«Nesaprotu cilvēkus, kuri pieklājības pēc satiekoties saka: «Čau! Kā iet?» Ja man prasa, es arī stāstīšu, kā man iet, bet, ja negribi dzirdēt atbildi, neuzdod jautājumu!» jēgpilnas sarunas pamatprincipu ieskicē Latvijas pļāpīgākā meitene jelgavniece Tatjana Fjodorova. Viņa ar partneri Leonīdu Romanovu «Tele 2» rīkotajā konkursā pārspēja līdzšinējo Ginesa rekordu par garāko telefonsarunu, norunājot 54 stundas un piecas minūtes.
Ilze Knusle-Jankevica
Tatjana uzskata, ka par saviem vārdiem – gan jautājumiem, gan atbildēm – ir jāatbild, jo vārds ir ļoti spēcīgs ierocis un runāšana ir sava veida varas izpausme. «Ar vārdu var nogalināt, bet ar vārdu var nest arī mieru. Nesen ar ātrās palīdzības brigādi bijām izsaukumā pie tantiņas gados, kurai bija paaugstinājies asinsspiediens. Izmērījām – ļoti augsts. Bet, kamēr veicām visas nepieciešamās darbības, apmēram pusstundu ar viņu parunājāmies, un pa to laiku spiediens nokritās. Tā kā ar vārdu var arī izārstēt,» tā T.Fjodorova, kura šobrīd studē Paula Stradiņa medicīnas koledžā un praksi iziet neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijā Jelgavā.
«Ja runāt prot, ir jārunā» Meitene uzskata, ka saruna palīdz sakārtot domas, un nav svarīgi – verbāla runa, uzrakstīta vai žesti. «Pirms kāda laika portālā «Delfi» bija publicēts mans raksts par eitanāziju. Pēc tam saņēmu vairākus komentārus par to, ka meitenei manā vecumā nepieklājas domāt par nāvi, bet jādomā par romantiku, varavīksni. Bet es to nesaprotu. Nu kā var nezināt, kas ir valsts prezidents vai kas notiek valstī?!» viņa stāsta, piebilstot, ka nereti galvā šaudās vairākas domas, bet runājot vai rakstot smadzenes tiek piespiestas domāt tikai par vienu. Reizēm viņa to izmanto, lai nedomātu par negācijām. «Ir bijis tā, ka man saka: «O, kāda tu runīga, tev laikam ir labs garastāvoklis.» Bet patiesībā man ir ļoti slikts garastāvoklis, un es runāju, lai nedomātu par slikto,» tā Tatjana, uzsverot – ja cilvēks prot runāt, ir jārunā, jo tikai tā, no daudzu domām, veidojas objektīvā patiesība. Tomēr ir svarīgi runāt otram saprotamā valodā, tāpēc reizēm nākoties lietot arī pa kādam skarbākam vārdam.
Trīs gados 630 blogi Reizēm, lai nerunātu, Tatjana raksta – viņa savas pārdomas iemūžina dienasgrāmatā un interneta blogā. Šobrīd viņa jau pierakstījusi desmit plānās klades un trīs gadu laikā publicējusi 630 blogus. Tēmas, ko Tatjana apspriež, ir visdažādākās – sākot no medicīnas jautājumiem un beidzot ar patriotismu veicinošiem ierakstiem. Viņai par katru jautājumu ir savs viedoklis, kuru nekautrējas paust. «Man patīk uzspiest savas domas citiem, bet nevis burtiskā ziņā, bet vienkārši panākt, lai otrs uzklausa manu viedokli – varbūt tas viņam liks aizdomāties,» spriež meitene, piebilstot, ka arī pati labprāt klausās citos. Sevi Tatjana uzskata par taisnīgu un tiešu, tāpēc daudzas lietas, kas notiek apkārt, līdz galam neizprot, piemēram, modi sūtīt virtuālus apsveikumus svētkos, par kuriem nezina, kāpēc tie tiek svinēti, principus, pēc kādiem jaunieši balso vēlēšanās, meiteņu attieksmi pret savu izskatu, cenšoties iestīvēties par izmēru mazākos apģērba gabalos un nepareizi lietojot kosmētiku, aklo ticību reklāmām.
Par iegūto naudu pirks gultu un čūsku Ginesa rekorda uzstādīšanā Latvijā piedalījās pieci pāri. Tatjana un Leonīds – skolotājs no Rīgas un Daugavpils ārštata aktieris – un vēl viens pāris norunāja 54 stundas un piecas minūtes, bet tad organizatori, rūpējoties par dalībnieku veselību, konkursu pārtrauca. Abu sarunu ieraksti nosūtīti Ginesa rekordu organizācijai Lielbritānijā, kas tos izvērtēs un dažu nedēļu laikā dos atbildi. Abi finālistu pāri saņēma arī naudas balvu – 3000 latu.
