26 °C, 1.7 m/s, 67.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā aizvērtas piecas spēļu zāles
Jelgavā aizvērtas piecas spēļu zāles
16/10/2008

Pašlaik Jelgavā darbību apturējušas četras spēļu zāles, bet viena to pārtraukusi pavisam. Šī biznesa organizatori teic, ka, līdzīgi kā citās jomās, arī azartspēļu tirgū ekonomiskās situācijas ietekmē pozīcijas nostiprina spēcīgākie spēļu biznesa organizatori, bet mazākie spiesti izstāties no konkurences. Jelgavas pašvaldības nostāja pret azartspēlēm nav mainījusies – tā atzīst, ka spēļu zāļu pilsētā ir par daudz un to darbības pārtraukšana konkurences ietekmē ir apsveicama.

Anna Afanasjeva
Pašlaik Jelgavā darbību
apturējušas četras spēļu zāles, bet viena to pārtraukusi pavisam.
Šī biznesa organizatori teic, ka, līdzīgi kā citās jomās, arī
azartspēļu tirgū ekonomiskās situācijas ietekmē pozīcijas
nostiprina spēcīgākie spēļu biznesa organizatori, bet mazākie
spiesti izstāties no konkurences. Jelgavas pašvaldības nostāja pret
azartspēlēm nav mainījusies – tā atzīst, ka spēļu zāļu pilsētā ir
par daudz un to darbības pārtraukšana konkurences ietekmē ir
apsveicama.
Jelgavā, kā stāsta Izložu un azartspēļu uzraudzības
inspekcijas (IAUI) Licencēšanas nodaļas vecākā referente Ineta
Romanovska, šogad licenci anulējusi viena – SIA «Altea» –
azartspēļu zāle. Savukārt uz nenoteiktu laiku darbību apturējušas
četras – abas «­Admirāļu kluba», kā arī «Favorīts favr» un «Bliks»
– zāles. Pilsētā turpina darboties 18 spēļu zāles. Pēc pašvaldības
domām, tas joprojām ir par daudz. 
Pēc IAUI datiem, līdz ar īpašnieku maiņu no jūlija slēgtas
visas 55 «Admirāļu kluba» spēļu zāles. Dažas no tām Rīgā darbu
atsākušas. Mēnesi agrāk īpašnieki mainījās «Favorīts favr» un
«Amugames» spēļu zālēm. Arī tā rezultātā daļa «spēļu eļļu» vairs
nedarbojas. Kopumā deviņos mēnešos valstī slēgtas simts spēļu
zāles. Nozares pārstāvji domā, ka, visticamāk, šis process
turpināsies. IUAI priekšnieces vietnieks Edvīns Priede teic, ka
spēļu organizatori izvērtē, kuras zāles ir vajadzīgas un kuras
nepietiekamās rentabilitātes dēļ slēdzamas. 
