-3.5 °C, 2.2 m/s, 70.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJa vien ir vēlēšanās, metināt var iemācīt jebkuru
Ja vien ir vēlēšanās, metināt var iemācīt jebkuru
27/03/2011

«Pilsētas vadība 2003. gadā pieņēma tālredzīgu lēmumu par metālapstrādes apmācību filiāles izveidi Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC). Pakāpeniski attīstoties, esam kļuvuši par vienu no nozīmīgākajiem apmācību centriem savā nozarē, piedāvājot visplašāko apmācību programmu klāstu. Vidēji gadā sagatavojam aptuveni 80 metināšanas speciālistus, tiek gatavoti arī CNC (programmējamo darbagaldu) speciālisti un mācītas vairākas datorgrafikas programmas. Līdz ar to valsts mērogā šobrīd esam labākās starta pozīcijās, veidojot reģionālo kompetenču attīstības centru, kurā viens no darbības virzieniem būs tieši metālapstrāde,» spriež JRPIC Metālapstrādes apmācību filiāles vadītājs Māris Ernstsons.

Jānis Kovaļevskis

«Pilsētas vadība 2003. gadā pieņēma tālredzīgu lēmumu par
metālapstrādes apmācību filiāles izveidi Jelgavas reģionālajā
Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC). Pakāpeniski attīstoties, esam
kļuvuši par vienu no nozīmīgākajiem apmācību centriem savā nozarē,
piedāvājot visplašāko apmācību programmu klāstu. Vidēji gadā
sagatavojam aptuveni 80 metināšanas speciālistus, tiek gatavoti arī
CNC (programmējamo darbagaldu) speciālisti un mācītas vairākas
datorgrafikas programmas. Līdz ar to valsts mērogā šobrīd esam
labākās starta pozīcijās, veidojot reģionālo kompetenču attīstības
centru, kurā viens no darbības virzieniem būs tieši metālapstrāde,»
spriež JRPIC Metālapstrādes apmācību filiāles vadītājs Māris
Ernstsons.

Jau teju desmit gadus Jelgava sevi definē kā pilsētu, kuras
prioritāte ir ražošana. Tradicionāli pilsētā viena no spēcīgākajām
bijusi tieši metālapstrāde kā nozare, kas nodrošina vienu trešdaļu
no kopējā Latvijas preču eksporta. Kokrūpniecības nozare ir vēl
viena trešdaļa eksporta, un visas pārējās nozares kopā sastāda
pārējo preču eksporta daļu. Metālapstrāde tāpat kā pārējās nozares
šobrīd pamazām atkopjas no ekonomiskās krīzes sekām, tādēļ
uzņēmumiem nepieciešami jauni, kvalificēti darbinieki.

Ar ko jūs izceļaties starp citiem metālapstrādes apmācību
centriem?

Mums ir visplašākais piedāvājums. Praktiski Latvijā mums nav
nopietnas konkurences. Kopumā JRPIC Metālapstrādes filiālē var
apgūt 19 dažādas programmas, kuras varam iedalīt trīs apmācības
virzienos, proti, datorgrafika inženiertehniskajiem darbiniekiem,
dažāda profila metinātāju apmācība un individuālās apmācības pēc
klientu pieprasījuma, jo nav divu vienādu uzņēmumu un situāciju.
Īpašu uzsvaru liekam uz apmācībām darbam ar programmējamajiem
darbagaldiem. Mācīt individuāli, protams, ir dārgāk, bet tā ir
iespēja pasniedzējam strādāt vienam pret vienu ar apmācāmo un
sniegt tieši tās zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras būs
nepieciešamas konkrētajā darba vietā. Tā noteikti ir iespēja arī
individuāli celt savu kvalifikāciju vai atgūt zaudētās iemaņas.

Vai krīzes periodā kritās pieprasījums pēc jūsu
pakalpojumiem?

Interese par apmācībām mazliet kritās, bet ne tādēļ, ka tas vairs
nebija aktuāli. Galvenais iemesls bija līdzekļu trūkums. Uzņēmumi
vienkārši vairs nevarēja atļauties maksāt par mācībām. Arī cilvēku
maciņi kļuvuši tukšāki, vairāk tiek domāts par dienišķo iztiku. Tai
pat laikā bija arī tādi, kuri vēlējās apgūt ko jaunu un pievērsties
metālapstrādei, nāca mācīties un šobrīd veiksmīgi strādā
nozarē.

Kādu profesiju pārstāvji ir pārkvalificējušies jūsu
filiālē?

