Ir pienācis brīdis, kad nekustamā īpašuma cenas sasniegušas zemāko līmeni pēdējo gadu laikā, un visapkārt izskan frāzes, ka šis ir īstais laiks iegādāties mājokli. Viena no iespējām, kā tikt pie jauna, bet lēta mājokļa, ir piedalīšanās izsolēs, kur bankas pārdod parādniekiem atsavinātos īpašumus. Zvērinātu tiesu izpildītāju mājas lapā publiskotā izsoļu datu bāze apliecina, ka tirgū patiesi tiek piedāvāti sakārtoti īpašumi par pievilcīgām cenām, tikai izrādās, ka ne vienmēr bankas tos tiešām vēlas pārdot trešajām personām.
Ilze Knusle-Jankevica
Lai gan bankas visas kā viena uzsver, ka to mērķis nav atņemt grūtībās nonākušo klientu īpašumus, jo banku pamatbizness ir finanšu operācijas, arvien vairāk ir tādu gadījumu, kad, nespējot rast risinājumu, «treknajos» gados iedzīvotāju iegādātie īpašumi tomēr nonāk bankas rokās. Bet bankas, rēķinoties, ka situācija tikai pasliktināsies, nav gatavas šos īpašumus pārdot par neadekvāti zemām cenām. «Jelgavas Vēstnesis» par to pārliecinājās kādā izsolē mūsu pilsētā, kurā tika pārdota jaunbūve un 1240 kvadrātmetrus liels zemesgabals Ozolniekos. Objekta sākumcena bija 23 000 latu. Iespējams, tieši pievilcīgās cenas dēļ izsolē pieteicās vairāk nekā desmit pretendentu. Pēc diezgan sīvas cīkstēšanās māju par 42 tūkstošiem nosolīja SIA «Promano Lat». Izrādās, tas ir «Nordea» bankas meitas uzņēmums, savukārt tieši «Nordea» bija parāda piedzinējs.
Izsolēs īpašumi divreiz lētāki Arī Inese Strazdiņa par māju Ozolniekos bija gatava maksāt 41 000 latu, tomēr «Promano Lat» viņas piedāvājumu pārsolīja. Šobrīd Ineses ģimene mīt dzīvoklī, bet vēlētos pārcelties uz māju, tāpēc rūpīgi tiek sekots publiskajai informācijai par nekustamā īpašuma tirgu. Sieviete atzīst, ka pagājis diezgan ilgs laiks, lai atrastu kādu daudzmaz piemērotu variantu, turklāt šoreiz apmierinājis gan mājas izskats, gan atrašanās vieta, gan cena. «Regulāri sekoju līdzi nekustamā īpašuma cenām un esmu ievērojusi, ka izsolēs īpašumu sākumcenas ir reizes divas trīs zemākas nekā tirgū kopumā,» norāda I.Strazdiņa. Tas arī ir iemesls, kāpēc viņa pati māju vēlas iegādāties tieši izsolē, nevis no kādas firmas vai pa tiešo no īpašnieka. Taču, kā izrādās, tas nemaz nav tik vienkārši – sākotnēji pievilcīgo izsoles cenu banku meitas uzņēmumi pārsola pat par vairākām reizēm un vienkāršam iedzīvotājam tā arī jāaiziet no izsoles bez kārotā. «Latio» nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālists Viktors Svirkovskis skaidro, ka izsolē īpašums tiek pārdots piespiedu kārtā, tāpēc tā vērtība tiek ņemta vidēji 60 procentu apmērā no tirgus vērtības. Izsolē pārdodama īpašuma vērtējumu ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, sludinājums par izsoli tiek publicēts tikai mēnesi pirms izsoles. Otrkārt, potenciālajam pircējam nav iespēja aplūkot iekštelpas. Treškārt, īpašumu var ieķīlāt pēc tam, kad par to ir samaksāts, bet jānorēķinās mēneša laikā – tādējādi iespēja naudu aizņemties bankā ir apgrūtināta vai pat izslēgta. Jāpiebilst, ka izsoles notiek trīs kārtās, kur otrajā izsolē objekta sākumcena jau ir 75 procenti, savukārt trešajā – 60 procenti no pirmās izsoles sākumcenas. Nogaida, kamēr tirgus stabilizēsies Iespējams, tieši tāpēc bankas nevēlas, lai ieķīlātie īpašumi izsolēs tiktu pārdoti par cenu, kas ir stipri zemāka ne tikai par šā brīža tirgus cenu, bet arī par savulaik izsniegtajiem aizdevumiem. «Nordea Latvija» sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Stuķēna laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» norāda, ka bankas portfelī šobrīd ir mazliet vairāk par desmit no parādniekiem pārņemtu īpašumu. «Ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un rēķinoties ar tās sekām, «Nordea» banka ir nodibinājusi atsevišķu īpašuma pārvaldīšanas kompāniju, kuras uzdevums ir gan veikt iedzīvotāju īpašumu portfeļa pārvaldīšanas servisu un novērtējumu, gan arī sniegt īpašumu pārdošanas pakalpojumus. Šobrīd šie īpašumi pārsvarā tiek izīrēti un tos plānots pārdot, kad situācija tirgū uzlabosies,» atklāj D.Stuķēna. Līdzīga prakse ir arī citām bankām – tās izveido nekustamā īpašuma apsaimniekošanas vai pārvaldīšanas uzņēmumus, un bankas var paturēt vērtīgos īpašumus, lai pārdotu tos, kad tirgus stabilizēsies. «Līdz šim banka Latvijā ir pārņēmusi ap piecdesmit īpašumu, pārsvarā dzīvokļus, kā arī nelielus zemesgabalus. Mūsu mērķis ir atsavinātos īpašumus pārdot 3 – 5 gadu perspektīvā, kad būs atjaunojies nekustamā īpašuma tirgus,» piebilst «Parex bankas» Jelgavas filiāles pārvaldnieks Jurijs Strods.
