17.8 °C, 3.7 m/s, 82.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Jautājums par «Ģintermuižas» reorganizāciju vairs nav aktuāls»
«Jautājums par «Ģintermuižas» reorganizāciju vairs nav aktuāls»
20/09/2018

Kopš 31. maija VSIA «Slimnīca «Ģintermuiža»» valdes locekļa amata pienākumus pilda Artūrs Bērziņš. Viņš līdz šim strādājis gan nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari», gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amatā un ir apņēmības pilns startēt Veselības ministrijas izsludinātajā konkursā uz «Ģintermuižas» valdes locekļa amatu, lai turpinātu iesākto darbu Jelgavā.

«Slimnīcai «Ģintermuiža» ir nozīmīga loma valsts veselības
aprūpes sistēmā kā monoprofila slimnīcai, kas specializējas
psihiatrijas un narkoloģijas jomā. Šobrīd strādājam, lai
paplašinātu sniegto pakalpojumu loku, īpašu uzsvaru liekot uz
ambulatoro pakalpojumu klāsta dažādošanu un ilgstošajiem sociālās
rehabilitācijas pakalpojumiem sadarbībā ar Labklājības ministriju,»
tā A.Bērziņš, uzsverot, ka jautājums par slimnīcas reorganizāciju
vairs nav aktuāls.

Kāds šobrīd ir jūsu statuss slimnīcā «Ģintermuiža»,
ņemot vērā, ka Veselības ministrija kā kapitāldaļu turētāja ir
izsludinājusi konkursu uz slimnīcas valdes locekļa
amatu?

Esmu iecelts amatā, līdz noslēgsies konkurss uz «Ģintermuižas»
valdes locekļa amatu. Trīs mēnešu laikā, kopš slimnīcas vadību
pārņēmu no ilggadējā tās vadītāja Ulda Čāčus, esmu iepazinies ar
situāciju slimnīcā, un man ir redzējums par tās attīstību, tādēļ
labprāt turpinātu šo darbu. Līdz šim piecus gadus esmu vadījis
nacionālo rehabilitācijas centru «Vaivari», bet divus gadus biju
viens no valdes locekļiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcā, kas ir viena no lielākajām veselības aprūpes iestādēm
valstī. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte lielā mērā izriet
no labas un mūsdienām atbilstošas veselības iestāžu pārvaldības, un
tieši šajā jomā redzu daudz iespēju, kā uzlabot «Ģintermuižas»
darbu, sākot ar precīzu katras struktūrvienības pienākumu un
atbildības robežu noteikšanu un beidzot ar saimnieciskiem
jautājumiem, kuri būtiski ietekmē slimnīcas ikdienu.

Kā raksturojat šā brīža situāciju slimnīcā
«Ģintermuiža»?

Kopumā situācija ir vērtējama kā laba. Pēdējos gados veikti
nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūras attīstībā, ir sakārtoti
vairāki slimnīcas korpusi, ar nepieciešamo inventāru un
medicīniskajām iekārtām aprīkotas nodaļas. Pozitīvi, ka valsts ir
pārņēmusi arī ilgtermiņa saistības par šiem ieguldījumiem un tās
vairs negulstas uz slimnīcas budžetu. Ar Veselības ministriju esmu
panācis vienošanos, ka papildu līdzekļi tiks piešķirti slimnīcas
Uzņemšanas nodaļas dežūru nodrošinājumam, jo līdz šim dežūrārstiem
tika maksāts no iekšējiem resursiem. Šobrīd viss liecina, ka 2018.
finanšu gads, tāpat kā 2017., tiks noslēgts ar peļņu, kas veselības
aprūpes iestādēs nav ierasta situācija. Turpmāk gan daudz lielāka
uzmanība jāpievērš piedāvāto pakalpojumu klāsta paplašināšanai, jo
pacientu, kuri tiek ārstēti stacionārā, skaits katru gadu
samazinās. Tam ir objektīvi iemesli, jo arī iedzīvotāju skaits
valstī sarūk, un īpaši izteikti tas ir tādām monoprofila slimnīcām
kā «Ģintermuiža». Arī kopējās veselības aprūpes tendences vērstas
uz to, lai pēc iespējas vairāk pacientu ārstētos ambulatori, tādā
veidā mēs varam nodrošināt ilgtermiņa saikni ar pacientu un rūpīgāk
sekot līdzi viņa veselības stāvoklim. Ārstēšana stacionārā vairāk
piemērota dažādu veselības stāvokļa saasinājumu novēršanai.

Cik šobrīd slimnīcā ir strādājošo, un kāds ir
nodrošinājums ar speciālistiem?

Slimnīcā šobrīd ir 495 darbinieki. Izvērtējot slimnīcas
funkcijas, darbinieku skaits ir optimāls, jo paši nodrošinām arī
visas ārstniecības procesa blakus funkcijas – pacientu ēdināšanu,
ēku un teritorijas apsaimniekošanu, daļēji arī veļas mazgāšanu un
citas saimnieciskās funkcijas. Mums nav izdevīgi tās nodot
ārpakalpojumā, jo veselības aprūpes iestādes nav PVN maksātājas,
līdz ar to jebkurš pakalpojums, kuru vēlētos iepirkt kā
ārpakalpojumu, kļūtu par 21 procentu dārgāks. Apsvērt iespēju
piesaistīt ārpakalpojumu ir izdevīgi tikai tajā gadījumā, ja
nepieciešams veikt būtiskas investīcijas, lai šo pakalpojumu
nodrošinātu, bet «Ģintermuižas» situācijā šīs investīcijas daļēji
jau ir veiktas. Piemēram, mums ir moderns virtuves bloks, taču vēl
jādomā, kā sakārtot telpu uzkopšanas funkciju, jo jāiegādājas jauns
tehniskais aprīkojums.