Visdažādāko, sākot no kokapstrādes speciālistiem un beidzot ar
auklītēm, pavāriem un agronomiem. Cilvēka iepriekšējai
specialitātei nav izšķirošas nozīmes, ja vien ir vēlēšanās, metināt
vai arī CNC darbības principus iemācīsim jebkuram. Galvenais ir
spēt analizēt informāciju un mācīties pašam arī tālāk, jo
pamatlietas mēs varam iemācīt 36 līdz 40 stundu kursos.

Vai nav zināmas bažas par speciālistu
pārprodukciju?

Tieši otrādi, labu speciālistu aizvien trūkst. Arī paši labprāt
pieņemtu darbā vēl kādu speciālistu. Pavisam nesen darba pārrunās
ar kādu profesionālās skolas pasniedzēju konstatēju, ka viņa
zināšanas neatbilst pat elementāram līmenim. Un tas liek nopietni
domāt par arodskolu pedagogu profesionālās pilnveides programmu
izstrādi un kvalifikācijas paaugstināšanu. Ar cerībām raugos uz
Rīgas Tehniskās universitātes absolventiem – mehatroniķiem, tomēr
praktiski tehniskās augstskolas negatavo mūsu filiāles vajadzībām
atbilstošas kvalifikācijas metālapstrādes speciālistus.

Kuras šobrīd ir pieprasītākās apmācības programmas
filiālē?

Pieprasītākās ir tieši individuālās apmācības vai apmācības
specifisku darbu veikšanai. Jārēķinās, ka uzņēmumi neieguldīs savus
līdzekļus darbinieku vispārējās kvalifikācijas celšanā. Bizness
gatavo speciālistus tikai savām ražošanas vajadzībām, kas ir
likumsakarīgi, jo konkurence tirgū par augstas kvalifikācijas
speciālistiem ir asa. Viena no mūsu lielākajām priekšrocībām ir
JRPIC profesionālā komanda – piecu nodaļu cieša un mērķtiecīga
sadarbība, līdz ar to startējam dažādos iepirkumu konkursos gan par
bezdarbnieku, gan strādājošo apmācību, kopā ar Skolu atbalsta
nodaļu izstrādājam skolēnu interešu programmas un karjeras
izglītības pasākumus. Ja viss noritēs veiksmīgi, speciāli
izveidotās mācību programmās vēl šogad apmācīsim jaunus CNC
speciālistus vairāk nekā 20 Latvijas metālapstrādes
uzņēmumiem. 

Vai bezdarbnieki, kurus apmācāt, reāli arī atrod darbu
metālapstrādes jomā?

Mūsu aptuvenās aplēses liecina, ka pirmajās dienās pēc kursu
beigšanas darbā iekārtojas katrs desmitais. Tas, protams, nav
augsts rādītājs, tomēr jāņem vērā, ka katram no šiem cilvēkiem ir
sava situācija un ne jau visi patiešām vēlas strādāt. Mācībās esam
konstatējuši, ka pat to bezdarbnieku iemaņas, kuri iepriekš
strādājuši metālapstrādē, nav pietiekamas, lai bez papildu
apmācībām varētu konkurēt darba tirgū. Ne jau labākos speciālistus
atbrīvoja no darba. Uzņēmumi arī krīzes laikā centās saglabāt savus
kvalificētākos darbiniekus. Jārēķinās, ka arvien mazāk paliek to
uzņēmumu, kuri uzsvaru liek uz roku darbu. Vismaz lielākie uzņēmumi
savus ražošanas procesus jau sen ir automatizējuši, tādēļ arvien
svarīgāka kļūst darbinieku profesionālā kvalifikācija. Neviens
darba devējs neļaus strādāt neprofesionālim ar iekārtām, kuras
maksā vairākus simtus tūkstošu latu!

Kur šie cilvēki pēc mācībām atrod darbu? Vai ir izplatīta
tendence, ka arī metālapstrādes speciālisti dodas strādāt uz
ārvalstīm?

Daļa no viņiem iekārtojas darbā vietējos metālapstrādes uzņēmumos,
jo, augot apgrozījumam un eksporta apjomam, nozarē pieaug arī
pieprasījums pēc darbaspēka. Strādā arī galvaspilsētā, bet nevarētu
apgalvot, ka daudzi dodas strādāt uz ārzemēm. Pat, ja tā notiek,
pārsvarā gadījumu tas nav saistīts ar darbu metālapstrādes
uzņēmumos. Mums pat bija gadījums, kad cilvēks pēc darba ārzemēs
pieteicās uz individuālo apmācību, lai atgūtu zaudētās prasmes un
atkal strādātu savā profesijā tepat Latvijā. Ar metināšanu ir tāpat
kā ar valodām – ja pietrūkst ikdienas prakses, zūd arī
nepieciešamās iemaņas un cilvēkam atkal ir jāmācās. Pretējā
gadījumā darba procesā būs pārāk daudz nelietderīgi izlietota
materiāla un brāķis saražotajā produkcijā.

