1918. gada 18. novembrī Rīgā vācu okupācijas apstākļos Latvijas Tautas padome pasludināja Latvijas Republikas izveidi. Latvijas Pagaidu valdība «strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas» uzbrukuma laikā 1919. gada 2. janvārī no Rīgas pārcēlās uz Jelgavu, kur uzturējās līdz 6. janvārim.
Tādējādi formāli Jelgava 1919. gada janvārī uz piecām dienām kļuva par Latvijas galvaspilsētu. 1919. gada 5. janvārī Jelgavā tika izveidots 1. Latviešu atsevišķais bataljons, kuru komandēja Oskars Kalpaks. Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 6. janvārī aizbrauca uz Liepāju, un janvāra beigās boļševiki jau kontrolēja gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot nelielus apgabalus ap Liepāju un Aizputi.
Sarkanā armija Jelgavā iesoļoja 9. janvārī, un pilsētā 65 dienas valdīja proletariāta diktatūra. Latvijas Padomju valdība atcēla visus agrāk izdotos Krievijas impērijas likumus un vācu okupācijas varas ieviestos noteikumus. 30. janvārī P.Stučkas vadītā valdība izdeva pavēli par Revolucionārā tribunāla izveidi, kas arī Jelgavā īstenoja sarkano teroru.
Pozitīvi var vērtēt kultūras dzīves attīstību padomju varas laikā. Janvārī pilsētā izveidoja kori O.Kalniņa vadībā. Martā mūziķi organizēja simfoniskā orķestra koncertu Pils teātrī. Pilsētā darbojās trīs kinoteātri, pazīstamākie no tiem bija Blūma gaismas bilžu teātris «Kazino» Lielajā ielā un Pils teātris. Interesanti atzīmēt, ka visus pilsētas kinoteātrus nacionalizēja tikai 6. martā, kad pilsētas vadībai radās iebildumi par demonstrēto kinolenšu repertuāru. Tomēr īslaicīgs kultūras dzīves uzplaukums neatsver padomju varas darbības negatīvās sekas – radikālu agrāro reformu, privātīpašuma likvidēšanu, īpašumu nacionalizāciju un represijas pret civiliedzīvotājiem.
1919. gada 3. martā Dzelzsdivīzija R.fon der Golca vadībā kopā ar O.Kalpaka vadīto 1. Latviešu atsevišķo bataljonu uzsāka militāro ofensīvu Latvijas teritorijā no Kurzemes, un Padomju Latvijas armija bija spiesta atkāpties.
Jelgavā Dzelzsdivīzijas vienības ienāca 1919. gada 18. martā. Savukārt pēc Sarkanās armijas padzīšanas no pilsētas vācieši Jelgavā uzsāka izrēķināšanos ar sagūstītajiem Padomju Latvijas armijas karavīriem, kā arī patiesiem vai iedomātiem boļševiku atbalstītājiem. Tādējādi sarkano teroru Jelgavā uz laiku nomainīja baltais terors.
Attēls: Sarkanā armija iesoļo Jelgavā