Pilsētā

Ar šā gada 1. jūliju valstī paredzēts sākt publiskot to cilvēku vārdus, kuri nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem – iespējams, ka tad sabiedrība uzzinās arī to, kā sauc lielāko uzturlīdzekļu parādnieku Jelgavā. Grūti aptvert, bet viņa nesamaksātie alimenti saviem bērniem jau sasnieguši 22 061 eiro.

Pagaidām par Jelgavas parādnieku-līderi zināms vien tas, ka
vīrietis par saviem bērniem nav rūpējies jau kopš 2005. gada, kad
viņa vietā bērniem uzturlīdzekļus sāka maksāt valsts. Iespaidīgais
parāds uzkrājies desmit gadu laikā, nenodrošinot finansiālu
atbalstu saviem četriem nepilngadīgajiem bērniem. Šobrīd viņam būtu
jāmaksā alimenti vēl par vienu bērnu, jo pārējie, tēva neaprūpēti,
jau paspējuši izaugt. Taču uzkrātais parāds nekur nepazudīs – kamēr
vien vīrietis savas saistības neizpildīs, viņu vajās tiesu
izpildītāji un pie pirmās iespējas ieturēs naudu no viņa
ienākumiem.

Valstij alimentu nemaksātāji parādā 22,2 miljonus
eiro

2003. gadā Latvijā 11 400 nepilngadīgi bērni nesaņēma no
vecākiem uzturlīdzekļus pietiekamā apmērā. Lai uzlabotu šo
situāciju un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas uzturēt savus bērnus
visiem vecākiem, tolaik Bērnu un ģimenes lietu ministrija sāka
normatīvo aktu izstrādi Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveidošanai.
Jau 2004. gada augustā savu darbību sāka Uzturlīdzekļu garantiju
fonda administrācija (UGFA), garantējot minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērniem, kurus apgādā tikai viens no vecākiem. Šā gada
janvārī UGFA uzturlīdzekļus jau maksāja 28 633 parādnieku vietā.
Katru mēnesi valsts spiesta šo cilvēku vietā samaksāt ap diviem
miljoniem eiro, vēlāk no viņiem piedzīt izdodas labi ja desmito
daļu jeb 200 000 eiro mēnesī, saka UGFA Juridiskās nodaļas
vadītāja Linda Sparāne. Tāpēc likumsakarīgi, ka mēnesi no mēneša un
gadu no gada parāds valstij tikai aug, nu jau sasniedzot 22,2
miljonus eiro. Tieši tāpēc valsts meklē veidus, kā piespiest
alimentu nemaksātājiem pildīt savas saistības, cerot, ka viņu vārdu
publiskošana varētu sekmēt parāda apmaksu. 

Valsts maksā uzturlīdzekļus 659 Jelgavas vecāku
vietā

L.Sparāne, apkopojot UGFA datus, stāsta, ka šobrīd no visiem
parādniekiem 659 dzīvesvieta ir deklarēta Jelgavas pilsētā. Tātad
659 Jelgavas vecāku vietā valsts šobrīd maksā uzturlīdzekļus viņu
bērniem. Jelgavas neapzinīgo vecāku kopējais uzkrātais parāds
valstij jau sasniedz 2,3 miljonus eiro. Savukārt Jelgavas bērnu
skaits, par kuriem šobrīd uzturlīdzekļus maksā valsts, ir 864.

Ja kādam šķiet, ka mūsu pilsētas «rekordista» nenomaksātais
parāds 22 061 eiro apmērā ir lielākais valstī, tad nāksies
sarūgtināt – L.Sparāne piebilst, ka nemaz tālu nav jāmeklē, jo
tepat Jelgavas novadā kāds tēvs nav nomaksājis uzturlīdzekļus
saviem bērniem jau 45 500 eiro apmērā. «Šai personai ir
septiņi bērni, un uzturlīdzekļus viņa vietā mēs maksājam jau sešus
gadus,» saka L.Sparāne.

