9.2 °C, 7.5 m/s, 33.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā ar bezmaksas akciju atzīmēs Astmas dienu
Jelgavā ar bezmaksas akciju atzīmēs Astmas dienu
18/05/2010

Otrdien, 25. maijā, no pulksten 9 līdz 14 Jelgavas poliklīnikas Plaušu slimību nodaļa rīko bezmaksas akciju. Uz to īpaši aicināti iedzīvotāji, kuriem ir sūdzības par ilgstošu klepu un elpas trūkumu.

Sintija Čepanone

Otrdien, 25. maijā, no pulksten 9 līdz 14 Jelgavas
poliklīnikas Plaušu slimību nodaļa rīko bezmaksas akciju. Uz to
īpaši aicināti iedzīvotāji, kuriem ir sūdzības par ilgstošu klepu
un elpas trūkumu.

Kā informē pneimonoloģe Lilita Dinka, šī akcija tiek organizēta,
jo 4. maijā pasaulē atzīmēja astmas dienu. «Šobrīd arī Latvijā
astmas slimniekiem dota iespēja dzīvot kvalitatīvu dzīvi – bez
mokoša klepus, elpas trūkuma lēkmēm, nekavējot skolu un darbu un
neatsakoties no fiziskām aktivitātēm, tieši tādēļ jo īpaši svarīgi
ir būt vērīgiem pret savu veselību un, ja rodas kaut mazākās
aizdomas par astmu, vērties pie ārsta,» tā L.Dinka, piebilstot, ka
tieši pavasarī, kad viss plaukst un zied, visbiežāk novērojami šīs
slimības saasinājumi. Lai pievērstu jelgavnieku uzmanību astmai,
25. maijā interesentiem poliklīnikas Plaušu slimības nodaļā
Stacijas ielā 13 būs iespēja vairāk uzzināt par astmu, ar īpašu
aparatūru noteikt plaušu vecumu, kā arī veikt spirogrāfiju jeb
noteikt elpošanas funkcijas rādītājus.

L.Dinka atgādina, ka astma ir hronisks elpceļu iekaisums –
elpceļi ir sārti un pietūkuši, tāpēc tie ir ļoti jutīgi un karsi
reaģē uz dažādiem kairinātājiem, kas izraisa bronhiālās astmas
lēkmes. Katram cilvēkam astma var izpausties atšķirīgi, taču astmai
raksturīgs lēkmjveidīgs elpas trūkums; ilgstošs klepus; čīkstēšana
krūtīs, īpaši vīrusu laikā, arī no rītiem un naktīs, kā arī pēc
fiziskas slodzes; spīlējoša vai smaguma sajūta krūtīs; klepus
fiziskas slodzes laikā, tostarp bērniem skrienot vai smejoties;
ilgstošs klepus pēc vīrusa infekcijām, bērniem – biežas slimošanas,
bronfīti.

«Astmas pamatā ir iedzimtība, tomēr tas, vai astma attīstīsies,
ir atkarīgs no vides, kurā cilvēks uzturas. Astmu provocējošie
faktori ir auksts un mitrs gaiss, fiziska slodze, migla.
Alerģiskiem cilvēkiem, īpaši bērniem, astma rodas alergēnu
iedarbības rezultātā – uzturoties putekļainā vidē, mājās ar
pelējumu, kontaktā ar mājdzīvniekiem, putekšņiem u.tml.,» informē
L.Dinka. Viņa piebilst, ka astma ir hroniska slimība – var būt
periodi, kad jāārstējas, un var būt tā, ka cilvēkam nav nekādu
sūdzību. Taču tikai pieciem procentiem no visiem astmas slimniekiem
ir tik smags stāvoklis, ka zāles jālieto visu mūžu, tāpēc
svarīgākais ir iemācīties sadzīvot ar astmu. Tas nozīmē – zināt, ko
drīkst un ko nedrīkst darīt, kurā brīdī zāles jālieto un kurā to
lietošanu drīkst pārtraukt.