17 °C, 1.1 m/s, 88.2 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraJānis Streičs: «Valsts var būt maza, bet tauta ir liela!»
Jānis Streičs: «Valsts var būt maza, bet tauta ir liela!»
14/12/2015

«Vajag domāt par savu ģimeni, bērniem, tuvākajiem. Pasaules lāpīšanā nevajag iejaukties. Katra latviešu ģimene – turēsimies kā cietoksnis! Un neprasīsim Dieviņam lūgšanās: dod, dod, dod… Vajag ar pateicību – ar pateicību, ka esam sanākuši kopā, ka varam skatu vērst uz debesīm. Dieviņš mūs visus mīļo,» Trešajā adventes svētdienā uzrunājot jelgavniekus, aicināja pazīstamais un visu paaudžu mīlētais kinorežisors Jānis Streičs sarunu vakarā «Advente ir laiks pacelt acis uz debesīm».

Sintija Čepanone

«Vajag domāt par savu ģimeni, bērniem,
tuvākajiem. Pasaules lāpīšanā nevajag iejaukties. Katra latviešu
ģimene – turēsimies kā cietoksnis! Un neprasīsim Dieviņam lūgšanās:
dod, dod, dod… Vajag ar pateicību – ar pateicību, ka esam sanākuši
kopā, ka varam skatu vērst uz debesīm. Dieviņš mūs visus mīļo,»
Trešajā adventes svētdienā uzrunājot jelgavniekus, aicināja
pazīstamais un visu paaudžu mīlētais kinorežisors Jānis Streičs
sarunu vakarā «Advente ir laiks pacelt acis uz
debesīm».

Turpinot Pirmajā adventē aizsākto tradīciju ik
adventes svētdienu aizvadīt sarunās, kas bagātina dvēseli, 13.
decembra sarunu vakarā Svētās Trīsvienības baznīcas tornī pārdomās
dalījās J.Streičs – kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs,
publicists un, kā pats piebilda, galdnieks: «Daudz laika tam
neatliek, bet, kad tieku pie saviem instrumentiem, sirds priekā
iesmeldzas…»

Savu vēstījumu viņš sāka, atgādinot par
nolieguma maģiju un spēku, akcentējot, ka cilvēka zemapziņa ir mūsu
debesis un elle: «Ja gribat kaut ko panākt, nelietojiet noliegumu,
jo zemapziņa noliegumu nepieņem! Ja sieva vīram teiks: nedzer! –
viņš dzers; ja nodomāsi: ka tikai es to neaizmirstu! – aizmirsīsi!
Tas ir zelta likums, kuru, kaut ļoti labi zinu, pats esmu pārkāpis
un izjutis tā sekas. Domai vajag atrast citu formulējumu – bez
nolieguma,» tā J.Streičs, smejot, ka lielisks piemērs nolieguma
maģijai ir runas svinīgos pasākumos: tiklīdz runātājs pasaka: «es
gari nerunāšu», tā uzruna krietni ievelkas.

Taču vienlaicīgi viņš vērsa uzmanību uz to, ka
astoņi no Dieva baušļiem ir nolieguma formā, bet tikai divi –
apstiprinoši. «Dieviņš grib, lai mums būtu labāk, tāpēc, manuprāt,
aizlieguma baušļi apliecina, ka dzīve ir eksāmens. Katrs no šiem
baušļiem ir aicinājums uz kārdinājumu, pārbaudījums, un tikai no
mums atkarīgs, vai šo dzīves eksāmenu izturēsim,» tā viņš,
spriežot, ka bauslis «Tev būs savu tēvu un māti godāt» ir
apstiprinošais, lai nezūd dzimta un cilvēce, bet «Tev būs svēto
dienu svētīt» – lai mēs būtu garā veseli.

Streiča kungs aicināja atbrīvoties no
leģendas, ka latvieši ir skaudīgi, ka latvietim labākais ēdiens ir
otrs latvietis, apzināties, ka mēs esam garā stipra tauta. «Tā mūsu
latviskā pieticība, tas kalpa sindroms ir jāpārvar!» tā viņš,
piebilstot, ka viņam ir arī sāpīgi brīžos, kad mēs par sevi runājam
kā par mazu tautu. Viņaprāt, jēdzienu «maza tauta» var lietot, «ja
vajag runāt par lielgabala gaļu». «Jā, mūsu valsts ir maza, bet
tauta ir Dieva dots jēdziens. Gara ziņā – kā virzība uz priekšu, kā
gaita – mūsu tauta ir liela!» pārliecināts kinorežisors, par savu
tautu runājot, aicinot atturēties no «mēs, kaut maza tauta…» un
līdzīgām frāzēm. «Stāvi ar savu pašcieņu!» J.Streičs aicināja ar
lepnumu novērtēt to, kas mums dots, lepoties ar to.

Viņš sprieda, ka šobrīd daudzi pārāk lielu
uzmanību pievērš tradīcijām. Īstas mocības  sagādājot,
piemēram, grāmatu atvēršas svētki, kad tā vietā, lai izmantotu
sniegto iespēju satikties un savā starpā sarunāties, notiek
«ražošanas apspriedes», lai noskaidrotu, kā radās doma par grāmatu,
cik viegli vai grūti tā tapa… «Bet tām lietām jāpieiet vienkāršāk!
Jābūt sirsnīgākiem un patiesākiem,» tā viņš, dodot padomu
vienkāršību un sirsnību saglabāt arī tad, kad jāsaka kāda runa –
tai nevajadzētu būt garai un «dzejnieka vārdiem», bet gan no sirds
teiktai, piemēram, atsaucot atmiņā kādu spilgtu gadījumu, kāpēc šis
cilvēks tev ir tik ļoti īpašs. «Saprotiet – jubilejās tam sveicējam
viss iet gar ausīm!» atklāts ir Streičs, atceroties, kā savā 60
gadu jubilejā garo runu dēļ palaidis garām pat to, ka viens no
sveicējiem bija viņa draugs Pauls Putniņš. Tāpat lielos pasākumos
viņš aicina izvairīties no ziedu dāvināšanas un atceras, kā
savulaik, rīkojot godināšanas jubilejas pasākumu Vijai Artmanei un
Eduardam Pāvulam, puķu dāvināšanas vietā «izsitis cauri»
ziedojumus: Artmanei – krāsainiem stikliem verandā, Pāvulam –
pirtiņai. «Apsveicēji ziedojumus dāsni sameta, un gan veranda, gan
pirtiņa izdevās, kā iecerēts.»

Šajā sarunu vakarā J.Streičs par kino tikpat
kā nerunāja: «Par kino – neprasiet. Negribu. Lai jaunie strādā…»
Taču sarunas gaitā viņš atkal un atkal pievērsās ģimenes vērtībām,
atgādinot: tieši ģimene ir tā, kas jāsargā visvairāk…

Jāatgādina, ka šogad katra adventes svētdiena
Svētās Trīsvienības tornī tiek pavadīta sarunu vakaros, kad kopā ar
īpašajiem vakara viesiem iespējams doties pārdomu pasaulē par
dvēseliskām un cilvēciskām vērtībām un svētku būtību. Ceturtajā
adventē, 20. decembrī, notiks sarunu vakars ar Jelgavas Svētās
Annas baznīcas mācītāju Kasparu Kovaļovu. Ieeja – bez maksas.

Foto: Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs