«Pilsētas vadība 2003. gadā pieņēma tālredzīgu lēmumu par metālapstrādes apmācību filiāles izveidi Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā (JRPIC). Pakāpeniski attīstoties, esam kļuvuši par vienu no nozīmīgākajiem apmācību centriem savā nozarē, piedāvājot visplašāko apmācību programmu klāstu. Vidēji gadā sagatavojam aptuveni 80 metināšanas speciālistus, tiek gatavoti arī CNC (programmējamo darbagaldu) speciālisti un mācītas vairākas datorgrafikas programmas. Līdz ar to valsts mērogā šobrīd esam labākās starta pozīcijās, veidojot reģionālo kompetenču attīstības centru, kurā viens no darbības virzieniem būs tieši metālapstrāde,» spriež JRPIC Metālapstrādes apmācību filiāles vadītājs Māris Ernstsons.
Jānis Kovaļevskis
Jau teju desmit gadus Jelgava sevi definē kā pilsētu, kuras prioritāte ir ražošana. Tradicionāli pilsētā viena no spēcīgākajām bijusi tieši metālapstrāde kā nozare, kas nodrošina vienu trešdaļu no kopējā Latvijas preču eksporta. Kokrūpniecības nozare ir vēl viena trešdaļa eksporta, un visas pārējās nozares kopā sastāda pārējo preču eksporta daļu. Metālapstrāde tāpat kā pārējās nozares šobrīd pamazām atkopjas no ekonomiskās krīzes sekām, tādēļ uzņēmumiem nepieciešami jauni, kvalificēti darbinieki.
Ar ko jūs izceļaties starp citiem metālapstrādes apmācību centriem? Mums ir visplašākais piedāvājums. Praktiski Latvijā mums nav nopietnas konkurences. Kopumā JRPIC Metālapstrādes filiālē var apgūt 19 dažādas programmas, kuras varam iedalīt trīs apmācības virzienos, proti, datorgrafika inženiertehniskajiem darbiniekiem, dažāda profila metinātāju apmācība un individuālās apmācības pēc klientu pieprasījuma, jo nav divu vienādu uzņēmumu un situāciju. Īpašu uzsvaru liekam uz apmācībām darbam ar programmējamajiem darbagaldiem. Mācīt individuāli, protams, ir dārgāk, bet tā ir iespēja pasniedzējam strādāt vienam pret vienu ar apmācāmo un sniegt tieši tās zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras būs nepieciešamas konkrētajā darba vietā. Tā noteikti ir iespēja arī individuāli celt savu kvalifikāciju vai atgūt zaudētās iemaņas.
Vai krīzes periodā kritās pieprasījums pēc jūsu pakalpojumiem? Interese par apmācībām mazliet kritās, bet ne tādēļ, ka tas vairs nebija aktuāli. Galvenais iemesls bija līdzekļu trūkums. Uzņēmumi vienkārši vairs nevarēja atļauties maksāt par mācībām. Arī cilvēku maciņi kļuvuši tukšāki, vairāk tiek domāts par dienišķo iztiku. Tai pat laikā bija arī tādi, kuri vēlējās apgūt ko jaunu un pievērsties metālapstrādei, nāca mācīties un šobrīd veiksmīgi strādā nozarē.
Kādu profesiju pārstāvji ir pārkvalificējušies jūsu filiālē? Visdažādāko, sākot no kokapstrādes speciālistiem un beidzot ar auklītēm, pavāriem un agronomiem. Cilvēka iepriekšējai specialitātei nav izšķirošas nozīmes, ja vien ir vēlēšanās, metināt vai arī CNC darbības principus iemācīsim jebkuram. Galvenais ir spēt analizēt informāciju un mācīties pašam arī tālāk, jo pamatlietas mēs varam iemācīt 36 līdz 40 stundu kursos.