Tatjana par iegūto naudu plāno iegādāties lielu gultu, terāriju zirneklim un čūsku. «Tad man mājās būs luksofors! Man jau ir zaļa zirneklene Gabriela un dzeltena ķirzaka Bitīte Maija,» tā T.Fjodorova. Viņa gribētu arī suni vai kaķi, bet uzskata, ka ar savu dzīvesveidu nevar to atļauties – gadās, ka viņas nav mājās, un tad atbildība gultos uz mammas vai māsas pleciem. Tāpat, viņasprāt, tas nebūtu godīgi pret pašiem dzīvniekiem, kuriem dzīvoklis ir par šauru. «Nesaprotu cilvēkus, kuri pilsētas dzīvoklī tur lielus suņus. Arī viņiem tāpat kā cilvēkiem nepieciešama sava telpa, un, ja tās nav, var uznākt dullums, viņi var sakost visus pēc kārtas. Suns dzīvoklī – tas ir risks,» uzskata Tatjana.
Grūtākais – nepazaudēt pavedienu Atceroties garākās telefonsarunas konkursu, Tatjana stāsta, ka bija jāievēro vairāki noteikumi. Piemēram, pauze nedrīkstēja pārsniegt 10 sekundes, viena vārda atbildes «jā», «nē» netika uzskatītas par vērā ņemamu iesaisti sarunā, par tēmām jārunā tādā secībā, kādā tās iesniegtas, un pie tās otrreiz atgriezties nedrīkst. «Pats grūtākais bija noturēties un sarunas laikā neatiet no tēmas. Piemēram, mums bija tēma «Ceļojums ar komfortu», un vienā brīdī Ļoņa sāka stāstīt par cilvēkiem un arhitektūru, ko redzēja ceļojuma laikā Polijā. Tiesnesis sāka vicināt zaļo kartīti, kas nozīmē, ka jāatgriežas pie tēmas, bet Leonīds to neredzēja – tik ļoti bija pārņemts ar ceļojuma iespaidiem un atmiņām par tiem. Tad es viņu kaut kā pārtraucu un pajautāju: «Bet tev taču šie cilvēki un arhitektūra ceļojuma laikā lika justies komfortabli?» Tiesnesis vien noplātīja rokas un sāka smieties,» vienu no spilgtākajām epizodēm atceras Tatjana. Vēl grūtības radījis tas, ka dalībnieki nevarēja īsti atcerēties, par ko runāja sarunas sākumā, tāpēc paši nevar droši apgalvot, ka tēmas neatkārtojās.
Rekorda uzstādīšana bija grūta ne tikai tāpēc, ka vajadzēja ilgi un sakarīgi sarunāties, bet visas šīs 54 stundas bija jābūt nomodā. Patiesībā jau dalībniekiem nācās izturēt daudz vairāk, jo rekorda starts tika dots pulksten 21.30 – tas nozīmē, ka viņi bez miega pavadīja vairāk nekā 60 stundas. Turklāt Tatjanai jau pēc pirmās norunātās diennakts pazuda balss. «Mums pēc katras norunātas stundas pienācās piecu minūšu pārtraukums, bet mēs tos krājām. Otrajā naktī man iestājās slimības krīze – es uz brīdi it kā zaudēju sajēgu, bet, kad atvēru acis, man blakus stāvēja Leonīds un teica, ka ir izņēmis iekrāto laiku, lai es pusstundiņu varētu pagulēt,» stāsta Tatjana, piebilstot, ka miegs uz tirdzniecības centra «Alfa» grīdas bijis ļoti salds.
Uz jautājumu, kura tad ir tā tēma, ar kuru nekad nevar kļūdīties, uzrunājot svešinieku, Tatjana saka – tā pati standartfrāze «Čau! Kā iet?», ja vien jautātājs patiešām ir gatavs dzirdēt atbildi. Viņai pašai vislabāk patīk runāties par attiecībām, politiku, medicīnu un kulināriju.
Ginesa rekorda sarunas tēmas
1. Laikapstākļi 2. Paaudžu konflikts 3. Bērnu audzināšana 4. Dzīvesvieta 5. Brāļi un māsas 6. Mājdzīvnieki 7. Bērnudārzs 8. Skola 9. Universitāte 10. Privātstundas un studijas 11. Sports 12. «Nefizisks» sports 13. Attiecības starp vīrieti un sievieti 14. Ideāla satikšanās 15. Vīrieša un sievietes skaistums
Pavisam Tatjana un Leonīds bija sagatavojuši 119 tēmas , par ko bija gatavi runāt vismaz divas diennaktis.
Foto: Ivars Veiliņš
5.3 °C,
2 m/s,
89.5 % 
5.3 °C,
2 m/s,
89.5 %