«Jūs no manis neko nedabūsiet»

Tiesu izpildītāji, kas tieši strādā ar alimentu nemaksātājiem,
cenšoties atgūt līdzekļus, ko valsts samaksājusi bērniem viņu
vietā, atzīst, ka šobrīd no visām piedziņas lietām labi ja desmitā
daļa ir iekustināma. «Man nekā nav, jūs no manis neko nedabūsiet,»
tāda esot nemaksātāju biežākā atbilde tiesu izpildītājam. «Nāk
bijusī sieva un stāsta, cik labi dzīvo viņas bijušais ar jauno
sievu – ir māja, laba mašīna, bērns no otrās laulības ir aprūpēts,
bet bērns ar bijušo sievu viņam pat neeksistē, un alimentus viņš
nemaksā. Kad šis pats vīrietis ierodas pie mums un stāsta, ka mēs
no viņam neko nedabūsim, jo viņam nekā nav, tad nelīdz jautājumi
par glauno mašīnu, ar ko viņš pie mums atbraucis. Mēs jau zinām
atbildi – tā esot jaunās sievas,» atklājot ierastās sarunas ar
parādniekiem, saka Jelgavas tiesu izpildītāja Indra Andrejeva.

Arī Jelgavas tiesu izpildītāja Agnese Celherte uzsver, ka parādu
piedzīšanai nepalīdz bijušo sievu stāsti un kaimiņu redzētais. «Tas
ir no sērijas «viena tante teica», bet mums kā tiesu izpildītājiem
ir vajadzīgi oficiāli ienākumi, pret kuriem varam vērst piedziņu.
Ja darba nav, īpašumu nav, mantots arī nav nekas, tad arī piedzīt
nav no kā.»

Nemaksātāji neesot ar pliku roku ņemami – viņi labi pārzina
likumus, zina, kad un no kā viņiem var atvilkt parādu. «Viņi
skrupulozi seko līdzi likumu izmaiņām, un mēs jau zinām – ja tiek
paaugstināts ienākumu līmenis, no kura var sākt ieturēt parādu, kā
likums, lielākajai daļai ienākumi būs tieši šī limita apmērā. Vai
arī cilvēks ilgstoši nav strādājis, atradis darbu, un mēs
nekavējoties reaģējam, sūtām pieprasījumu darbavietai – varbūt
mēnesi vai divus kaut ko piedzīt izdodas, bet pēc tam uzreiz viņš
darba attiecības pārtrauc,» alimentu nemaksāšanas shēmas stāsta
I.Andrejeva.

Tu ierieb savam bērnam, ne viņa mātei

«Man pašam nav ko ēst,» saka alimentu nemaksātāji, bet par to,
ka ēst nav ko paša bērnam, viņš uztraucas maz. «Ir jāpiekrīt, ka
nereti alimentu nemaksāšana ir spīts un princips attiecībā pret
bijušo partneri: viņa no manis neko nedabūs! Bet tad mēs mēģinām
cilvēkam likt saprast, ka viņš jau šādi neieriebj savai bijušajai,
bet gan pats savam bērnam… Reti, bet tas var nostrādāt, jo gadās,
ka cilvēks pēc izjukušajām attiecībām ir tik naidīgi noskaņots pret
bijušo sievu, ka par bērnu aizmirst… Ja izdodas panākt, ka viņš
uz lietām paskatās no cita redzespunkta, tas var dot rezultātu,»
saka A.Celherte.

Nav tā, ka tikai vīrieši nemaksā alimentus

Šķiet, sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka tas ir vīrietis,
kurš nerūpējas par saviem bērniem, nemaksā alimentus, taču tas
neatbilst patiesībai. Mūsu valstī uzturlīdzekļus saviem bērniem
nemaksā kā vīrieši, tā sievietes, protams, viņas ir mazākumā.
Piemēram, Jelgavā uz šo brīdi ir 25 vīrieši, kuri saņem
uzturlīdzekļus no valsts, jo bērna māte no alimentu maksāšanas
izvairās. Kā atzīst tiesu izpildītāji, tad visbiežāk tās ir
sievietes, kuras, vienkārši runājot, nogājušas no ceļa – dažādas
atkarības vai pat cietumsods. Otra kategorija esot sievietes, kuras
devušās peļņā uz ārzemēm un tur arī palikušas – nodibinājušas jaunu
ģimeni, bet par Jelgavā palikušo vīru un bērniem aizmirsušas.

