Šodien ar lekciju par romu tautas vēsturi un kultūru, kā arī traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā, kurā Eiropā kopumā tika nogalināti aptuveni divi miljoni romu, Sabiedrības integrācijas pārvaldē atklāta izstāde «Romu holokausts Latvijā (1941 – 1945)» – tā informatīvās planšetēs atspoguļo no dokumentiem un aculiecinieku stāstiem iegūtus faktus par romu holokausta norisi Latvijā.
Starptautiskās romu apvienības prezidents Normunds Rudevičs pastāstīja, ka romu izplatība visā pasaulē notika 15. gadsimtā, kad viņi nonāca arī tagadējā Latvijas teritorijā. Pirmie Latvijā ienāca tā saucamie Vidzemes čigāni, tiem sekoja Kurzemes un Latgales čigāni. «Kaut arī Latvija ir neliela valsts, tomēr ir izveidojušies trīs nedaudz atšķirīgi čigānu valodas dialekti, bet interesanti, ka mūsu lingvistiskās saknes ir ļoti tuvas un mēs spējam viegli saprasties ar romiem no visas pasaules,» vērtē Starptautiskās romu apvienības prezidents.
Romu holokausts Latvijā līdz šim nebija pētīts, bet, kad to oficiāli atzina Eiropā, tā izpētei vairāk sāka pievērsties arī Latvijā. «Par romu holokaustu plašāk sāka runāt vien 2012. gadā, kad Vācijas kanclere Angela Merkele Berlīnē atklāja romu holokausta memoriālu. Romu tautai bija nepieciešami aptuveni 70 gadi, lai sāktu runāt par šiem drūmajiem notikumiem,» tā N.Rudevičs. Līdz šim kopumā izpētīti 45 000 dokumentu un pieradīta ap 3000 romu noslepkavošana vairākos Latvijas apriņķos, bet aculiecinieku stāsti norāda uz apmēram 8000 romu genocīda upuriem Otrā pasaules kara periodā. Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas Ārkārtas komisijas izmeklēšanas dokumenti liecina, ka 1942. gada 27. un 28. maijā arestēja un 13 kilometrus no Jelgavas Ērmiķu priedēs nošāva 280 romus. Ir arī liecības, ka 1943. gada rudenī Siermuižas koncentrācijas nometnē bija ieslodzīti 250 romi – tos nošāva mežā desmit kilometrus aiz Jelgavas.
Romu holokausta jeb Samudaripen izpēte nav bijusi viegla, jo arhīvos nav daudz konsekventu datu, trūkst arī personu apliecinošu dokumentu, jo daudziem romiem to nemaz nebija. «Liela daļa romu tika zvērīgi noslepkavoti, to pat nedokumentējot,» pastāstīja romu apvienības prezidents. Viņš akcentēja, ka holokaustā tika ne vien nogalināti cilvēki, bet iedragāta arī romu kultūra, un šodien viens no galvenajiem uzdevumiem ir tās saglabāšana. «Liels vecāka gadagājuma romu skaits kara laikā tika iznīcināts, un ar katru gadu sarūk arī romu holokausta liecinieku skaits. Mums nav grāmatu par romu kultūru – mēs to nododam no mutes mutē, un, ja liela daļa mūsu priekšteču gājuši bojā – tā ir nozīmīga plaisa mūsu tradīciju attīstībā,» tā N.Rudevičs. Viņš papildināja, ka pēckara romu paaudzei trūkst savu senču dzīvesziņas, kas zaudēta līdz ar nežēlīgo holokaustu. Jo īpaši viņš pieminēja Latvijā dzimušu romu gleznotāju Kārli Rudeviču. «Viņš bija pirmais romu tautības pārstāvis, kas romu dvēseli atspoguļoja gleznās. Tās ir ne vien vērtīgs mākslas mantojums, bet arī vēstures izziņas avots – tās iemūžina romu tautas attīstību no senākajām civilizācijām līdz mūsdienām,» sacīja N.Rudevičs.
Latvijā bija arī romu glābēji, piemēram, Talsos romus izglāba apriņķa vecākais Kārlis Krūmiņš, kurš novērsa 200 romu slepkavību, bet Sabiles pilsētas galva Mārtiņš Bērziņš no noslepkavošanas izglāba 300 romus.
N.Rudevičs minēja dažus romu tautai nozīmīgākos gadskaitļus – 1971. gadā Londonā notika pirmais Vispasaules romu kongress, 1991. gadā Aušvicā tika aizvadīta pirmā romu holokaustam veltītā konference, bet 1993. gadā Aušvicā notika atceres ceremonija romu upuriem. Latvijā pirmais nozīmīgais romu holokaustam veltītais pasākums aizvadīts 2015. gadā, kad Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta izstāde «Romu holokausts Latvijā (1941 – 1945)». Nu tā ir atceļojusi uz Jelgavu, un Sabiedrības integrācijas pārvaldē būs apskatāma trīs nedēļas.
Foto: Austris Auziņš
2.5 °C,
5.1 m/s,
92.5 % 
2.5 °C,
5.1 m/s,
92.5 %