Ikvienam mājokļa īpašniekam ir tiesības pārbaudīt, vai viņa īpašumā nav deklarējušās nepiederošas personas. Tieši tā sākās šis eksperiments: lai gan pārliecinājos, ka mums ar vīru piederošajā dzīvoklī neviens cits bez mums un mūsu nepilngadīgā bērna nav deklarējies, radās virkne jautājumu. Galvenais no tiem – ko darīt, ja tomēr dzīvoklī ir piedeklarējušās svešas personas, un kā atbrīvoties no neredzamajiem iemītniekiem.
Ilze Knusle-Jankevica
Latvijā likumdošana paredz, ka ikvienam cilvēkam ir jādeklarē dzīvesvieta, kurā viņš būtu sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Dzīvesvietas deklarēšana ir vienkārša procedūra, kurā netiek veikta padziļināta dokumentu pārbaude, turklāt to var izdarīt arī elektroniski, vispār izslēdzot iespēju datus pārbaudīt. Tas rada situācijas, ka cilvēks ir deklarēts adresē, kurā nedzīvo un attiecīgi nav arī sasniedzams, bet formāli likums ir izpildīts. Ko darīt dzīvokļa vai mājas īpašniekam, lai atbrīvotos no nepiederošām personām?
Nav noteikts, cik personu var deklarēt vienā mājoklī
Lai deklarētu dzīvesvietu, pietiek aizpildīt veidlapu, atzīmējot kādu no iemesliem, kas dod tiesības deklarēties attiecīgajā adresē, piemēram, īpašumtiesības, pirmās pakāpes radniecība (vecāki, bērni), laulība, īres līgums, mutiska vienošanās. Savukārt, mainot dzīvesvietu, cilvēkam mēneša laikā jādeklarējas jaunajā adresē, un iepriekšējā deklarācija automātiski zaudē spēku.
Nekādu ierobežojumu, cik personām atļauts deklarēties vienā adresē, nav – galvenais, lai cilvēkam ir tiesisks pamats deklarēties konkrētajā adresē. Tāpēc nav brīnums, ka ir adreses, kurās ir nesamērīgi daudz deklarētu personu. Piemēram, Jelgavā, Kalnciema ceļā, ir māja, kuras platība ir 143 kvadrātmetri un kurā uz 23. septembri dzīvesvietu bija deklarējušas 103 personas. Kā norāda pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldē, tie lielākoties ir iebraucēji no ārzemēm un deklarācijas pašvaldībai atsūtītas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Savukārt Lietuvas šosejā ir māja ar kopējo platību 106 kvadrātmetri, un tajā deklarējušās 25 personas. Te gan lielākoties esot deklarējušies Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada iedzīvotāji klātienē Dzīvesvietas deklarēšanas sektorā, kas atrodas Jelgavas pilsētas domē, vai elektroniski portālā www.latvija.lv.
Tornī un pilī neviens nedzīvo
Ir bijuši vairāki mediju eksperimenti piedeklarēties esošo vai bijušo Valsts prezidentu dzīvesvietā vai pat Rīgas pilī, un daži no tiem izdevušies. Kā noskaidroja laikraksts «Jelgavas Vēstnesis», Jelgavā šādu gadījumu nav – piemēram, ne Jelgavas pilī, ne Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, ne dzelzceļa stacijā, ne slimnīcā, ne Annas baznīcā, ne Jelgavas pilsētas domē dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona.
Tiesa, speciālisti atceras – agrāk ir bijuši gadījumi, ka cilvēks deklarējies nedzīvojamās telpās. «Savulaik bija situācija, ka viens cilvēks ir bijis deklarēts kafejnīcā – tā bija kafejnīcas apkopēja, kura tur bija deklarējusies ar īpašnieka atļauju. Vēlāk mainījās kafejnīcas īpašnieks, un sieviete dzīvesvietu deklarēja citur,» atceras Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka. Jelgavā ir bijis arī gadījums, ka mākslinieks deklarējies savā darbnīcā, kurā strādājis un dzīvojis, bet pirms tam bija nepieciešams mainīt telpu lietojumu un reģistrēt tās kā dzīvojamās telpas.
Veicot eksperimentu, pārliecinājāmies, ka šobrīd elektroniski piedeklarēties var ikvienā adresē – gan tajā, kurā ir reģistrēta ēka, piemēram, daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, privātmājā, rūpnīcā vai biroju ēkā, gan apbūvei paredzētā zemesgabalā. Bet speciālisti uzsver: šāda deklarēšanās ir nepatiesu ziņu sniegšana, par ko iestājas administratīvā atbildība, turklāt personas dati ir zināmi, jo piedeklarēties anonīmi vai ar viltus vārdu nav iespējams.
