Kopš 31. maija VSIA «Slimnīca «Ģintermuiža»» valdes locekļa amata pienākumus pilda Artūrs Bērziņš. Viņš līdz šim strādājis gan nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari», gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļa amatā un ir apņēmības pilns startēt Veselības ministrijas izsludinātajā konkursā uz «Ģintermuižas» valdes locekļa amatu, lai turpinātu iesākto darbu Jelgavā.
«Slimnīcai «Ģintermuiža» ir nozīmīga loma valsts veselības aprūpes sistēmā kā monoprofila slimnīcai, kas specializējas psihiatrijas un narkoloģijas jomā. Šobrīd strādājam, lai paplašinātu sniegto pakalpojumu loku, īpašu uzsvaru liekot uz ambulatoro pakalpojumu klāsta dažādošanu un ilgstošajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem sadarbībā ar Labklājības ministriju,» tā A.Bērziņš, uzsverot, ka jautājums par slimnīcas reorganizāciju vairs nav aktuāls.
Kāds šobrīd ir jūsu statuss slimnīcā «Ģintermuiža», ņemot vērā, ka Veselības ministrija kā kapitāldaļu turētāja ir izsludinājusi konkursu uz slimnīcas valdes locekļa amatu?
Esmu iecelts amatā, līdz noslēgsies konkurss uz «Ģintermuižas» valdes locekļa amatu. Trīs mēnešu laikā, kopš slimnīcas vadību pārņēmu no ilggadējā tās vadītāja Ulda Čāčus, esmu iepazinies ar situāciju slimnīcā, un man ir redzējums par tās attīstību, tādēļ labprāt turpinātu šo darbu. Līdz šim piecus gadus esmu vadījis nacionālo rehabilitācijas centru «Vaivari», bet divus gadus biju viens no valdes locekļiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, kas ir viena no lielākajām veselības aprūpes iestādēm valstī. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte lielā mērā izriet no labas un mūsdienām atbilstošas veselības iestāžu pārvaldības, un tieši šajā jomā redzu daudz iespēju, kā uzlabot «Ģintermuižas» darbu, sākot ar precīzu katras struktūrvienības pienākumu un atbildības robežu noteikšanu un beidzot ar saimnieciskiem jautājumiem, kuri būtiski ietekmē slimnīcas ikdienu.
Kā raksturojat šā brīža situāciju slimnīcā «Ģintermuiža»?
Kopumā situācija ir vērtējama kā laba. Pēdējos gados veikti nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūras attīstībā, ir sakārtoti vairāki slimnīcas korpusi, ar nepieciešamo inventāru un medicīniskajām iekārtām aprīkotas nodaļas. Pozitīvi, ka valsts ir pārņēmusi arī ilgtermiņa saistības par šiem ieguldījumiem un tās vairs negulstas uz slimnīcas budžetu. Ar Veselības ministriju esmu panācis vienošanos, ka papildu līdzekļi tiks piešķirti slimnīcas Uzņemšanas nodaļas dežūru nodrošinājumam, jo līdz šim dežūrārstiem tika maksāts no iekšējiem resursiem. Šobrīd viss liecina, ka 2018. finanšu gads, tāpat kā 2017., tiks noslēgts ar peļņu, kas veselības aprūpes iestādēs nav ierasta situācija. Turpmāk gan daudz lielāka uzmanība jāpievērš piedāvāto pakalpojumu klāsta paplašināšanai, jo pacientu, kuri tiek ārstēti stacionārā, skaits katru gadu samazinās. Tam ir objektīvi iemesli, jo arī iedzīvotāju skaits valstī sarūk, un īpaši izteikti tas ir tādām monoprofila slimnīcām kā «Ģintermuiža». Arī kopējās veselības aprūpes tendences vērstas uz to, lai pēc iespējas vairāk pacientu ārstētos ambulatori, tādā veidā mēs varam nodrošināt ilgtermiņa saikni ar pacientu un rūpīgāk sekot līdzi viņa veselības stāvoklim. Ārstēšana stacionārā vairāk piemērota dažādu veselības stāvokļa saasinājumu novēršanai.
Cik šobrīd slimnīcā ir strādājošo, un kāds ir nodrošinājums ar speciālistiem?
Slimnīcā šobrīd ir 495 darbinieki. Izvērtējot slimnīcas funkcijas, darbinieku skaits ir optimāls, jo paši nodrošinām arī visas ārstniecības procesa blakus funkcijas – pacientu ēdināšanu, ēku un teritorijas apsaimniekošanu, daļēji arī veļas mazgāšanu un citas saimnieciskās funkcijas. Mums nav izdevīgi tās nodot ārpakalpojumā, jo veselības aprūpes iestādes nav PVN maksātājas, līdz ar to jebkurš pakalpojums, kuru vēlētos iepirkt kā ārpakalpojumu, kļūtu par 21 procentu dārgāks. Apsvērt iespēju piesaistīt ārpakalpojumu ir izdevīgi tikai tajā gadījumā, ja nepieciešams veikt būtiskas investīcijas, lai šo pakalpojumu nodrošinātu, bet «Ģintermuižas» situācijā šīs investīcijas daļēji jau ir veiktas. Piemēram, mums ir moderns virtuves bloks, taču vēl jādomā, kā sakārtot telpu uzkopšanas funkciju, jo jāiegādājas jauns tehniskais aprīkojums.