Darbību pārtraukušo Jelgavas spēļu zāļu īpašnieki komentāru
sniedz atturīgi. SIA «Bliks» pārstāve zina teikt, ka spēļu zāles
darbība Uzvaras ielā apturēta uz rekonstrukcijas laiku, līdz gada
beigām remontu plānots pabeigt un darbību atsākt. Ar pārējo darbību
apturējušo spēļu zāļu īpašniekiem sazināties jāmēģina ar citas
azartspēļu firmas starpniecību, jo telefoni vai nu izrādās
neizpaužami, vai arī nedarbojas. SIA «Alfor» līdzīpašnieku vidū ir
gan SIA «Foroms», kas pārņēmusi «Favorīts favr» spēļu zāles, gan
«Austrian Gaming Industries Gmbh», kas kļuvis par «Admirāļu kluba»
īpašnieku. Pa tālruni firma informāciju nesniedz. Uzņēmuma pārstāve
sākotnēji sola sniegt rakstisku atbildi, bet pēc atkārtotas
sazināšanās informē, ka uzņēmuma vadība, kas ir tiesīga sniegt
atbildes, no komandējuma atgriezīsies pēc 20. oktobra. «Admirāļu
kluba» zāļu jaunais īpašnieks darījuma laikā paudis, ka par
turpmāko darbību pāragri runāt, jo, lai turpinātu biznesu,
vajadzīgas pamatīgas investīcijas.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts
Ludeks atzīst, ka ekonomiskā situācija ietekmē arī azartspēļu
biznesu – nozares apgrozījuma pieauguma tempi turpina samazināties,
bet izdevumi – augt. Viņš pieļauj, ka liela daļa kādreizējo
«Admirāļu kluba» un «Favorīts favr» spēļu zāļu pēc īpašnieku maiņas
darbību vairs neatsāks. Asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs
papildina, ka, sadārdzinoties pirmās nepieciešamības precēm un
pakalpojumiem, daļai iedzīvotāju paliek mazāk līdzekļu izklaidei un
azartspēles vairs nav prioritāte. Mainoties arī spēlētāju paradumi
– viņi pārsvarā izņemot jebkura lieluma laimestu, nevis turpinot
spēli. «Uzņēmumu rentabilitātei būtiski samazinoties, mazākie
tirgus dalībnieki spiesti izstāties no konkurences. Tādējādi tirgū
paliks uzņēmumi, kas spēs piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus, kā
arī veiksmīgi ieviest visās azartspēļu organizēšanas vietās spēļu
automātu sertifikāciju, kas uzlabos pakalpojuma kvalitāti,» domā
A.Marcinkēvičs.
Ģ.Ludeks prognozē, ka līdz nākamā gada jūnija beigām
azartspēļu tirgus un tā struktūra sakārtosies. Šajā laikā
organizatoriem jāsertificē visi spēļu automāti un programmas. Ne
vienam vien tas varētu nozīmēt papildus izdevumus, jo spēļu
automātu ražotāji peļņas gūšanas nolūkos varētu atteikties
sertificēt iekārtas, kas jau tiek ekspluatētas. Tādējādi automātu
«parku» nāksies atjaunot. Viens automāts maksā tikpat, cik jauna
«lētākā gala» automašīna – vidēji 10 000 – 15 000 latu. Asociācijas
valdes priekšsēdētājs piebilst, ka biznesu ietekmē arī sabiedriskā
doma, tostarp prese, kas spēļu zāles sauc par spēļu ellēm.
Pēc LSBA datiem, asociācijas biedru pirmā pusgada apgrozījums
no azartspēlēm palielinājies par četriem procentiem, savukārt
izdevumi pieauguši par piekto daļu.
Pēc IUAI informācijas, apgrozījums būtiski (par 40 procentiem)
palielinājies vienam uzņēmumam («Olympic Casino»), bet vairāk nekā
pusei nozares pārstāvju samazinājies par 10 – 20
procentiem. 
Jelgavas pašvaldībā šogad no azartspēlēm plānoti 250 000 latu
ieņēmumi. Deviņos mēnešos iegūti 205 943 lati. Pērn plānoto 225 000
latu vietā ieņēmumi no azartspēlēm bija 257 157 lati.
Izpilddirektors Gunārs Kurlovičs uzsver, ka pašvaldības nostāja
šajā jomā nav mainījusies. «Pilsētā vairs nevēlamies nevienu jaunu
spēļu zāli, jo jau esošo ir par daudz. Tas, ka konkurences iespaidā
atsevišķas zāles pārtraukušas darbību, ir apsveicami,» tā
G.Kurlovičs.  
Pašvaldība arī uzskata, ka normatīvajos aktos jānosaka
pieļaujamais spēļu iekārtu daudzums uz noteiktu iedzīvotāju skaitu,
kas pašvaldībai dotu iespējas ierobežot teritorijas. Spēkā esošais
likums vairāk aizsargā azartspēļu organizatorus.