No spokiem atbrīvojas pircēji
Lai gan likums paredz, ka cilvēkam, mainot dzīvesvietu, ir pienākums jaunajā adresē deklarēties mēneša laikā, ne visi to izdara. Noskaidrot, vai tavā īpašumā nav deklarējušās nepiederošas personas, var Dzīvesvietas deklarēšanas sektorā, kas atrodas Jelgavas pilsētas domes ēkas 1. stāvā, vai elektroniski portālā www.latvija.lv. Tomēr, ja gribēsi saņemt izziņu par adresē deklarētajām personām, būs jāvēršas PMLP. Ja ir noskaidrojies, ka īpašumā ir deklarējušās nepiederošas personas, īpašnieks ar iesniegumu par dzīvesvietas ziņu anulēšanu vēršas Jelgavas pilsētas domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā, nosūta iesniegumu pa pastu vai elektroniski portālā www.latvija.lv. Jelgavas pilsētas pašvaldība arī pēc savas iniciatīvas ir tiesīga uzsākt dzīvesvietas ziņu pārbaudi.
Lēmumu par dzīvesvietas deklarācijas anulēšanu pieņem Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja, pārbaudot situāciju pēc būtības. Tikai apmēram desmit procentos gadījumu tiek lemts atteikt anulēt deklarāciju. «Katra situācija ir individuāla, tāpēc pat šķietami līdzīgās situācijās lēmums var atšķirties,» uzsver S.Beļaka. Īpašumu konversijas pārvaldes vadītājas lēmumu var apstrīdēt domē, un tad jautājums tiek skatīts domes sēdē.
Aizbrauc uz ārzemēm, nesakārtojot lietas
Vēl ir situācijas, ka bērni aizbraukuši dzīvot un strādāt uz ārzemēm, bet deklarēti vecāku dzīvoklī, un vecāki lūdz, lai viņus izdeklarē. Visbiežāk tas saistīts ar vēlmi saņemt sociālo palīdzību. Kā skaidro Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, lai persona varētu saņemt valsts vai pašvaldības sociālo pabalstu, tai ir jānokārto maznodrošinātā vai trūcīgā statuss, bet tā pamatā tiek ņemti vērā īpašumi un vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli, pamatojoties uz īpašumā deklarēto personu skaitu. «Piemēram, ja mammas dzīvoklī deklarēts pilngadīgs bērns, kurš pārcēlies uz dzīvi ārzemēs un tur oficiāli strādā, rēķinot ienākumus, tiks ņemti vērā gan mammas, gan bērna ienākumi un dalīti uz diviem. Tas var nozīmēt to, ka mamma nevarēs saņemt attiecīgu statusu,» norāda R.Stūrāne.
Dzīvesvietas deklarēšanas sektora vadītāja Rita Beķere skaidro, ka, bērnam piedzimstot, viņa dzīvesvieta vecākiem ir jādeklarē, ierodoties pašvaldības Dzīvesvietas deklarēšanas sektorā vai elektroniski portālā www.latvija.lv. Ja bērns, sasniedzot pilngadību, vēlas pārcelties uz ārzemēm, vecāki viņu izdeklarēt no līdzšinējās dzīvesvietas nevar – tas personai jādara pašai. «Cilvēkam pirms aizbraukšanas uz ārzemēm būtu jādodas uz PMLP un klātienē jāpaziņo sava adrese ārzemēs. Atgriežoties Latvijā, cilvēkam dzīvesvieta būs jādeklarē no jauna izvēlētajā adresē,» skaidro R.Beķere.
Kāpēc deklarēties konkrētā pašvaldībā?
Agrāk bija populāri deklarēties dienesta viesnīcā, uzsākot mācības citā pašvaldībā, bet Dzīvesvietas deklarēšanas sektora speciālistes novērojušas, ka pēdējā laikā tas vairs nenotiek tik bieži. LLU Komunikācijas un mārketinga centra vadītāja Lāsma Dobele norāda, ka pirms diviem gadiem tika veikta kompleksa studentu izdeklarēšana no dienesta viesnīcām, bet tas nenozīmē, ka tajās deklarēties nav atļauts. «Studentiem ir ļauts deklarēties dienesta viesnīcā: ar studentu tiek noslēgts īres līgums, kurā ir noteikts, ka viņš var deklarēties dienesta viesnīcā uz studiju laiku,» norāda LLU pārstāve. Viņa uzsver: pēc studiju beigšanas izdeklarēties ir paša studenta pienākums un LLU uzskaite par dienesta viesnīcās deklarēto studentu skaitu netiek veikta. «Ja tiek konstatēts, ka kādam pēc studiju beigšanas uz dienesta viesnīcu turpina nākt vēstules, ar attiecīgo studentu sazināmies un atgādinām, ka ir jāizdeklarējas,» tā L.Dobele.
