«Latvenergo» Komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis masu medijos izteicies, ka uzņēmums brīvdienās būtu atjaunojis elektroenerģijas padevi daudz vairāk klientiem Jelgavā, ja vien komunālie dienesti nebūtu devušies brīvdienās. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv noskaidroja, ka «komunālie dienesti», uz kuriem koncerns cenšas novelt vainu, brīvdienās ir strādājuši pastiprinātā režīmā, un daļai klientu elektrības joprojām nav pavisam citu, objektīvu iemeslu dēļ.
Ilze Knusle-Jankevica
«Latvenergo» Komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis masu medijos izteicies, ka uzņēmums brīvdienās būtu atjaunojis elektroenerģijas padevi daudz vairāk klientiem Jelgavā, ja vien komunālie dienesti nebūtu devušies brīvdienās. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv noskaidroja, ka «komunālie dienesti», uz kuriem koncerns cenšas novelt vainu, brīvdienās ir strādājuši pastiprinātā režīmā, un daļai klientu elektrības joprojām nav pavisam citu, objektīvu iemeslu dēļ. Kā skaidro A.Siksnis, viņa izteikumi attiecināmi uz daudzdzīvokļu mājām, kas plūdu dēļ pilsētā palikušas bez elektrības. «Visām daudzdzīvokļu mājām piederības un apkalpošanas robeža ir noteikta ēkas ārpusē atrodošajās cilpu kastēs (sadalēs), tas nozīmē, ka par stāvokli ēkas iekšējos tīklos atbild mājas īpašnieks jeb valdītājs. Arī minētajās adresēs atslēgšana notika pēc Jelgavas Nekustāmā īpašuma pārvaldes pieprasījuma, elektrību atpakaļ pieslēdzam arī pēc Jelgavas Nekustāmā īpašuma pārvaldes pieprasījuma,» stāsta A.Siksnis.
Pēc «Latvenergo» informācijas brīvdienās Jelgavā elektrības padeve bija pārtraukta sešās daudzdzīvokļu mājās: Zemgales Prospekta 2 (50 dzīvokļi; elektrība joprojām atslēgta), Jāņa iela 2 (64 dzīvokļi; elektrība joprojām atslēgta), Mātera iela 31 (96 dzīvokļi; elektrības padeve atjaunota 28. martā pulksten 16.50), Mātera iela 33 (96 dzīvokļi; elektrības padeve atjaunota 28. martā 16.50), Pasta iela 57 (38 dzīvokļi; elektrības padeve atjaunota 28. martā pulksten 16.30) un Pasta iela 59 (34 dzīvokļi; elektrības padeve atjaunota 28. martā pulksten 16.30). Elektrību nebija iespējams atjaunot, jo no pagrabiem nevarēja izsūknēt ūdeni. Jelgavas Nekustāmā īpašuma pārvaldes (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis noraida «Latvenergo» izteiktos pārmetumus un uzsver – nedēļas nogalē strādāja gan uzņēmuma avārijas dienests, gan citi darbinieki. JNĪP regulāri uzmanījis ūdens līmeni applūdušo māju pagrabos un, kur vien bija iespējams, ūdens tika atsūknēts, bet liela daļa kanalizācijas aku ir pilnas un ūdeni vienkārši nebija kur likt. Tiklīdz ūdens līmenis bija atkāpies pietiekami, lai mājai varētu droši atjaunot elektrības padevi, par to tika informēts «Latvenergo». «Problēmas radīja nevis tas, ka mūsu speciālisti nebūtu strādājuši, bet gan pavisam kas cits. No šādas situācijas, kad daudzdzīvokļu mājas paliek bez elektrības, varēja izvairīties, ja vien lielākajai daļai ēku – gan sabiedriskajām, gan daudzdzīvokļu, gan privātajām – «Latvenergo» sadales skapjus nebūtu izbūvējis, pilnīgi neņemot vērā plūdu riskus. Ja sadales skapji neatrastos pagrabos, bet gan virs plūdu riska robežas, kas Jelgavā ir ap četriem metriem virs jūras līmeņa, plūdi elektrības padevi vispār netraucētu,» uzsver J.Vidžis.
Jāpiebilst, ka meklējot vainīgos pašu neizdarībā, «Latvenergo» atstāja novārtā citus savus klientus – uzņēmumus. Portāls jau rakstīja, ka plūdu laikā paralizēts tika «Jelgavas dzirnavu» darbs, kam tika pilnībā atslēgta elektrība. «Latvenergo» klientu apkalpošanas centrā uzņēmumam tika solīts, ka elektropadeve tiks atjaunota sestdien, bet tas tika izdarīts tikai svētdienas pievakarē, jo «Latvenergo» bijis pārāk daudz klientu un visus vienkārši nav bijis iespējams fiziski apkalpot. Uz atkārtotu jautājumu, vai tiešām pie visa vainīgi Jelgavas «komunālie dienesti», A.Siksnis atbildēja: «Ja runājam par situāciju ar «Jelgavas dzirnavām», kam tika solīts pieslēgt elektroenerģijas padevi sestdien, bet izdarījām vakar vakarā, pirmām kārtām tika atjaunota piegāde daudzdzīvokļu mājām, no kurienes arī nāk lielākie neapmierinātības kliedzēji.»