri pēc tam ikvienam tiek piedāvāti lejuplādēt no jūsu datora. Un
tad jau jūs veicat kriminālsodāmas darbības, pats to nezinot. Tāpēc
es ieteiktu neko nenovilkt no slavenā DC++, tāpat nestaigāt pa
bezmaksas pornogrāfiskajām mājas lapām un neinstalēt bezmaksas
programmas. Protams, cilvēks grib kā lētāk, taču neapzinās
sekas.

Bet ir taču antivīrusi!

Jā, ja antivīruss ir legāls un regulāri tiek atjaunots, tas
noteikti šādus vīrusus izķer. Tagadējās tehnoloģijas pieļauj sargāt
savu privātumu. Var sava datora cieto disku nošifrēt tā, ka to
nevarēs uzlauzt. Tāpat jau minētās šifrēšanas tehnoloģijas, ko pie
mums reti izmanto, bet, piemēram, pazīstamais «google» to
nodrošina. Arī «skype» ir ļoti drošs, tādēļ praktiski nav iespēju,
ka kāds jūsu sarunas varētu noklausīties. Turpretim mūsu portālos
inbox.lv vai one.lv nav nekādas garantijas, ka kāds ļoti veikli
nepiekļūs tavām vēstulēm un tās neizlasīs pat pirms tevis.

Bet, ja iespējams aizsargāt gan datoru, gan interneta
vidi, kāpēc to neizmanto?

Katra piesardzība un drošība rada papildu neērtības, tāpēc
cilvēki nelabprāt uz to iet. Vienkārši būtu jācenšas rast
kompromisu.

Bet hakeri jau arī ir dažādi – vieniem tiešām ir
krimināli nodomi, bet citi varbūt vienkārši prieka pēc
izklaidējas.

Tādu, kas izklaidējas un grib pierādīt savas prasmes, nav
mazums. Taču arī viņu nodarījums var būt pat ļoti nepatīkams. Zinu
ASV kādu hakeri, kurš tā vienkārši prieka pēc tika pie Spīrsas un
Hiltones mobilajiem telefoniem, personīgajām e-pasta adresēm. Viņš
brīvi lasīja viņu e-pastu, no datora novilka viņu personīgos foto
albumus. Piekritīsiet, nav patīkami, ja kāds piekļūst tam, ko
svešām acīm neesat vēlējies rādīt.