Oktobrī stāsies spēkā jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, kurš pašvaldībām uzliks jaunus pienākumus civilās aizsardzības pasākumu plānošanā un koordinācijā. Pašvaldība turpmāk būs atbildīga par glābšanas darbu organizāciju, sniedzot visu nepieciešamo atbalstu operatīvajiem dienestiem. Tomēr jāapzinās, ka neviena civilās aizsardzības sistēma nebūs pilnvērtīga bez cilvēku līdzdalības. Klimata pārmaiņu un ģeopolitisko risku dēļ šobrīd civilās aizsardzības pasākumi kļūst arvien aktuālāki, tādēļ pašvaldība strādā, lai uzlabotu un attīstītu līdzšinējo civilās aizsardzības pārvaldības sistēmu, kura aptver ne tikai pilsētu, bet arī Jelgavas un Ozolnieku novadu. Viens no jaunās sistēmas balstiem būs Pašvaldības operatīvās informācijas centrs, kas jau vairāku gadu garumā uzkrāj informāciju un analizē iespējamos riskus.
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes un Ārkārtas situāciju komisijas priekšsēdētājs: «Sabiedriskā drošība ir viena no pilsētas augstākā līmeņa prioritātēm, kas tiek ņemta vērā, gan projektējot jaunas ēkas un infrastruktūras objektus, gan veidojot kopējo pilsētas ārtelpu. Arī plānojot jebkuru pilsētas pasākumu, viens no būtiskākajiem kritērijiem ir drošība. Jelgava atrodas vairāku nozīmīgu dzelzceļa līniju un transporta ceļu krustpunktā, pilsētā ir samērā daudz ražošanas uzņēmumu, un tas rada papildu riskus, pie kuru novēršanas strādājam ikdienā. Tomēr pilnībā droši par to, ka nekas nevar atgadīties, būt nevaram, tādēļ nepieciešami civilās aizsardzības pasākumi, kas vērsti uz sabiedrisko drošību ne tikai krīzes situācijās, bet arī ikdienā. Ne velti arī Vācijas valdība pirmo reizi kopš Aukstā kara laikiem atzinusi, ka nepieciešams atjaunot civilās aizsardzības rekomendācijas, vienlaikus aicinot cilvēkus domāt par pārtikas un dzeramā ūdens rezervēm. Jāņem vērā, ka jebkura apdraudējuma gadījumā nedrīkst celt paniku, jāseko līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos vai glābšanas dienestu norādījumiem. Pie šādām situācijām vairāk ir pieraduši tie pilsētas iedzīvotāji, kuri dzīvo palu skartajās teritorijās, taču ārkārtas situācijām vismaz teorētiski sagatavotam jābūt ikvienam no mums. Oktobrī sadarbībā ar valsts operatīvajiem dienestiem pilsētā organizēsim mācības «Stormex 2016», lai pārliecinātos, kā spējam tikt galā ar ilgstošu, līdz 36 stundām, elektroenerģijas atslēgumu, vai un kādā apjomā spējam nodrošināt iedzīvotājus ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem šādā situācijā. Sadarbībā ar pilsētas energokompāniju «Fortum» strādājam, lai nepieciešamības gadījumā ar «Fortum» šķeldas koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju varētu apgādāt pilsētu. Pagaidām tehniski tas nav iespējams, jo strāva tiek padota kopējā tīklā. Lai paaugstinātu drošības standartus, pilsētā šobrīd strādājam pie jauniem projektiem saistībā ar vienoto informācijas aprites sistēmu Pašvaldības operatīvās informācijas centrā (tālrunis 8787 – red.) un ģeotelpiskās informācijas un videonovērošanas sistēmas attīstības. Vēlamies, lai cilvēki pilsētā justos droši un zinātu, kā rīkoties ārkārtas situācijās, tādēļ arvien biežāk rīkosim dažādas mācības izglītības iestādēs, pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, lai veidotu prasmes un iemaņas par rīcību ārkārtas situācijās.»