Vai nav zināmas bažas par speciālistu pārprodukciju? Tieši otrādi, labu speciālistu aizvien trūkst. Arī paši labprāt pieņemtu darbā vēl kādu speciālistu. Pavisam nesen darba pārrunās ar kādu profesionālās skolas pasniedzēju konstatēju, ka viņa zināšanas neatbilst pat elementāram līmenim. Un tas liek nopietni domāt par arodskolu pedagogu profesionālās pilnveides programmu izstrādi un kvalifikācijas paaugstināšanu. Ar cerībām raugos uz Rīgas Tehniskās universitātes absolventiem – mehatroniķiem, tomēr praktiski tehniskās augstskolas negatavo mūsu filiāles vajadzībām atbilstošas kvalifikācijas metālapstrādes speciālistus.
Kuras šobrīd ir pieprasītākās apmācības programmas filiālē? Pieprasītākās ir tieši individuālās apmācības vai apmācības specifisku darbu veikšanai. Jārēķinās, ka uzņēmumi neieguldīs savus līdzekļus darbinieku vispārējās kvalifikācijas celšanā. Bizness gatavo speciālistus tikai savām ražošanas vajadzībām, kas ir likumsakarīgi, jo konkurence tirgū par augstas kvalifikācijas speciālistiem ir asa. Viena no mūsu lielākajām priekšrocībām ir JRPIC profesionālā komanda – piecu nodaļu cieša un mērķtiecīga sadarbība, līdz ar to startējam dažādos iepirkumu konkursos gan par bezdarbnieku, gan strādājošo apmācību, kopā ar Skolu atbalsta nodaļu izstrādājam skolēnu interešu programmas un karjeras izglītības pasākumus. Ja viss noritēs veiksmīgi, speciāli izveidotās mācību programmās vēl šogad apmācīsim jaunus CNC speciālistus vairāk nekā 20 Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem.
Vai bezdarbnieki, kurus apmācāt, reāli arī atrod darbu metālapstrādes jomā? Mūsu aptuvenās aplēses liecina, ka pirmajās dienās pēc kursu beigšanas darbā iekārtojas katrs desmitais. Tas, protams, nav augsts rādītājs, tomēr jāņem vērā, ka katram no šiem cilvēkiem ir sava situācija un ne jau visi patiešām vēlas strādāt. Mācībās esam konstatējuši, ka pat to bezdarbnieku iemaņas, kuri iepriekš strādājuši metālapstrādē, nav pietiekamas, lai bez papildu apmācībām varētu konkurēt darba tirgū. Ne jau labākos speciālistus atbrīvoja no darba. Uzņēmumi arī krīzes laikā centās saglabāt savus kvalificētākos darbiniekus. Jārēķinās, ka arvien mazāk paliek to uzņēmumu, kuri uzsvaru liek uz roku darbu. Vismaz lielākie uzņēmumi savus ražošanas procesus jau sen ir automatizējuši, tādēļ arvien svarīgāka kļūst darbinieku profesionālā kvalifikācija. Neviens darba devējs neļaus strādāt neprofesionālim ar iekārtām, kuras maksā vairākus simtus tūkstošu latu!
Kur šie cilvēki pēc mācībām atrod darbu? Vai ir izplatīta tendence, ka arī metālapstrādes speciālisti dodas strādāt uz ārvalstīm? Daļa no viņiem iekārtojas darbā vietējos metālapstrādes uzņēmumos, jo, augot apgrozījumam un eksporta apjomam, nozarē pieaug arī pieprasījums pēc darbaspēka. Strādā arī galvaspilsētā, bet nevarētu apgalvot, ka daudzi dodas strādāt uz ārzemēm. Pat, ja tā notiek, pārsvarā gadījumu tas nav saistīts ar darbu metālapstrādes uzņēmumos. Mums pat bija gadījums, kad cilvēks pēc darba ārzemēs pieteicās uz individuālo apmācību, lai atgūtu zaudētās prasmes un atkal strādātu savā profesijā tepat Latvijā. Ar metināšanu ir tāpat kā ar valodām – ja pietrūkst ikdienas prakses, zūd arī nepieciešamās iemaņas un cilvēkam atkal ir jāmācās. Pretējā gadījumā darba procesā būs pārāk daudz nelietderīgi izlietota materiāla un brāķis saražotajā produkcijā.
