Pilsētā

«Šī ir vieta, kur saviem klientiem cenšamies iemācīt dažādas prasmes, tostarp arī pašaprūpi, lai viņi paši kļūtu neatkarīgāki un lai viņu ģimenes locekļiem ikdiena būtu kaut nedaudz vieglāka,» šodien plašākai auditorijai prezentējot jaunizveidoto Dienas aprūpes centru pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un pirmajos tā darbības mēnešos paveikto norāda centra vadītāja Lāsma Vecvagare.

«Apsēžamies pie galda, puisis ņem manu roku un aicina viņu ar
karoti pabarot, es lieku karoti viņa rokās, un nu jau pēc diviem
mēnešiem puisis pats pusdieno. Tās ir mūsu ikdienas mazās veiksmes.
Lai gan galvenais mērķis ir sniegt sociālo aprūpi un saturīgi
pavadīt brīvo laiku, vienlaikus mēs cenšamies attīstīt katra
jaunieša dzīves prasmes, uzlabot viņu dzīves kvalitāti,» centra
ikdienu ieskicē ergoterapeite Aija Šķerberga, norādot, ka
vislabākie rezultāti sasniedzami, strādājot ar katru klientu
individuāli viens pret viens.

Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar smagiem
funkcionāliem traucējumiem darbu mūsu pilsētā sāka šā gada
septembrī – Jelgavas pašvaldība to izveidojusi kā Sociālo lietu
pārvaldes struktūrvienību Zirgu ielā 47a. Tas ir jauns pakalpojums,
kas būtiski atvieglo dzīvi tām ģimenēm, kurās aug pilngadīgas
personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Līdz šim Jelgavā
jau darbojas dienas centrs «Atbalsts», kurā dienas saturīgi var
pavadīt personas ar psihiskās veselības traucējumiem, un dienas
centrs «Integra» personām ar garīga rakstura traucējumiem (ar 1. un
2. grupas invaliditāti). Taču nevienā no šiem centriem nebija
iespējas uzņemt personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kur
katram klientam nepieciešama pilnīgi individuāla aprūpe. Tagad šāda
iespēja ir – centrs izveidots tā, lai ik dienu tajā varētu uzņemt
līdz 10 cilvēkiem. Šobrīd jau centru apmeklē septiņi klienti, un
viņu vecāki ir pateicīgi par šāda centra izveidi, norādot, ka tas
patiešām atslogo viņu ikdienu un, kas vēl būtiskāk, – ļauj turpināt
bērnu izglītošanos un attīstību jau pēc skolas.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pēc iepazīšanās ar
centra vadību norādīja, ka pašvaldībai ceļš līdz šāda centra
izveidei bijis diezgan ilgs un grūts, jo vispirms situācija
jāizprot, lai spētu rast piemērotākos risinājumus. «Bija laiki, kad
sabiedrībā nebija cilvēku ar īpašām vajadzībām un mēs neko par
šādiem cilvēkiem nezinājām, bet šodien situācija ir mainījusies –
sabiedrībā ir dažādi cilvēki ar dažādām vajadzībām, un mums ir
jāpalīdz veidot viņu dzīvi. Ar šādiem soļiem mēs parādām, ka
sabiedrība ir atvērta, bet mums visiem kopā vēl daudz jāmācās, lai
šo pakalpojumu pilnveidotu,» teic A.Rāviņš.

Centrs gaida jaunus klientus

Kā stāsta L.Vecvagare, kaut arī centrs oficiāli strādā kopš 6.
septembra, process līdz brīdim, kad uzņemti pirmie klienti, bijis
krietni garāks. «Līdz ar domes lēmumu par centra izveidi sākās arī
mūsu darbs. Sākums bija telpu remonts, to pielāgošana cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām, paralēli tam Sociālo lietu pārvaldes darbinieki
apzināja un uzrunāja tās ģimenes, kurām šāds pakalpojums varētu būt
nepieciešams. Bet jaunā centra darbinieki sāka strādāt jau augustā,
lai ne tikai iekārtotu centru, bet arī pašu rokām radītu dažādus
palīglīdzekļus, kas mūsu klientiem centrā ļautu saturīgi pavadīt
savas dienas.»

