0.6 °C, 3 m/s, 60.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgava nopietni gatavojas iespējamajiem plūdiem
Jelgava nopietni gatavojas iespējamajiem plūdiem
24/02/2010

«Meteorologu dati liecina, ka šopavasar varētu būt plūdi. Arī Jelgava ir apdraudēta, tāpēc mums jābūt skaidrībā, kāda ir pašvaldības atbildīgo dienestu gatavība, iespējas un līdzekļi, cik lielā mērā gatava palīdzēt ir valsts un valsts dienesti,» tā šodien, atklājot apvienotās Civilās aizsardzības komisijas sanāksmi, norādīja komisijas priekšsēdētājs, Jelgavas domes priekšsēdētājs, Andris Rāviņš.

Ilze Knusle-Jankevica

 

«Meteorologu dati liecina, ka
šopavasar varētu būt plūdi. Arī Jelgava ir apdraudēta, tāpēc mums
jābūt skaidrībā, kāda ir pašvaldības atbildīgo dienestu gatavība,
iespējas un līdzekļi, cik lielā mērā gatava palīdzēt ir valsts un
valsts dienesti,» tā šodien, atklājot apvienotās Civilās
aizsardzības komisijas sanāksmi, norādīja komisijas priekšsēdētājs,
Jelgavas domes priekšsēdētājs, Andris Rāviņš.

 
Sanāksmē Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldību
un atbildīgo dienestu pārstāvji ziņoja par gatavību iespējamiem
plūdiem. Atbildīgo dienestu pārstāvji norādīja, ka plūdiem ir
gatavi – tehniskās iespējas ir apzinātas, arī cilvēkresursi, valsts
dienestiem pastāv iespēja iesaistīt arī vienības no kaimiņrajoniem
vai pat visas Latvijas. Gatavojoties plūdiem, galvenā uzmanība tiek
vērsta uz to, kā norobežot pilsētas ēkas no ūdens, kā
nepieciešamības gadījumā evakuēt cilvēkus un kur viņus izvietot, kā
sniegt nepieciešamo palīdzību, kā nodrošināt sakarus un satiksmi.
Tāpat tiek apzinātas iespējas, lai varētu atsūknēt ūdeni,
nodrošināt elektroenerģijas padevi. Vislielākās problēmas ir tieši
ar speciālo tehniku – sūkņiem, pārvietojamajām elektrostacijām, arī
autokrāniem, laivām. Lai gan ir apzināti arī uzņēmumu resursi un
pat parakstīti sadarbība slīgumi, ja plūdi būs pamatīgi, ar to var
nepietikt.
Speciālistu domas vēl dalās jautājumā, ko darīt ar ledu Lielupē –
vai lauzt ar ledlauzi, kurš nevar pakļūt zem visiem tiltiem,
izmantot kuģīšus, kuri varētu izmaksāt aptuveni 83 tūkstošus latu,
spridzināt, kas var radīt vižņus, kas tāpat aizsprostos upi, vai
vienkārši gaidīt, ko darīs daba.
Situāciju pilsētā analizēja Jelgavas pašvaldības civilās
aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens. Viņš teica, ka palu
gadījumā Jelgava būs apdraudēta no visām pusēm – tai cauri plūst
Lielupe, dienvidpusē apdraudējumu radīs Platones un Vircavas upes,
Ziemeļos – Iecava, bet Rietumos – Svētes upe. Turklāt liekākā
pilsētas teritorija atrodas zemāka par 4,5 metriem virs jūras
līmeņa.
Jau janvārī reģistrētas ievērojamas ūdens līmeņa svārstības
Lielupē. Janvāra sākumā reģistrēta augstākā atzīme – 1,3 metri, bet
janvāra beigās zemākā – 0,5 metri. Savukārt ledus biezums Lielupē
ir 28 – 30 centimetri. Straujas kušanas gadījumā būtiski ir arī
tas, ka šogad bijusi sniegiem bagāta ziema – Jelgavā un tās
apkārtnē reģistrēta 40 – 60 centimetrus bieza sniega kārta.
F.Jasens norāda, ka situāciju pasliktinās ledus sastrēgumi. Lielupē
ir vairākas vietas, kur tie var izveidoties – lejpus Staļģenei pie
«Auču» mājām, pie apvedceļa tilta, pie Svētes un Vecbērzes ietekas.
Visvairāk plūdu apdraudētās teritorijas ir Pils sala, Kalnciema
šosejas apkaime, Bāra-Vītolu –Būriņu ceļš «Ģintermuižas» rajonā,
Tērvetes šosejas apgabals.
Meteorologi marta laika apstākļu prognozi sola 5. martā un tad arī
varēs precīzāk spriest, vai gaidāmi strauji atkušņi, kas situāciju
varētu būtiski pasliktināt.

 

Foto: Ivars Veiliņš