Cik pamatoti mēs Jelgavu varam saukt par metālapstrādes centru? Jau tas vien, ka JRPIC piedāvā vienas no labākajām metālapstrādes apmācību iespējām Latvijā, ir kā magnēts uzņēmumiem, kas strādā šajā jomā. Mums ir vairāk nekā simts gadu tradīcijas metālapstrādē. Pilsētā strādā tādi vērā ņemami uzņēmumi kā «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca», «AKG Thermotechnik Lettland», AS «Amo Plant», arī bijušajā RAF teritorijā izvietojušies vairāki nopietni metālapstrādes uzņēmumi. Tie, protams, nav uzņēmumi, kuros strādā vairāki tūkstoši cilvēku, kā tas bija Padomju gados, bet viņu pienesums pilsētai ir būtisks. Un te pat nav svarīgi, vai tie ir vietējā kapitāla vai ārvalstu investoru īpašumā esoši uzņēmumi.
Piedalāties dažādās aktivitātēs, lai celtu metālapstrādes prestižu. Vai tam ir jūtami rezultāti, un kāda ir jauniešu attieksme pret metālapstrādes profesiju? Filiāle piedalās arī dažādās izstādēs, popularizējot metālapstrādes nozari. Sadarbojamies gan ar profesionālās, gan vispārējās izglītības skolu audzēkņiem. Nevarētu teikt, ka jauniešiem ir ļoti liela interese par metālapstrādi, bet cenšamies šo interesi radīt, demonstrējot praktiski, kādas ir nozares profesijas. Jāatceras, ka ne jau visi varēs būt baņķieri un advokāti, kādam būs arī jāstrādā ražošanā, un metālapstrāde ir viena no ļoti labām un perspektīvām iespējām.
Esat veidojuši arī mācību grupas sievietēm? Kāda ir atsaucība? Sievietes metālapstrādē sen vairs nav nemaz tāds retums, īpaši datorgrafikas jomā. Ik pa laikam pie mums uz mācībām piesakās arī sievietes. Tas vairs nav tik fiziski smags, nedz melns darbs, lai to nevarētu veikt arī sievietes. Mums traucē stereotipi.
Pavisam drīz darbu uzsāks JRPIC jaunais metālapstrādes mācību parks Metālapstrādes apmācības filiāles telpās. Kādus jauninājumus tas ienesīs ikdienas darbā? Tas ir ambiciozs projekts, kas cieši saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas realizēto reformu profesionālās izglītības jomā, veidojot Jelgavā reģionālo kompetenču attīstības centru. Mūsu iespējas būtiski paplašināsies. Un šī centra metālapstrādes mācību parka galvenais uzdevums būs nodrošināt uzņēmumiem nepieciešamo profesionālo apmācību. Ja līdz šim pārsvarā orientējāmies uz pieaugušo apmācību, tad šobrīd vairāk pievērsīsimies arī jauniešiem. Esam ieguvuši vairākas jaunas iekārtas, un katrai no tām ir atšķirīga vadības sistēma, lai audzēkņiem sniegtu pēc iespējas vispusīgākas zināšanas. Šī projekta realizācijā iesaistījusies visa JRPIC komanda. Šobrīd gan vēl turpinās iekārtu programmēšana un sagatavošana darbam. Arī mums pašiem vēl viss jaunais jāapgūst.
Vai, ņemot vērā straujo tehnoloģisko attīstību, ir vērts iegādāties tik dārgas iekārtas? Viennozīmīgi jā, jo, tikai strādājot ar modernām iekārtām, saviem audzēkņiem varam sniegt tās zināšanas, kas nepieciešamas darba tirgū. Katras iekārtas iegādi rūpīgi pārdomājam. Cenšamies izraudzīties dažādus ražotājus, lai saviem audzēkņiem dotu iespēju apgūt dažādas vadības sistēmas. Tikai nelielā daļā metālapstrādes uzņēmumu joprojām strādā ar sešdesmitajos gados ražotajām iekārtām. Ekonomiskās problēmas ir veicinājušas uzņēmumu modernizāciju. Tas arī ir loģiski, jo, tikai ceļot darba ražīgumu vai iegūstamo pievienoto vērtību, var gūt pozitīvus rezultātus.
Foto: Ivars Veiliņš