Cik pamatoti mēs Jelgavu varam saukt par metālapstrādes
centru?

Jau tas vien, ka JRPIC piedāvā vienas no labākajām metālapstrādes
apmācību iespējām Latvijā, ir kā magnēts uzņēmumiem, kas strādā
šajā jomā. Mums ir vairāk nekā simts gadu tradīcijas metālapstrādē.
Pilsētā strādā tādi vērā ņemami uzņēmumi kā «Jelgavas Mašīnbūves
rūpnīca», «AKG Thermotechnik Lettland», AS «Amo Plant», arī
bijušajā RAF teritorijā izvietojušies vairāki nopietni
metālapstrādes uzņēmumi. Tie, protams, nav uzņēmumi, kuros strādā
vairāki tūkstoši cilvēku, kā tas bija Padomju gados, bet viņu
pienesums pilsētai ir būtisks. Un te pat nav svarīgi, vai tie ir
vietējā kapitāla vai ārvalstu investoru īpašumā esoši
uzņēmumi. 

Piedalāties dažādās aktivitātēs, lai celtu metālapstrādes
prestižu. Vai tam ir jūtami rezultāti, un kāda ir jauniešu
attieksme pret metālapstrādes profesiju?

Filiāle piedalās arī dažādās izstādēs, popularizējot metālapstrādes
nozari. Sadarbojamies gan ar profesionālās, gan vispārējās
izglītības skolu audzēkņiem. Nevarētu teikt, ka jauniešiem ir ļoti
liela interese par metālapstrādi, bet cenšamies šo interesi radīt,
demonstrējot praktiski, kādas ir nozares profesijas. Jāatceras, ka
ne jau visi varēs būt baņķieri un advokāti, kādam būs arī jāstrādā
ražošanā, un metālapstrāde ir viena no ļoti labām un perspektīvām
iespējām.

Esat veidojuši arī mācību grupas sievietēm? Kāda ir
atsaucība?

Sievietes metālapstrādē sen vairs nav nemaz tāds retums, īpaši
datorgrafikas jomā. Ik pa laikam pie mums uz mācībām piesakās arī
sievietes. Tas vairs nav tik fiziski smags, nedz melns darbs, lai
to nevarētu veikt arī sievietes. Mums traucē stereotipi.

Pavisam drīz darbu uzsāks JRPIC jaunais metālapstrādes
mācību parks Metālapstrādes apmācības filiāles telpās. Kādus
jauninājumus tas ienesīs ikdienas darbā?

Tas ir ambiciozs projekts, kas cieši saistīts ar Izglītības un
zinātnes ministrijas realizēto reformu profesionālās izglītības
jomā, veidojot Jelgavā reģionālo kompetenču attīstības centru. Mūsu
iespējas būtiski paplašināsies. Un šī centra metālapstrādes mācību
parka galvenais uzdevums būs nodrošināt uzņēmumiem nepieciešamo
profesionālo apmācību. Ja līdz šim pārsvarā orientējāmies uz
pieaugušo apmācību, tad šobrīd vairāk pievērsīsimies arī
jauniešiem. Esam ieguvuši vairākas jaunas iekārtas, un katrai no
tām ir atšķirīga vadības sistēma, lai audzēkņiem sniegtu pēc
iespējas vispusīgākas zināšanas. Šī projekta realizācijā
iesaistījusies visa JRPIC komanda. Šobrīd gan vēl turpinās iekārtu
programmēšana un sagatavošana darbam. Arī mums pašiem vēl viss
jaunais jāapgūst.

Vai, ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību, ir vērts
iegādāties tik dārgas iekārtas?

Viennozīmīgi jā, jo, tikai strādājot ar modernām iekārtām, saviem
audzēkņiem varam sniegt tās zināšanas, kas nepieciešamas darba
tirgū. Katras iekārtas iegādi rūpīgi pārdomājam. Cenšamies
izraudzīties dažādus ražotājus, lai saviem audzēkņiem dotu iespēju
apgūt dažādas vadības sistēmas. Tikai nelielā daļā metālapstrādes
uzņēmumu joprojām strādā ar sešdesmitajos gados ražotajām iekārtām.
Ekonomiskās problēmas ir veicinājušas uzņēmumu modernizāciju. Tas
arī ir loģiski, jo, tikai ceļot darba ražīgumu vai iegūstamo
pievienoto vērtību, var gūt pozitīvus rezultātus.

Foto: Ivars Veiliņš