«Pieturēšana» atkal radīs burbuli? Ja bankas klients nespēj pildīt saistības, ko uzņēmies, var tikt pieņemts lēmums par īpašuma atsavināšanu. Pats atsavināšanas process notiek tiesas ceļā, tiesu izpildītāju organizētās un uzraudzītās izsolēs. Ainars Balcers, «Swedbank» Debitoru uzraudzības un restrukturizācijas nodaļas vadītājs, skaidro, ka tajos gadījumos, kad izsoles procesā īpašums netiek realizēts, bankai tas ir jāpārņem un tikai tad tiek pieņemts lēmums, ko ar šo īpašumu darīt tālāk. «Starpība, kas paliek pēc īpašuma pārdošanas izsolē vai pārņemšanas, kā arī līgumsods, soda naudas un tiesu izdevumi ir aizņēmēja parāds, kurš jāatmaksā,» piebilst A.Balcers. Tātad – jo par zemāku cenu īpašums tiek realizēts, jo mazāk naudas banka atgūst, un, tā kā klientam jau ir grūtības atmaksāt parādus, nav zināms, kad viņš atmaksās atlikušo aizņēmuma daļu. Savukārt, ja izsolē bankas meitas uzņēmums «uzsit» gana augstu cenu, parādniekam nav jāsedz atlikusī summa un banka it kā dabū brīvu naudu – ieguvēji ir visi. Bet vai šādā veidā atkal netiks pūsts nekustamā īpašuma tirgus burbulis, par ko vēl nesen sūkstījās sabiedrība?
Draudi pastāvNekustamā īpašuma speciālistu viedokļi par šo jautājumu atšķiras. Vieni uzskata – ja banku izveidotajiem uzņēmumiem un fondiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai šos īpašumus uzpirktu un apsaimniekotu, tās var nogaidīt un šos īpašumus tirgū iepludināt piemērotā brīdī, neradot mākslīgu cenu kāpumu. Savukārt citi ir pārliecināti – iepludinot atsavinātos īpašumus tirgū, bankām būs ļoti liela iespēja manipulēt ar cenu. Īpaši tas varētu attiekties tieši uz komerctelpu tirgu. «Nesaukšu nevienu banku vārdā, taču ir dzirdēts, ka bankas ir īpaši ieinteresētas nākotnē iznomājamu komercīpašumu atsavināšanā. Šī ieinteresētība izpaužas kā «piekasīšanās» pie katra sīkuma aizdevuma līgumā. It sevišķi, ja ir pamanāms, kad aizdevuma ņēmējam sāk rasties pat minimālākās grūtības,» atklāts ir «Latio» nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālists. Lai gan pastāv bažas, kāds nekustamā īpašuma tirgus būs pēc atkopšanās, pirmās iepriecinošās pazīmes jau pamanāmas. «Arco Real Estate» piefiksējis, ka Rīgā jau vērojama īpašumu cenu stabilizācija, un paredz, ka drīzumā tas pats būs vērojams arī Jelgavā. Tomēr līdz ar cenu stabilizēšanos vēl nav pamata uzskatīt, ka tirgus ir atlabis, un speciālisti uzskata – tirgus stabilizācija ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī. No tā, cik ātri un kādos apmēros tās atsāks kreditēšanu.
16.9 °C,
2.5 m/s,
87.9 % 
16.9 °C,
2.5 m/s,
87.9 %