Gatavojoties Starptautiskajai Sieviešu dienai, spāņu izcelsmes fotožurnālists Delmi Alvarez un Jelgavas Zonta kluba dalībnieces, aicina uz projekta «Sievietes un viņu slēptie sapņi» fotoizstādes atklāšanu 6. martā pulksten 11 Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centra 1. stāva foajē, kurās būs apskatāmas Delmi Alvarez 18 fotogrāfijas ar Jelgavas sievietēm, kurai katrai ir savs sapnis.
www.jelgavasvestnesis.lv
««Sievietes un viņu slēptie sapņi» – tas ir sociāls projekts, lai uzsvērtu sievietes lomu sabiedrībā, lai pārvarētu šķēršļus un iegūtu vienlīdzību salīdzinājumā ar šovinistisko vīrieša stāvokli. Tas ir sieviešu projekts, ko realizē viņas pašas citām sievietēm, un mana palīdzība ir tikai mākslinieciska un tehniska. Pasaulē ir daudz sieviešu, kurām ir nepieciešama palīdzība, lai atbrīvotos no jūga, kādā tās atrodas. Vēlos, lai šis projekts veicina mazliet lielāku solidaritāti ar viņām,» tā fotožurnālists Delmi Alvarez, kurš ir šī projekta iniciators un radošais līderis.
Izstādē apskatāmas projekta idejas autora starptautiskā fotožurnālista Delmi Alvarez fotogrāfijas, kas tapušas šā gada februārī Jelgavā un pagājušā gada vasarā Rīgā.
Delmi ir spāņu izcelsmes fotogrāfs, kurš dzimis pilsētā Vigo, Spānija. Latvijā sācis strādāt viena sava projekta ietvaros, tad turpinājis darbu žurnālā «Sestdiena» kā fotoreportieris. Latvijā kopumā dzīvo jau sešus gadus. Piedalījies vairākos vietējos un starptautiskos projektos.
Projekta realizācija Jelgava norisinās ar ZONTA International Jelgavas kluba,
Aģentūras «Kultūra», JRPIC, Jura Zēberga foto un dizaina studijas atbalstu.
Projekta realizācija bija pakāpeniska – vispirms Jelgavas Zonta kluba dalībnieces uzaicināja dažādas sievietes pietuvoties savam sapnim. Tika izkristalizēti sieviešu sapņi. Pēc tam radošās grupa izteica priekšlikumus sapņa vizualizēšanā sadarbībā ar modes namu «Tēma». Kam sekoja fotosesija: 6. februārī Jelgavā, Kultūras nama Mazajā zālē. Un šobrīd jau ikviens aicināts uz šīs fotoizstādes atklāšana.
Pārdomas par šo projektu
Projekta organizatore Jelgavā Zonta international Jelgavas kluba biedre
Daiga Latkovska:
«Kad pirmo reizi saņēmu ziņu portālā draugiem.lv ar aicinājumi piedalīties projektā par sievieti un viņas sapņiem, pats fakts, ka man kā sievietei ir jāaizdomājas par kādu slēptu sapni, tas jāpauž plašākam sabiedrības lokam, neizraisīja īpaši lielu interesi. Varbūt tāpēc, ka tā ir kā barjera piekļūšanai manī kaut kam slēptākam, varbūt tāpēc, ka pati jēga šķita ne līdz galam izprotama, varbūt vēl kādu citu iemeslu pēc. Es neatsaucos Rīgas projektam, vien izteicu vēlēšanos jau gatavo izstādi izlikt Jelgavā. Un nedaudz piemirsu par šo projektu. Saņemot ziņu, ka projekts Rīgā ir noritējis, izstāde apskatāma un Jelgava var pārņemt stafeti, sapratu, ka vēlos pieņemt nopietnu lēmumu – iedziļināties un darīt. Tā kā esmu arī starptautiskās sieviešu organizācijas ZONTA biedre, kas darbojas sieviešu labā visā pasaulē un arī Latvijā, projekta realizācija Jelgavā bija jo vairāk saprotama, un zināju, ka ar kluba biedreņu atbalstu spēšu to īstenot.
Esmu radošas profesijas un dzīvesstila pārstāve, šis projekts deva iespēju izpausties, vienlaicīgi apzinoties, ka šādā veidā mēs – sievietes, varam solidarizēties, būt vienotas un arī izteikt to individuālo un atšķirīgo «daiļā un vājā» dzimuma pārstāvēs, un ka tās nav vienīgās šķautnes, kurās dzīvojam. Ar sapņiem ir grūti un viegli vienlaicīgi. Tie ir reāli un pilnīgi sirreāli. Tā ir viena barjera, kas ikkatrai projekta dalībniecei ir jāpārvar. Nokoncentrēties, bet sapņot. Apzināties, ka tas ir tikai sapnis un varbūt nekad nerealizējams, bet tomēr atļauties cerēt, ka viss ir iespējams. Otra barjera – ko par to domās citi? Un vai man pašai patiks savs sapnis, kad to redzēšu fotogrāfijā? Nepieciešama uzticēšanās fotogrāfam, radošajai komandai un sev. Un vēl – atļauties veltīties sev un tikai sev. Un kad fotosesijas dienā tu ļaujies savām pārvērtībām, kas patiesībā, ir viena no tavas dziļākās būtības realitātēm, kad ieraugi sev apkārt tik daudz interesantu sieviešu, esi priecīga, ka brīnišķīgo mirkli sapņot un tuvoties sapnim tu patiešām vari izdzīvot.
Gatavošanās procesā aktualizējās jautājums par to, vai patiešām sievietēm Latvijā ir nepieciešams šāds projekts, izskanēja diezgan pārliecinošs viedoklis par to, ka mēs šeit jau esam pietiekami emancipētas, līdztiesīgas, pašas visu varošas. Un vēl – varbūt sievietei nemaz nav jācīnās par tiesībām, viņai vienkārši ir jābūt sievietei, kurai patieso būtību jāatrod mājas mierā, rūpēs par ģimeni. Vai tā ir? Cik daudz nobalsotu ar atbildi «jā» un cik ar «nē»? Un kāpēc? Ar projekta starpniecību mēs aktualizējam šos jautājumus un izbaudām sapņošanas mirkli. Tas taču ir daudz, vai ne?
Esmu priecīga, ka projekts Jelgavā izdevās labāk nekā to sagaidīju. Diena, kas bija sieviešu rosīšanās pārpilna, pa starpu sajūtot matu lakas smaržu, pūdera otiņas pieskārienus, kleitu noplandīšanos, deva pārliecību, ka šo sapņu dažādība mūs vieno un iedvesmo.»