Slimnīcai «Ģin­ter­muiža» ir savas tradīcijas un vēsture, tādēļ
arī jaunie speciālisti vēlas šeit strādāt, līdz ar to mums nav
būtisku problēmu ar ārstu nodrošinājumu, tostarp bērnu psihiatrijas
jomā. Bet vairākās slimnīcās šo speciālistu trūkst. Nozīmīga loma
ir arī tam, ka Jelgava ir samērā liela pilsēta, tuvu Rīgai, un
jaunie speciālisti labprāt apsver iespēju stažēties un strādāt
Jelgavā. Arī pats ikdienā uz darbu braucu no Rīgas. Daudz
sarežģītāka situācija ir ar medicīnas māsām, kuru trūkst gan mūsu,
gan citās ārstniecības iestādēs. Lai piesaistītu jaunāko
medicīnisko personālu, piedāvājam prakses iespējas, tomēr tas
situāciju risina tikai daļēji. Vēl sarežģītāk būs nākamgad, kad
mediķi vairs nevarēs strādāt tā saukto pagarināto darba laiku.

Kas ir būtiskākie darbi, ko vēlaties paveikt tuvāko gadu
laikā, ja konkursa komisija jūs apstiprinās valdes locekļa
amatā?

Veselības aprūpes jomā šobrīd svarīgākie ir divi aspekti:
pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Mūsu gadījumā par pakalpojumu
pieejamības problēmām īsti nevaram runāt, tādēļ uzsvaru vēlamies
likt uz pakalpojumu kvalitāti. Mainoties apkārtējo cilvēku
uztverei, arvien vairāk mūsu pacientu nonāk sabiedrībā, un mūsu
pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu ambulatoro aprūpi, lai viņi pēc
iespējas labāk varētu iekļauties ikdienas dzīvē.

Strādājam arī pie tā, lai paplašinātu piedāvāto pakalpojumu
klāstu. Jau janvārī uzsāksim sniegt sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu pusaudžiem ar atkarību problēmām – tā ir Labklājības
ministrijas finansēta programma, kuras laikā palīdzēsim jauniešiem
atgriezties normālā dzīves ritmā. Jaunieši slimnīcā ne tikai izies
rehabilitācijas kursu, bet arī turpinās mācības, tādēļ jau tuvākajā
laikā ar pašvaldības Izglītības pārvaldi sāksim sarunas par to, kā
šiem jauniešiem nodrošināt apmācību procesu.

Ne mazāk svarīgs uzdevums ir mainīt slimnīcas tēlu sabiedrības
acīs, lai neveicinātu stereotipus. Sāksim ar tādu šķietamu sīkumu
kā autobusu pieturvietas nosaukums. Mūsu priekšlikums ir atteikties
no nosaukuma «Psihoneiroloģiskā slimnīca» – kādēļ gan šī
pieturvieta nevarētu saukties vienkārši «Ģintermuiža»? Pie
pašvaldības esam vērsušies arī ar aicinājumu sakārtot
infrastruktūru slimnīcas apkārtnē – tas mainītu apkārtējo vidi un
šī pilsētas mikrorajona pievilcību. Vēlamies, lai līdz slimnīcai
ērti var nokļūt gan kājāmgājēji, gan velobraucēji.

Pusaudži ar atkarību problēmām ir viena no
sarežģītākajām pacientu grupām – reti kurš brīvprātīgi ir gatavs
iziet ārstēšanās kursu.

Neesmu mediķis, tādēļ atturēšos runāt par diagnozēm, tomēr
skaidrs, ka mums ir jādomā, kā pielāgot telpas, lai nepieciešamības
gadījumā varētu realizēt arī piespiedu ārstēšanas kursu. Šobrīd
slimnīca ir atvērta tipa ārstniecības iestāde, un nevienu ar varu
šeit noturēt nevaram. Jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa no šiem
pusaudžiem pie mums nonāk par vēlu. Pārsvarā gadījumu tās ir jau
smagas situācijas, kad ir gan atkarību problēmas, gan psihiskie
traucējumi. Atbilstoši likumdošanai lēmumu par piespiedu ārstēšanu
pieņem bāriņtiesas, un mūsu mediķu pieredze liecina, ka bieži vien
tas tiek pieņemts novēloti, kā galējais risinājums.

Kāda ir pacientu skaita dinamika? Vai ir kādas izmaiņas
saistībā ar Straupes Narkoloģiskās slimnīcas slēgšanu?

Kā jau minēju, stacionāro pacientu skaits samazinās. Pēc pēdējā
gada datiem, samazinājums ir seši procenti, lai gan no slimnīcas
350 gultasvietām vidēji gadā joprojām tiek noslogoti 86 procenti,
kas ir labs rādītājs. Arī reģionālajās slimnīcās par labu
noslogojumu tiek uzskatīts, ja šis rādītājs ir virs 85 procentiem.
Savukārt Straupes slimnīcas reorganizācija mūs īpaši neietekmē, jo
Vidzemes reģionu apkalpo Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca. Mūsu
uzdevums ir uzlabot un paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu un
šādā veidā palielināt apkalpoto pacientu skaitu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»