No uzrunātajām 12 ģimenēm šobrīd centra pakalpojumus izmanto
septiņas. «Visgrūtāk droši vien pieņemt lēmumu par sava pilngadīgā
bērna iesaistīšanu centrā ir tām ģimenēm, kurās bērns ilgstoši nav
apmeklējis kādu no aprūpes iestādēm. Tieši tāpēc šobrīd vairums no
mūsu klientiem ir tādi, kuri līdz pilngadības sasniegšanai gājuši
bērnudārzā, pēc tam – kādā no skolām, kas īsteno speciālās
programmas. Patlaban mums ir tikai viens klients, kurš pēc ilgāka
ģimenē pavadīta laika atkal iziet cilvēkos,» skaidro
L.Vecvagare.

Šobrīd centru apmeklē pieauguši cilvēki vecumā no 18 līdz 30
gadiem, taču, kā uzsver L.Vecvagare, vecuma ierobežojuma šeit nav.
«Mēs uzņemam ikvienu pilngadīgu personu, arī 50, 60 gadus vecus un
vecākus. Sociālo lietu pārvaldes darbinieki uzrunāja tās ģimenes,
kuras jau līdz šim bija viņu redzeslokā, taču mēs nevaram būt
pilnīgi droši, ka Jelgavā nav vēl kāda ģimene, kurai šāds
pakalpojums būtu nepieciešams, bet līdz šim pašvaldība par to nav
informēta,» skaidro L.Vecvagare, aicinot ikvienu, kuram būtu
nepieciešams jaunais pašvaldības izveidotais pakalpojums,
sazināties ar centra vadītāju vai personīgi vērsties Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes Informācijas kabinetā.

L.Vecvagare piebilst, ka jēdziens «smagi funkcionāli traucējumi»
sevī ietver ļoti plašu medicīnisko diagnožu loku, ko uzstāda
personas ārstējošais ārsts, taču visbiežāk tie ir komplicēti smagi
garīgi un fiziski traucējumi. «Katra klienta slimības smaguma
pakāpi izvērtē speciālisti, un tad arī tiek pieņemts lēmums, vai
klientu iespējams uzņemt mūsu centrā. Jāatzīst, šobrīd mēs vēl
neesam gatavi uzņemt personas, kuras ir gulošas un kurām
nepieciešama barošana ar zondi.»

Pirmais dienas centrs Jelgavā, kurā strādā
ergoterapeits

Centra darba laiks ir īpaši pielāgots tam, lai atvieglotu
ikdienas gaitas katrai ģimenei. Tieši tāpēc strādājošie vecāki
savus bērnus šeit var nogādāt jau no pulksten 7.30 un mājās vest
pēc darba dienas beigām, jo centrs strādā līdz pulksten 17.30.
Katrs rīts klientiem sākas ar nelielu rītarosmi, kam seko
individuālās nodarbības – atkarībā no savām spējām klienti tiek
iesaistīti kulinārijas un galda kultūras nodarbībās, radošās
domāšanas aktivitātēs, pašaprūpes prasmju uzlabošanā, sensorās
nodarbībās.

«Mūsu centrs ir pirmais Jelgavā, kurā strādā ergoterapets,
speciālists ar medicīnisko izglītību. Tieši ergoterapeits ir tas,
kurš var labāk izvērtēt katra klienta funkcionālo spēju līmeni un
izstrādāt individuālu plānu viņa dzīves kvalitātes uzlabošanai,»
skaidro L.Vecvagare. Ergoterapeite A.Šķerberga, pirms sākt darbu
Jelgavas centrā, pieredzi apguvusi līdzīgā centrā «Imanta» Rīgā.
«Jāatzīst, ka mūsu jauniešos vecāki jau ir ieguldījuši ļoti daudz –
viņi prot apģērbties, apkopt sevi, paēst. Tās ir ikdienas prasmes,
kas katram no viņiem nav pašsaprotamas, bet liela darba rezultāts.
Es nevaru teikt, ka vecāki līdz šim būtu viņus pāraprūpējuši. Jā,
varbūt vienu otru reizi mamma teiks: «Es jau zinu, ka viņš pats to
var izdarīt, bet vieglāk (ātrāk) būs, ja es viņam palīdzēšu», un
tad, protams, nākas strādāt arī ar vecāku, lai viņš tā pa īstam
apzinātos, ko nozīmē šis «es palīdzēšu». Ir ļoti būtiski, lai tās
prasmes, ko mēs šeit centrā attīstām, mājās tiktu nostiprinātas. Kā
tam puisim, kurš ņēma manu roku, lai es viņu ar karotīti pabarotu:
ja ģimenē viņu turpinātu barot ar karotīti, rezultātu varētu gaidīt
ļoti ilgi. Bet tagad mamma priecājas, ka «mans dēls jau ēd pats».
Tāpat mums ir meitenes, kuras jau iesaistās virtuves darbos, ko arī
līdz šim nav darījušas,» saka ergoterapeite, piebilstot, ka tas,
kas kādam varbūt šķiet ikdienas sīkums, šiem jauniešiem ir jēgpilna
un produktīva aktivitāte: aizsiet kurpes, uzklāt galdu, nomazgāt
traukus, kaut ko izveidot paša rokām, pamanīt, ka ārā vairs nelīst,
bet spīd saulīte, un pašam nomainīt uz tāfeles piestiprināto lietus
mākonīti pret saulītes zīmi.

