22.8 °C, 1.9 m/s, 64.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāIZM virzīs ieceri bērniem svešvalodas mācīt jau no 1. klases
IZM virzīs ieceri bērniem svešvalodas mācīt jau no 1. klases
28/04/2010

Izglītības politikas veidotāji sākuši virzīt ieceri bērniem skolās svešvalodas mācīt jau no pirmās klases, šodien raksta «Diena».

Izglītības politikas veidotāji sākuši virzīt ieceri
bērniem skolās svešvalodas mācīt jau no pirmās klases, šodien
raksta «Diena».

To apstiprina gan izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe,
gan Valsts izglītības satura centrs (VISC), kur jau sākta šāda
svešvalodu programmas parauga izstrāde. Ieceri atbalsta arī
speciālisti – «Dienas» aptaujātās skolas un izglītības eksperti
visi kā viens ir par svešvalodu mācīšanu pēc iespējas agrāk.

Pašlaik svešvalodas bērni sāk apgūt ļoti atšķirīgā vecumā: daļa
– bērnudārzā, daļa – no 1. klases, savukārt citi – tikai no 3.
klases. Atsevišķas skolas svešvalodas bērniem no 1.klases piedāvā
mācīties tikai par maksu.

Āgenskalna sākumskolā vācu valodu ķipari sāk apgūt jau līdz ar
skolas gaitu sākumu, gadu ātrāk nekā citās skolās – jau 5. klasē –
bērni sāk apgūt krievu valodu un vēl fakultatīvi – arī angļu
valodu. «Rezultāts ir redzams,» saka skolas direktore Ināra Kaķīte.
Tik ātri vācu valodu bērni sākot mācīties, jo ir zinātniski
pierādīts, ka 4-7 gadu vecumā bērnu smadzeņu centri ir
visatvērtākie valodu apguvei. Skolā novērots, ka daudzos
bērnudārzos bērni jau ir mācījušies angļu valodu.

Piemēram, privātajā bērnudārzā «Patnis» bērniem angļu valodu
māca jau no četru gadu vecuma, un «mūsu pieredze rāda – tas ir tā
vērts», norāda bērnudārza valdes priekšsēde Zane Ozola. Par to, ka
valodas jāmāca pēc iespējas agrāk, liecina arī viņas dēla piemērs –
puisis angļu valodu sācis mācīties jau bērnudārzā, un tagad 7.
klasē viņš angliski jau varot runāt visai brīvi.

VISC pārstāve Kristīne Ilgaža stāsta, ka pāragri runāt, no kura
gada pirmklasnieki sāks apgūt arī svešvalodas, taču tas vēl
nenotikšot no nākamā mācību gada. Šāda iecere izkristalizējusies,
izstrādājot pārmaiņas sākumskolas klašu saturā, taču vēl gan nav
skaidras atbildes, kura svešvaloda tā būtu. Esot divas iespējas –
vai nu skolām pašām ļaut izvēlēties, kuru svešvalodu bērniem mācīt,
vai arī noteikt visiem vienu, kas tādā gadījumā, visticamāk, būtu
angļu valoda.

Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Marija
Golubeva atbalsta izvēles došanu skolām. Viņa pieļauj, ka lielākā
daļa izvēlētos mācīt angļu valodu, taču, ja kāda skola bērniem no
1. klases gribētu mācīt, piemēram, zviedru valodu, to nevajadzētu
liegt, sevišķi ņemot vērā, ka darba tirgū ir liels pieprasījums pēc
cilvēkiem, kuri prot skandināvu valodas.

Izglītības eksperts Guntars Catlaks stāsta – kopumā Eiropas
valstīs valda uzskats, ka svešvalodas jāmācās «vairāk un agrāk».
Viņš atbalsta ieceri paātrināt svešvalodu apguvi arī Latvijā, «ja
vien tas tiek darīts labi», proti, ja būtu gan piemērota mācību
metodika, gan skolotāji, gan mācību materiāli.

Ozola norāda, ka mūs no ārzemju pieredzes atšķir svešvalodu
mācību programmas – Latvijā bērniem, kam nav talants uz valodu
apguvi, ar to sokas grūtāk nekā citās valstīs. Savukārt Golubeva
uzskata – jāatgriežas pie daudzkārt izteiktās idejas pāriet uz
bilingvālu izglītību. Tas nozīmē, ka svešvalodā būtu jāapgūst vēl
kāds papildu mācību priekšmets pēc skolas izvēles.

LETA