Gints Reinsons, Jelgavas pilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs: «Civilā aizsardzība sastāv no daudziem ikdienas procesiem, tomēr šīs jomas jautājumi kādu laiku nav bijuši prioritāšu sarakstā. Par tiem runāja samērā maz, tādēļ arī sabiedrības informētības līmenis par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, nav pietiekams. Mēs esam identificējuši tos jautājumus, kuri jāuzlabo. Viens no tiem ir sadarbība ar iedzīvotājiem, tādēļ savā darbā arvien lielāku uzmanību pievēršam prevencijas pasākumiem, informējot un brīdinot iedzīvotājus par iespējamajiem riskiem. Esam veikuši analīzi un secinājuši, ka pilsētā lielākie apdraudējumi no civilās aizsardzības viedokļa ir ķīmisko avāriju draudi, ilgstošs elektroenerģijas piegādes pārtraukums, vētras, spēcīgi nokrišņi, pavasara pali un riski, kas saistīti ar informācijas sistēmu darbības traucējumiem. Kiberuzbrukumi var apdraudēt ūdenssaimniecības sistēmas darbību, satiksmes drošības uzraudzību, ielu apgaismojuma sistēmu un daudzus citus pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, kas stāsies spēkā 1. oktobrī, daudz lielāku atbildību paredz pašvaldībām, kas turpmāk būs atbildīgas par ūdens apgādes, apkures un elektroapgādes nodrošinājumu tādiem kritiskās infrastruktūras objektiem kā slimnīcas, skolas, satiksmes vadības sistēma un citiem pilsētas infrastruktūras objektiem. Tāpat pašvaldībām tiek uzlikts par pienākumu veikt koordinējošo funkciju starp dienestiem dažādu krīžu novēršanā. Tā ir liela atbildība, tādēļ regulāri kopā ar valsts drošības un glābšanas dienestiem organizējam mācības, lai saprastu, cik gatavi esam reaģēt vienā vai otrā situācijā. Ir skaidrs, ka, uzkrājot un analizējot ikdienas informāciju, preventīvi varam gatavoties vismaz sezonālajiem apdraudējumiem. Piemēram, rudens sezonai raksturīgākie riski ir saistīti ar ilgstošām lietavām, vētrām, kas var izraisīt elektroenerģijas pārrāvumus. Rudenī ir lietderīgi pārliecināties par to, vai ir iztīrītas grāvju caurtekas, vai pagalmā nav kāds aizlūzis koks, vai mājās ir kāda svece un sērkociņi. Tāpat pirms apkures sezonas ir jāpārliecinās, kādā stāvoklī ir ēku dūmvadi, vai apkures katlam ir veiktas nepieciešamās pārbaudes un apkope. Tās ir samērā ikdienišķas lietas, par kurām var parūpēties ikviens no mums. Tāpat lietderīgi būtu katram pašam atbildēt uz jautājumu, vai zinām, kā rīkoties ārkārtas situācijās, ja atskan brīdinājuma sirēna. Mūsu novērojumi mācībās un reālās krīzes situācijās liecina, ka cilvēkiem visgrūtāk ir pārslēgties no ikdienas situācijas uz ārkārtas. Ir neizpratne un pretenzijas par dienestu, kuri cenšas profesionāli un atbilstoši iepriekš izstrādātām drošības instrukcijām veikt savus pienākumus, darbu. Ar cilvēku neizpratni sastapāmies arī gadījumā, kad šā gada aprīlī kādā no pilsētas tirdzniecības centriem tika atrasts nezināmas izcelsmes priekšmets. Cilvēkiem bija jāvadās pēc atbildīgās amatpersonas norādījumiem, lai tiktu ievērotas visas noteiktās drošības procedūras līdz apdraudējuma novēršanai.»
Foto Austris Auziņš un no JV arhīva
4.5 °C,
3.6 m/s,
90.7 % 
4.5 °C,
3.6 m/s,
90.7 %