-1.6 °C, 2.7 m/s, 81.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgava 1919. gadā piecas dienas bija Latvijas galvaspilsēta
Jelgava 1919. gadā piecas dienas bija Latvijas galvaspilsēta
09/10/2015

1918. gada 18. novembrī Rīgā vācu okupācijas apstākļos Latvijas Tautas padome pasludināja Latvijas Republikas izveidi. Latvijas Pagaidu valdība «strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas» uzbrukuma laikā 1919. gada 2. janvārī no Rīgas pārcēlās uz Jelgavu, kur uzturējās līdz 6. janvārim.

Tādējādi formāli Jelgava 1919. gada janvārī uz piecām dienām
kļuva par Latvijas galvaspilsētu. 1919. gada 5. janvārī Jelgavā
tika izveidots 1. Latviešu atsevišķais bataljons, kuru komandēja
Oskars Kalpaks. Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada 6. janvārī
aizbrauca uz Liepāju, un janvāra beigās boļševiki jau kontrolēja
gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot nelielus apgabalus ap
Liepāju un Aizputi.

Sarkanā armija Jelgavā iesoļoja 9. janvārī, un pilsētā 65 dienas
valdīja proletariāta diktatūra. Latvijas Padomju valdība atcēla
visus agrāk izdotos Krievijas impērijas likumus un vācu okupācijas
varas ieviestos noteikumus. 30. janvārī P.Stučkas vadītā valdība
izdeva pavēli par Revolucionārā tribunāla izveidi, kas arī Jelgavā
īstenoja sarkano teroru.

Pozitīvi var vērtēt kultūras dzīves attīstību padomju varas
laikā. Janvārī pilsētā izveidoja kori O.Kalniņa vadībā. Martā
mūziķi organizēja simfoniskā orķestra koncertu Pils teātrī. Pilsētā
darbojās trīs kinoteātri, pazīstamākie no tiem bija Blūma gaismas
bilžu teātris «Kazino» Lielajā ielā un Pils teātris. Interesanti
atzīmēt, ka visus pilsētas kinoteātrus nacionalizēja tikai 6.
martā, kad pilsētas vadībai radās iebildumi par demonstrēto
kinolenšu repertuāru. Tomēr īslaicīgs kultūras dzīves uzplaukums
neatsver padomju varas darbības negatīvās sekas – radikālu agrāro
reformu, privātīpašuma likvidēšanu, īpašumu nacionalizāciju un
represijas pret civiliedzīvotājiem.

1919. gada 3. martā Dzelzsdivīzija R.fon der Golca vadībā kopā
ar O.Kalpaka vadīto 1. Latviešu atsevišķo bataljonu uzsāka militāro
ofensīvu Latvijas teritorijā no Kurzemes, un Padomju Latvijas
armija bija spiesta atkāpties.

Jelgavā Dzelzsdivīzijas vienības ienāca 1919. gada 18. martā.
Savukārt pēc Sarkanās armijas padzīšanas no pilsētas vācieši
Jelgavā uzsāka izrēķināšanos ar sagūstītajiem Padomju Latvijas
armijas karavīriem, kā arī patiesiem vai iedomātiem boļševiku
atbalstītājiem. Tādējādi sarkano teroru Jelgavā uz laiku nomainīja
baltais terors.

Attēls: Sarkanā armija iesoļo Jelgavā