Loģisks ir jautājums: kāpēc studentam uz dažiem gadiem deklarēties dienesta viesnīcā, ja viņš regulāri brauc uz mājām un ir sasniedzams tur? Iemesli, kāpēc persona deklarējas konkrētā pašvaldībā, ir dažādi, bet visbiežāk tas saistīts ar pašvaldības atbalsta politiku – sociālajiem pabalstiem, braukšanas, ēdināšanas maksas atvieglojumiem. Atcerēsimies, ka pirms dažiem gadiem bija populāri, ka jaunie vecāki deklarējas tajā pašvaldībā, kurā lielāks pabalsts par bērna piedzimšanu. Lai izvairītos no šādiem emigrantiem, kuri drīz pēc pabalsta saņemšanas deklarējas savā reālajā dzīvesvietā, daudzas pašvaldības ieviesa punktu, ka persona uz pabalstu var pretendēt tikai tad, ja konkrētajā pašvaldībā ir bijusi deklarēta noteiktu laiku.
Nevar aizliegt deklarēties īpašumā
Tiesa, pilnībā no šādiem merkantiliem iedzīvotājiem izvairīties nav iespējams, jo cilvēks elektroniskajā sistēmā bez lielām problēmām var piedeklarēties ikvienā reālā adresē. Arī dzīvokļa īpašnieka rokas savā ziņā ir sasaistītas, jo aizliegt to viņš nevar un arī tehniski nav mehānisma, kā to izkontrolēt. Neskatoties uz to, ir gadījumi, kad īpašnieks dzīvoklī ielaiž īrnieku un mutiski viņam pasaka, ka nevēlas, lai viņš te deklarētos, tomēr likumiska pamata tam nav. Dzīvesvietas deklarēšanas jautājumu speciālistes lēš, ka tā drīzāk ir uz izjūtām balstīta, nevis loģiski izvērtēta nostāja: varbūt īpašnieks nevēlas ielaist nevienu savā telpā; varbūt baidās, ka cilvēks būs negodprātīgs un vēlāk neizdeklarēsies, bet pašam tā būs liela ķēpa; tikpat labi cilvēks, nonākot finansiālās problēmās vai konfrontācijā ar likumu, tiks meklēts tieši deklarētajā adresē, un parādu piedzinēju vai policistu vizītes varētu būt nepatīkamas. Tāpat joprojām dzīvs ir stereotips, ka apsaimniekošanas maksa ir atkarīga no dzīvoklī dzīvojošo personu skaita, jo viss tiek rēķināts uz galviņām. Par siltumu tiek maksāts pēc dzīvokļa platības, par patērēto ūdeni, elektrību un gāzi – saskaņā ar skaitītāju rādījumiem, vien maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir atkarīga no dzīvoklī dzīvojošo skaita. «Privātmājas īpašniekam par atkritumu izvešanu jābūt noslēgtam līgumam, savukārt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek aprēķināta pēc dzīvoklī faktiski dzīvojošo skaita,» skaidro SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīnfelds.
«Mājokļa īpašniekam ir tiesības regulāri interesēties par deklarēto personu skaitu savā īpašumā un lūgt anulēt nepiederošu personu deklarācijas,» skaidro pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja.
Var tikt pie pamatīga soda
Pašvaldība lēmumu par anulēto deklarēto dzīvesvietu personai nosūta ierakstītā sūtījumā uz to adresi, kur tā bija deklarējusies, bet, ja persona tur bija deklarējusies bez tiesiska pamata, visticamāk, šo paziņojumu nesaņems un nezinās, ka ir izdeklarēta no konkrētās adreses un karājas gaisā.
Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības – ja persona nonāks policijas redzeslokā un tiks konstatēts, ka dzīvo bez deklarētas dzīvesvietas, iestāsies administratīvā atbildība. Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce skaidro, ka policijas darbinieki mērķtiecīgus reidus, pārbaudot deklarēto dzīvesvietu, nerīko, bet, ja persona tiek aizturēta par kādu pārkāpumu, tiek pārbaudīti tās dati: tad arī uzrādās, ka cilvēkam nav deklarētas dzīvesvietas. Sods par dzīvesvietas nedeklarēšanu ir līdz pat 350 eiro. Šogad Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija sastādījusi 46 administratīvā pārkāpuma protokolus par dzīvošanu bez Latvijā deklarētas dzīvesvietas, bet pēdējos gados par šo pārkāpumu sastādīto protokolu skaitam ir tendence sarukt.
Foto: Raitis Supe
-7.4 °C,
1.7 m/s,
90.9 % 
-7.4 °C,
1.7 m/s,
90.9 %