Izbraukšana uz ārzemēm ir diezgan izplatīts alimentu
nemaksāšanas iemesls: mūs jau neatradīs, domā parādnieks. Taču tik
vienkārši nav – jā, process esot garāks, bet piedzīt alimentus no
oficiāli nodarbināta cilvēka ārzemēs šobrīd jau ir reāli.

Nebaidās pat no krimināllietas

Galējais solis, kas tiek paredzēts par ļaunprātīgu alimentu
nemaksāšanu, ir krimināllietas ierosināšana, kas var būtiski
sabojāt cilvēka dzīvi. Taču, kā atzīst Jelgavas tiesu izpildītāji,
pat tas neesot pietiekams bieds nemaksātājiem. «Ja cilvēkam jau ir
savas shēmas un viņš ļaunprātīgi izvairās no maksāšanas, tad viņam
ir arī labi advokāti, kas sniegs padomu, kā līdz krimināllietai
nenonākt. Lai gan valstī ir notiesājoši spriedumi par uzturlīdzekļu
nemaksāšanu, tik un tā par to uztraucas tikai retais alimentu
nemaksātājs,» atzīst I.Andrejeva, piebilstot: lai ierosinātu
krimināllietu, tas jādara iesniedzēja pusei, bet, tā kā šobrīd
valsts nemaksātāja vietā maksā alimentus, tad iesniedzēju pusei
esot pamaz motivācijas uzsākt jaunus un ilgstošus tiesu darbus.

Daži nobīstas no vārda publiskošanas

Jelgavas tiesu izpildītāji neviennozīmīgi vērtē jauno likuma
normu publiskot alimentu nemaksātāju vārdus. Piemēram, A.Celherte
atzīst, ka pagaidām nejūt nekādu aktivitāti no parādniekiem un
nedomā, ka tā tuvākajā laikā varētu parādīties. Savukārt
I.Andrejevas praksē gan, kaut mazliet, bet sarosīšanās esot jūtama.
«Mēnesī atnāk vismaz divi ilgstoši uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuri
paši pēkšņi – ne no šā, ne no tā – pēc tik ilgu gadu klusēšanas ir
gatavi kaut daļēji, bet sākt atmaksāt parādu. Citu izskaidrojumu kā
bailes no datu publiskošanas te grūti atrast. Galvenais, ka starp
viņiem ir tādi, kuriem visu šo laiku nav bijuši ne ienākumi, ne
īpašumi, ne mantojums, tagad arī nav, bet nez no kurienes tā nauda
uzrodas, un sāk maksāt,» stāsta tiesu izpildītājas praksē.
Pagājušajā nedēļā pie viņiem ieradies pat kāds parādnieks, kurš nav
nomaksājis alimentus 11 500 eiro apmērā.

Tiesu izpildītāji gan spriež, ka, iespējams, parādniekus
vajadzētu ietekmēt arī ar citiem veidiem, kas viņiem varētu būt
būtiski. «Protams, tie ir tikai mani pieņēmumi, bet, iespējams,
efektīvāk par vārdu publiskošanu nostrādātu ierobežojumi saņemt
kredītus, izbraukt no valsts, varbūt liegums autovadītāja
apliecībai – tās būtu viņu brīvību ierobežojošas lietas, kas varētu
darboties labāk,» spriež A.Celherte.

Kredītu liegumu varētu izskatīt

Jau pagājušajā gadā tā brīža tieslietu ministre Baiba Broka
aicināja aktualizēt iespēju kredītkompānijām neizsniegt aizdevumu
personām, kas valstij ir parādā par uzturlīdzekļu nemaksāšanu.
Tieslietu ministrijas pārstāvis Andris Vitenburgs atzīst, ka ar šo
gadu nebanku kreditētājiem jau ir tiesības pieprasīt un saņemt
informāciju no valsts informācijas sistēmas Uzturlīdzekļu garantiju
fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra. Tiesības ir, bet pagaidām
nebanku kreditētāji diemžēl tās neizmanto. Latvijas Nebanku
kredītdevēju asociācijas, kas pārstāv tādus zīmolus kā
SMScredit.lv, VivusLV, OpenCredit, Ondo.lv un citus, pārstāve Elīna
Dobulāne atzīst, ka asociācijai šobrīd nav vienota politika
attiecībā uz klientiem alimentu nemaksātājiem. «Taču mēs esam
gatavi sarunām – ja valsts redz šādu problēmu, mēs esam gatavi
iesaistīties un ieviest ierobežojumus kredītņēmējiem alimentu
nemaksātājiem.» Ja kreditētāji būtu pretimnākošāki, tas būtu vēl
viens veids, kā ietekmēt alimentu nemaksātājus, ierobežojot viņu
iespējas.

Izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs no šā gada 1.
janvāra

No Uzturlīdzekļu garantiju fonda ar šā gada 1. janvāri
uzturlīdzekļi tiek izmaksāti: 90 eiro apmērā par bērnu līdz 7 gadu
vecumam un 108 eiro apmērā bērniem no 7 līdz 18 gadu vecumam. Tas
ir tādā gadījumā, ja tiesas nolēmumā ir noteikts minimālais
uzturlīdzekļu apmērs, tas ir, 25 procentu apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas bērnam līdz 7 gadu
vecumam un 30 procentu apmērā bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam. Ja
tiesas nolēmumā noteiktais apmērs ir mazāks nekā noteicis Ministru
kabinets, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek
izmaksāti tādā apmērā, kāds noteikts tiesas nolēmumā, savukārt, ja
tiesas nolēmumā noteiktais apmērs ir lielāks nekā noteicis Ministru
kabinets, uzturlīdzekļi tiks izmaksāti ne lielākā apmērā, kā
noteicis Ministru kabinets.

Kā var pieteikties uzturlīdzekļu
saņemšanai?

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija informē, ka ir
iespējami vairāki veidi, kā persona var pieteikties uzturlīdzekļu
saņemšanai:

– izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu
«Pieteikšanās uzturlīdzekļu saņemšanai». Šī pakalpojuma izmantošana
ir iespējama, izmantojot internetbankas pieejas datus (šobrīd
atbalsts nodrošināts no šādām bankām: «Swedbank«, «SEB banka»,
«Citadele», «Norvikbanka», «Nordea» un «DnB»), kas dod iespēju
personai elektroniski aizpildīt iesnieguma veidlapu un to nosūtīt
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai;

– nosūtīt iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda
administrācijai pa pastu uz adresi: Uzturlīdzekļu garantiju fonda
administrācijai, Pulkveža Brieža ielā 15, Rīgā, LV-1010;

– iesniegt uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumu klātienē
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā. Iesniegumu var
iesniegt katru darba dienu no pulksten 8.30 līdz 17, savukārt
pirmdienās un trešdienās no pulksten 8.30 līdz 19.

Lai konstatētu uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību, paliek
spēkā līdzšinējā kārtība: personai tiesā jāizņem izpildu raksts,
jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam un jālūdz sagatavot izziņa
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai. Minēto izziņu
zvērināts tiesu izpildītājs pats nosūtīs Uzturlīdzekļu garantiju
fonda administrācijai.

Tiesas nolēmums, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par
uzturlīdzekļu izmaksu, personai vairs nav jāiesniedz, bet to
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija iegūst elektroniski no
Tiesu informatīvās sistēmas, izņemot atsevišķus gadījumus,
piemēram, ja ir ārvalsts tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu
piedziņu.

Kā publiskos parādnieku vārdus?

Pieņemtie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredz
izveidot publiski pieejamu datu bāzi, kurā tiktu ietverti
uzturlīdzekļu nemaksātāji – Uzturlīdzekļu garantiju fonda
administrācijas (UGFA) parādnieki.

Ar šā gada jūliju UGFA mājaslapā, ja tam piekritīs iesniedzējs
un parādnieks nebūs atzīts par invalīdu, vai nebūs ilgstošā
attaisnotā darbnespējā, publiskos ziņas par parādnieku, minot tā
vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Dati netiks publiskoti, ja UGFA būs saņēmusi no valsts vai
pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana var
kaitēt bērna interesēm.