«Gan iedzīvotāji, gan pašvaldība esam pateicīgi un priecīgi, ka mūsu pilsētā beidzot ir likvidēts šis «melnais punkts». Un pašvaldībai ir dubultprieks, jo līdz ar šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves rekultivēšanu pilsēta ieguvusi praktiski divas sakārtotas vietas – šo un Pārlielupes cietuma teritoriju, kur nu vairs palikušas tikai dažas ēkas. Pārējās kā būvgruži izmantoti «Kosmosa» sanācijā,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks.
Sintija Čepanone
Šodien svinīgi noslēdzās Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves «Kosmoss» sanācijas projekts. Tā laikā uzlabots gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāte bīstamo atkritumu izgāztuvei piegulošajā teritorijā līdz tādai pakāpei, ka netiek apdraudēta cilvēku veselība. «Jelgavā realizētais ir pirmais nozīmīgais sanācijas projekts, ko realizēja Valsts vides dienests, tādējādi nu Latvijā palikušas vairs tikai trīs visvairāk piesārņotas vietas. Pašlaik procesā ir Inčukalna projekts, un Jelgavā izdarītais ir apliecinājums, ka sekmīgi spēsim tikt galā arī ar pārējām īpaši bīstamām vietām,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Viņš atgādina, ka šādas bīstamo atkritumu izgāztuves ir mantojums no padomju gadiem – ņemot vērā, ka izsekot, kas piesārņojumu radījis, nav iespējams, līdz ar to tas bezpiederīgs īpašums, par ko atbildība jāuzņemas valstij. Savukārt Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova pauda cerību, ka Jelgavas pašvaldībai izdosies rast labu veidu, kā šo vietu izmantot turpmāk: «Ceru, ka pēc laika šajā vietā satiksimies, lai atklātu kādu pašvaldības īstenotu atraktīvu ideju.»
V.Ļevčenoks gan piebilst, ka «Kosmoss» atrodas uz valsts zemes, taču, novērtējot paveikto, pašvaldība labprāt uzsāks debates un domās par šīs vietas attīstību iedzīvotāju interesēs.
Jāpiebilst, ka šīs vietas sakārtošana prasīja divus gadus – sanējot vienu no Latvijas piesārņotākajām vietām, apturēta turpmāka piesārņojošo vielu – nātrija un kālija hlorīdu, grūti sairstošu organisko skābju, amonija, kā arī virknes smago metālu – uzsūkšanās pazemes ūdeņos un piesārņojuma nokļūšana Svētes upē. Nu vietā, kur kādreiz skatam pavērās dīķi ar bīstamajiem šķidrajiem atkritumiem, atrodas ar zālienu apaudzis kalns. «Ir tieši tā, kā solījām, darbus uzsākot – kaudzīte ar zemi un zālīte. Izskatās pavisam vienkārši, bet darbs tiešām bija smags,» norāda būvnieku pārstāvis Aleksandrs Cimermanis.
Jāatgādina, ka vienošanās par projekta «Jelgavas šķidro atkritumu izgāztuves «Kosmosss» sanācijas darbi» īstenošanu starp Vides ministriju un VVD tika noslēgta 2009. gada 29. decembrī, un tā īstenošanas termiņš bija noteikti 48 mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas.
Projekta plānotās kopējās attiecināmās izmaksas ir 5 560 564 lati, no kurām 70 procentus jeb 3 892 395 latus līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt 30 procenti jeb 1 668 169 lati tika finansēti no valsts budžeta. Līgums ar konsorciju «RTS-Heiwoe» tika noslēgts par 2 474 028 latiem. Šķidro bīstamo atkritumu sanācijā izmantoti vairāku ēku, kas demontētas agrākajā Pārlielupes cietuma teritorijā, būvgruži.
Foto: Ivars Veiliņš
24.9 °C,
2.3 m/s,
66.3 % 
24.9 °C,
2.3 m/s,
66.3 %