Makšķernieki Lielupes krastos šogad sastopami nedaudz retāk kā citus gadus, taču pārkāpumu skaits gan nav mazinājies. «Šogad vairāk ar malu zvejniecību nodarbojas profesionāļi, bet biežāk «iekrīt» amatieri, kuri nevar atļauties samaksāt soda naudu,» atzīst Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas sektora vecākais inspektors Aigars Ostrovskis.
Kristīne Strautāne
Pagājušajā mēnesī «pie rokas» noķerti seši malu zvejnieki. «Amatieru skaits sarūk, jo viņi nevar atļauties samaksāt naudas sodu, savukārt arvien vairāk ir profesionālo malu zvejnieku – šis arods bieži ir viņu vienīgais iztikas nodrošinājums,» tā A.Ostrovskis. Viņš arī stāsta, ka reizēm vīri atbrauc «iedzert aliņu un pacept šašliku», tikmēr izliekot zvejas tīklu. Šādi amatieri tiek notverti bez grūtībām un parasti nenoliedz savu pārkāpumu. Profesionāļi gan mēdzot reaģēt daudz asāk.
Agrāk uz Jelgavu makšķerēt braukuši gan no Rīgas, gan Olaines, bet ekonomiskā situācija valstī kļuvusi par traucēkli šādām «ciemiņu» vizītēm.
Krīzi izjūt arī paši inspektori, jo resursi zvejniecības kontrolieriem samazināti gandrīz uz pusi, pat naudas degvielai, lai apbraukātu ūdeņus, nepietiek. A.Ostrovskis prognozē, ka tuvākajā laikā situācija neuzlabosies. Diemžēl tas paver lielākas iespējas pārkāpējiem. Tomēr, neraugoties uz ekonomisko situāciju, vecākais inspektors skaidro, ka reidi tiek veikti regulāri – tiek rīkoti slēpņi, novēroti makšķernieki, līdz iespējams viņus pieķert nelikumībās. Šogad Zemgalē – Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Tukuma pusē – kopā pārbaudīti aptuveni 1000 objekti, sastādīti arī 186 protokoli un atsavināti 1724 zvejas un makšķerēšanas rīki.
Reizēm kontrolieru darbu nedaudz atvieglo paši makšķernieki, ziņojot inspektoriem par likumpārkāpējiem, kuri izliek tīklus vai izmanto neatļautus makšķerēšanas rīkus. «Šādi rīkoties ir pašu makšķernieku interesēs, un tas, protams, atvieglo mūsu darbu,» tā A.Ostrovskis. «Taču tas ir koks ar diviem galiem,» piebilst A.Ostrovskis – daudzi vietējie iedzīvotāji iegādājas nelikumīgā ceļā nozvejotās zivis par izdevīgām cenām, tāpēc nesaskata vajadzību ziņot par to tirdzniecību.
Liels skaits makšķernieku nezina arī noteikumus. Tam likumsakarīgas sekas ir pārkāpuma izdarīšana un sods. «Ir tikai pāris noteikumu, kas obligāti jāzina ikvienam makšķerniekam, taču arī tos viņi nav pacentušies noskaidrot,» stāsta A.Ostrovskis. Šajā gādā jau minētajā teritorijā fiksēti gandrīz divi simti zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi. Viens no biežākajiem ir makšķerēšana ar vairāk nekā divām makšķerēm vienlaicīgi.
Sods par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu ir no 20 līdz 500 latiem. Tas atkarīgs no tā, cik nopietns ir izdarītais pārkāpums. «Vidēji soda nauda svārstās starp 20 un 40 latiem,» informē A.Ostrovskis. Pagājušā gada statistiskajā pārskatā saskaņā ar Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes datu apkopojumu Jelgavā un novadā zvejas un makšķerēšanas noteikumi pārkāpti 176 reizes. Vidēji uz katru personu soda naudas apjoms šajā gadījumā bijis 60 lati. Taču, lai arī cik viegls būtu pārkāpums un maza soda nauda, makšķerēšanas atļaujas iegāde jebkurā gadījumā izmaksā lētāk, jo makšķerēšanas kartes cena ir 10 lati, ja tā tiek iegādāta visam gadam, bet pieci – trim mēnešiem.
Makšķerniekiem vajadzētu atcerēties, ka labu lomu iespējams iegūt arī godprātīgā zvejā.
Lielupē biežāk loms būs līdaka vai breksis, zandarts, arī salate jeb meža vimba neesot retums. Taču jāatgādina, ka attiecībā uz jebkurām zivīm jāievēro Ministru kabineta pieņemtie noteikumi par atļauto loma lielumu un pieļaujamo zivju garumu. Tā kā Jelgavā netiek izsniegti limiti zvejai ar tīkliem, tā ir pilnībā aizliegta.
12.2 °C,
3.5 m/s,
75.7 % 
12.2 °C,
3.5 m/s,
75.7 %