L.Vecvagare saka: «Mēs arī varam, un, lai to apliecinātu
ikvienam, esam nolēmuši piedalīties Sociālo lietu pārvaldes
ikgadējā Ziemassvētku tirdziņā, kur parādīsim mūsu klientu pašu
rokām tapušās lietas.»

Centrā šobrīd ir septiņi darbinieki – četri aprūpētāju
asistenti, sociālais aprūpētājs, sociālais darbinieks un
ergoterapeits.

«Tā ir vide, kurā mans bērns jūtas labi»

Lai gan varētu domāt, ka šāda pakalpojuma pieejamība mūsu
pilsētā pirmām kārtām būtiski atvieglo ikdienas gaitas tām ģimenēm,
kurās aug šādi pilngadīgi bērni, vecāki kā pirmo uzsver ieguvumu
pašam jaunietim. «Centrs pirmām kārtām ir vajadzīgs Kristapam, jo,
ja viņš jūtas labi, arī mēs mājās visi jūtamies labi. Tas prieks
viņa acīs, ka viņš satiks centrā meitiņas, ka viņš visu dienu varēs
ar citiem jauniešiem darboties – tas ir neaprakstāms! Viņš ar tādu
prieku nāk uz centru, un tas, protams, ir ārkārtīgi liels centra
darbinieku nopelns, jo gaisotne šeit ir tik patīkama, ka bērns to
jūt. Jā, mēs neesam mājās sēdējuši praktiski nevienu dienu –
Kristaps ir gājis gan bērnudārzā, gan skolā. Pēc pilngadības
sasniegšanas esam pamēģinājuši dienas centru «Integra», bet
Kristapa veselības stāvoklis tomēr bija par smagu, lai to
apmeklētu. Tāpēc man ir jāsaka milzīgs paldies Jelgavas
pašvaldībai, kura, kamēr šāda centra nebija, nepieļāva, ka Kristaps
paliek tikai mājas aprūpē un speciāli mums un vēl vienai ģimenei
nodrošināja iespēju arī pēc skolas beigšanas apmeklēt speciālo
programmu 2. internātpamatskolā. Bet tagad mums ir pašiem savs
centrs,» saka 22 gadus vecā Kristapa mamma Laila. Viņa pati šobrīd
nestrādā – pirms dažiem gadiem vēl ir bijusi iespēja strādāt, kamēr
dēlu pieskatījusi vecmamma, bet nu vecmamma sava vecuma dēļ to
vairs nevar. «Tagad, iespējams, atkal varēšu domāt par atgriešanos
darba tirgū.»

Arī Agitas mamma Ilze atzīst, ka centrs ir nepieciešamība viņas
meitai. «Viņa 12 gadus ir pavadījusi skolā, un šeit, centrā, tagad
nāk arī viņas klasesbiedri, kas viņai ir pazīstami un tuvi, tāpēc
tas ir divtik patīkami – Agitai ir sava vide, kurā viņa jūtas labi.
Arī tā gribēšana un darīšana centrā ir citādāka – kā jau katrs
bērns, mājās viņa kaut ko negrib darīt, zina, ka mamma izdarīs
viņas vietā, bet te, citā vidē, ar prieku ir gatava iesaistīties.
Un arī tas mums ir liels ieguvums.»

Foto: Austris Auziņš