25.8 °C, 4.7 m/s, 45.2 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaIzstādē rozā ceriņi, pujenes un citas puķes
Izstādē rozā ceriņi, pujenes un citas puķes
04/02/2010

«Atceros, kā tēvs gāja man, pirmajai meitiņai, meža zemenītes lasīt, vērt uz smilgas un tad vēl trīs kilometrus pēc piena. Mamma paspēja aprūpēt mūs, septiņus bērnus, un arī gleznot. Mammai šogad paliktu 95 gadi, tēvam – 100, tāpēc nolēmu, ka šai izstādei jābūt par godu maniem mīļajiem vecākiem. Jo tikai tad, kad tu viņus zaudē, saproti, cik gan liela vērtība tā ir,» teic gleznotāja Zigrīda Cīrule. Rīt, 5. februārī, pulksten 14 kultūras namā tiks atklāta viņas izstāde, kas veltīta vecāku piemiņai.

Ritma Gaidamoviča

«Atceros, kā tēvs gāja man, pirmajai meitiņai, meža
zemenītes lasīt, vērt uz smilgas un tad vēl trīs kilometrus pēc
piena. Mamma paspēja aprūpēt mūs, septiņus bērnus, un arī gleznot.
Mammai šogad paliktu 95 gadi, tēvam – 100, tāpēc nolēmu, ka šai
izstādei jābūt par godu maniem mīļajiem vecākiem. Jo tikai tad, kad
tu viņus zaudē, saproti, cik gan liela vērtība tā ir,» teic
gleznotāja Zigrīda Cīrule. Rīt, 5. februārī, pulksten 14 kultūras
namā tiks atklāta viņas izstāde, kas veltīta vecāku
piemiņai.

«Pagājušā gada nogalē sāku gleznot lielformāta gleznas un labprāt
tās vēlos parādīt arī citiem. Šķiet, iekšā par daudz sakrājies,
tāpēc vajadzīgs lielāks laukums,» ar smaidu teic Z.Cīrule. Izstādei
tapušas septiņas lielformāta gleznas un arī vairākas mazas.
Māksliniece stāsta, ka tās ir pavisam jaunas gleznas, kuras
redzējuši esot vien daži autobusa pasažieri, kad viņa tās vedusi no
Tušķiem uz pilsētu. «Tie cilvēki par maniem rozā ceriņiem un
pujenēm bija sajūsmā,» teic Z.Cīrule. Taču viena no izstādes
pievienotajām vērtībām ir trīs mammas gleznas. «Viena saglabājusies
man, bet divas atvedīs mana māsa Ināra. Mēs ar mammu neesam
vienīgās gleznotājas ģimenē. Ar to nodarbojas arī mana māsa Ināra,
taču viņa tomēr vēl nav gatava savus darbus rādīt plašākai
publikai, bet būs klāt izstādes atklāšanā un vecāku piemiņai lasīs
pašas rakstītu dzeju. Glezno arī mans brālis Anrijs un māsa
Brigita,» stāsta Z.Cīrule.
Māksliniece atklāj, ka, tāpat kā visiem viņas darbiem, arī šiem
iedvesma smelta pie dabas krūts. «Mani bērni nav mierā ar to, ka es
dzīvoju vasarnīcā, kur šobrīd auksts, taču man vienalga, jo tur es
esmu tuvāk dabai. Trīs vilnas zeķes kājās, trīs džemperi mugurā,
cepure galvā, un es strādāju. Galvenais, lai jumts virs galvas, lai
man ir krāsas un siltums sirdī. Ir taču augstākas vērtības par
ērtībām,» atzīst Z.Cīrule.
Jāteic, ka, tāpat kā visas Z.Cīrules izstādes, arī šī tiks atklāta
ar īpašu pasākumu. «Kā vienmēr, visus pacienāšu ar pašas sarūpētiem
gardumiem, pašraudzētu vīnu. Taču šoreiz papildus dzejai, ko lasīs
mana māsa Ināra, kopīgi arī uzdziedāsim tautas dziesmas no mana
vidusskolas laika – «Sijā auzas, tautu meita», «Zobens šķīla baltas
smiltis» un citas. Toni «uzdos» manu meitu studiju biedre Ilva
Krauze,» tā Z.Cīrule.
Izstādes atklāšana – rīt pulksten 14.