Šodien notika Ivetai Daugulei piederošā nekustamā īpašuma Vecpilsētas ielā 14 izsole. Īpašums nosolīts par 2000 latu, un par tā saimnieku kļūs nodibinājums «Vecpilsētas 14». Jaunajiem saimniekiem šis kultūrvēsturiskais objekts gan sagādās ne mazums problēmu, jo tajā nav iespējams veikt pilnīgi nekādus darbus bez striktas saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Sintija Čepanone
Kā liecina iepriekš publiskotā informācija par izsoli, kuru rīkoja Zemgales apgabaltiesas 108. iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Sniedze Upīte, īpašums Vecpilsētas ielā sastāv no zemesgabala 302 kvadrātmetru platībā un dzīvojamās ēkas. Piedzinējs – «DNB Banka». Īpašuma novērtējums un sākumcena bija noteikta 1900 lati.
S.Upītes prakses vietā informē, ka kopumā izsolei bija reģistrējušies četri pretendenti un īpašums Vecpilsētas ielā 14 nosolīts par 2000 latu. «Jāatzīst, ka nelielais pretendentu skaits liecina, ka interese par šo objektu nav bijusi liela, arī nosolītā summa nav liela. Saprotams, ka vieta īpašumam ir laba, bet tas arī ir vienīgais, kas varētu šķist saistošs. Pats objekts nav pievilcīgs, un īpašniekam jāgatavojas uz nopietnām investīcijām,» norāda zvērinātas tiesu izpildītājas prakses vietā, skaidrojot, ka tagad, pēc izsoles, Zemgales apgabaltiesā tiks iesniegts pieteikums un tikai tad, kad izsoles akts būs apstiprināts, jaunais īpašnieks īpašumu varēs reģistrēt uz sava vārda.
Par īpašuma Vecpilsētas ielā 14 saimnieku pēc nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas kļūs bezpeļņas organizācija «Vecpilsētas 14». «Tas pavisam noteikti nav biznesa projekts. Kaut esmu dzimis Rīgā, sevi uzskatu par jelgavnieku, biju arī pilsētas arhitekts, tādēļ šīs ēkas saglābšana drīzāk ir mana misija. Es vienkārši sapratu: ja to neizdarīšu es, neviens cits to neizdarīs un šīs ēkas pēc trim četriem gadiem vairs nebūs. Bet tas Jelgavā ir vērtīgākais no koka namiem, kas saglabājies,» piedalīšanos izsolē un ēkas iegādi pamato «Vecpilsētas 14» viens no dibinātājiem Uldis Seržāns. Viņš kopā ar Jāni Indriku apņēmies, kā pats saka, šo «vecenīti» pacelt, lai nākotnē šis nams kļūtu par sabiedrībai pieejamu objektu.
Kā steidzamāko darbu viņš min ēkas fizisku saglābšanu, kas jāpagūst vēl līdz ziemai. «Šī ēka steidzami ir jānostiprina, lai ziemā zem sniega segas tā vienkārši nesagrūtu. Tāpat jāatrod kopīga valoda ar apkārtnes iedzīvotājiem, lai arī viņi iesaistās šīs ēkas saglābšanā, pieskatot, lai to vēl vairāk neizdemolē vai nenokurina. Lūgsim, lai kaimiņi kļūst par tādiem kā sabiedriskiem sargiem,» tā U.Seržāns. Viņš spriež, ka iepriekšējai īpašniecei šis nams neinteresēja, tādēļ arī pašlaik tā stāvoklis ir tik kritisks.
Par nākotnes plāniem attiecībā uz ēku Vecpilsētas ielā 14 U.Seržāns runā piesardzīgi, vien norādot, ka tas perspektīvē noteikti nebūs slēgts objekts. «Taču par nākotnes plāniem tiešām pāragri runāt – vispirms nams fiziski jāsaglābj,» tā viņš, piebilstot, ka tieši tādēļ arī nodibināta bezpeļņas organizācija, lai nama saglābšanā varētu piesaistīt projektu līdzekļus.
«Mans kursabiedrs ir fanātiskais koka ēku glābējs Pēteris Blūms, ko plašāka publika pazīst pēc Kalnciema kvartālā Rīgā paveiktā. Arī viņš paudis atbalstu mūsu misijai saglabāt vērtīgāko no koka namiem Jelgavā,» tā U.Seržāns.
Portāls www.jelgavasvetsnesis.lv jau rakstīja, ka īpašums Vecpilsētas ielā 14 jau ilgstoši atstāts novārtā un šī ēka jau ilgāku laiku sagādā raizes ne vien pašvaldībai, bet arī Jelgavas iedzīvotājiem, jo ir ļoti sliktā stāvoklī un apdraud apkārtējos. Turklāt tās iepriekšējā īpašniece I.Daugule pat nebija pacentusies ēku noslēgt, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas, kas ēkas stāvokli tikai pasliktināja.
Jāatgādina – lai pastiprinātu pilsētā cīņu ar graustu īpašniekiem, šī gada sākumā Jelgavas Būvvalde sastādīja graustu sarakstu, tajā iekļaujot īpašumus, kuriem nekustamā īpašuma nodoklis piemērojams maksimālajā pieļaujamajā apmērā. Šajā sarakstā ir arī Vecpilsētas ielas ēka. Tiesa, situāciju apgrūtina tas, ka ēka ir kultūras piemineklis, tāpēc par tās stāvokli ir satraukta arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. «Šai ēkai ir nepieciešami glābšanas darbi, un šogad tas būtu jāizdara,» iepriekš portālam norādīja inspekcijas Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova.
Foto: Ivars Veiliņš