Slimnīcai «Ģintermuiža» ir savas tradīcijas un vēsture, tādēļ arī jaunie speciālisti vēlas šeit strādāt, līdz ar to mums nav būtisku problēmu ar ārstu nodrošinājumu, tostarp bērnu psihiatrijas jomā. Bet vairākās slimnīcās šo speciālistu trūkst. Nozīmīga loma ir arī tam, ka Jelgava ir samērā liela pilsēta, tuvu Rīgai, un jaunie speciālisti labprāt apsver iespēju stažēties un strādāt Jelgavā. Arī pats ikdienā uz darbu braucu no Rīgas. Daudz sarežģītāka situācija ir ar medicīnas māsām, kuru trūkst gan mūsu, gan citās ārstniecības iestādēs. Lai piesaistītu jaunāko medicīnisko personālu, piedāvājam prakses iespējas, tomēr tas situāciju risina tikai daļēji. Vēl sarežģītāk būs nākamgad, kad mediķi vairs nevarēs strādāt tā saukto pagarināto darba laiku.
Kas ir būtiskākie darbi, ko vēlaties paveikt tuvāko gadu laikā, ja konkursa komisija jūs apstiprinās valdes locekļa amatā?
Veselības aprūpes jomā šobrīd svarīgākie ir divi aspekti: pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Mūsu gadījumā par pakalpojumu pieejamības problēmām īsti nevaram runāt, tādēļ uzsvaru vēlamies likt uz pakalpojumu kvalitāti. Mainoties apkārtējo cilvēku uztverei, arvien vairāk mūsu pacientu nonāk sabiedrībā, un mūsu pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu ambulatoro aprūpi, lai viņi pēc iespējas labāk varētu iekļauties ikdienas dzīvē.
Strādājam arī pie tā, lai paplašinātu piedāvāto pakalpojumu klāstu. Jau janvārī uzsāksim sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pusaudžiem ar atkarību problēmām – tā ir Labklājības ministrijas finansēta programma, kuras laikā palīdzēsim jauniešiem atgriezties normālā dzīves ritmā. Jaunieši slimnīcā ne tikai izies rehabilitācijas kursu, bet arī turpinās mācības, tādēļ jau tuvākajā laikā ar pašvaldības Izglītības pārvaldi sāksim sarunas par to, kā šiem jauniešiem nodrošināt apmācību procesu.
Ne mazāk svarīgs uzdevums ir mainīt slimnīcas tēlu sabiedrības acīs, lai neveicinātu stereotipus. Sāksim ar tādu šķietamu sīkumu kā autobusu pieturvietas nosaukums. Mūsu priekšlikums ir atteikties no nosaukuma «Psihoneiroloģiskā slimnīca» – kādēļ gan šī pieturvieta nevarētu saukties vienkārši «Ģintermuiža»? Pie pašvaldības esam vērsušies arī ar aicinājumu sakārtot infrastruktūru slimnīcas apkārtnē – tas mainītu apkārtējo vidi un šī pilsētas mikrorajona pievilcību. Vēlamies, lai līdz slimnīcai ērti var nokļūt gan kājāmgājēji, gan velobraucēji.
Pusaudži ar atkarību problēmām ir viena no sarežģītākajām pacientu grupām – reti kurš brīvprātīgi ir gatavs iziet ārstēšanās kursu.
Neesmu mediķis, tādēļ atturēšos runāt par diagnozēm, tomēr skaidrs, ka mums ir jādomā, kā pielāgot telpas, lai nepieciešamības gadījumā varētu realizēt arī piespiedu ārstēšanas kursu. Šobrīd slimnīca ir atvērta tipa ārstniecības iestāde, un nevienu ar varu šeit noturēt nevaram. Jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa no šiem pusaudžiem pie mums nonāk par vēlu. Pārsvarā gadījumu tās ir jau smagas situācijas, kad ir gan atkarību problēmas, gan psihiskie traucējumi. Atbilstoši likumdošanai lēmumu par piespiedu ārstēšanu pieņem bāriņtiesas, un mūsu mediķu pieredze liecina, ka bieži vien tas tiek pieņemts novēloti, kā galējais risinājums.
Kāda ir pacientu skaita dinamika? Vai ir kādas izmaiņas saistībā ar Straupes Narkoloģiskās slimnīcas slēgšanu?
Kā jau minēju, stacionāro pacientu skaits samazinās. Pēc pēdējā gada datiem, samazinājums ir seši procenti, lai gan no slimnīcas 350 gultasvietām vidēji gadā joprojām tiek noslogoti 86 procenti, kas ir labs rādītājs. Arī reģionālajās slimnīcās par labu noslogojumu tiek uzskatīts, ja šis rādītājs ir virs 85 procentiem. Savukārt Straupes slimnīcas reorganizācija mūs īpaši neietekmē, jo Vidzemes reģionu apkalpo Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca. Mūsu uzdevums ir uzlabot un paplašināt ambulatoro pakalpojumu klāstu un šādā veidā palielināt apkalpoto pacientu skaitu.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
5.5 °C,
3.6 m/s,
92.9 % 
5.5 °C,
3.6 m/s,
92.9 %