«Meteorologu dati liecina, ka šopavasar varētu būt plūdi. Arī Jelgava ir apdraudēta, tāpēc mums jābūt skaidrībā, kāda ir pašvaldības atbildīgo dienestu gatavība, iespējas un līdzekļi, cik lielā mērā gatava palīdzēt ir valsts un valsts dienesti,» tā šodien, atklājot apvienotās Civilās aizsardzības komisijas sanāksmi, norādīja komisijas priekšsēdētājs, Jelgavas domes priekšsēdētājs, Andris Rāviņš.
Ilze Knusle-Jankevica
«Meteorologu dati liecina, ka šopavasar varētu būt plūdi. Arī Jelgava ir apdraudēta, tāpēc mums jābūt skaidrībā, kāda ir pašvaldības atbildīgo dienestu gatavība, iespējas un līdzekļi, cik lielā mērā gatava palīdzēt ir valsts un valsts dienesti,» tā šodien, atklājot apvienotās Civilās aizsardzības komisijas sanāksmi, norādīja komisijas priekšsēdētājs, Jelgavas domes priekšsēdētājs, Andris Rāviņš. Sanāksmē Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldību un atbildīgo dienestu pārstāvji ziņoja par gatavību iespējamiem plūdiem. Atbildīgo dienestu pārstāvji norādīja, ka plūdiem ir gatavi – tehniskās iespējas ir apzinātas, arī cilvēkresursi, valsts dienestiem pastāv iespēja iesaistīt arī vienības no kaimiņrajoniem vai pat visas Latvijas. Gatavojoties plūdiem, galvenā uzmanība tiek vērsta uz to, kā norobežot pilsētas ēkas no ūdens, kā nepieciešamības gadījumā evakuēt cilvēkus un kur viņus izvietot, kā sniegt nepieciešamo palīdzību, kā nodrošināt sakarus un satiksmi. Tāpat tiek apzinātas iespējas, lai varētu atsūknēt ūdeni, nodrošināt elektroenerģijas padevi. Vislielākās problēmas ir tieši ar speciālo tehniku – sūkņiem, pārvietojamajām elektrostacijām, arī autokrāniem, laivām. Lai gan ir apzināti arī uzņēmumu resursi un pat parakstīti sadarbība slīgumi, ja plūdi būs pamatīgi, ar to var nepietikt. Speciālistu domas vēl dalās jautājumā, ko darīt ar ledu Lielupē – vai lauzt ar ledlauzi, kurš nevar pakļūt zem visiem tiltiem, izmantot kuģīšus, kuri varētu izmaksāt aptuveni 83 tūkstošus latu, spridzināt, kas var radīt vižņus, kas tāpat aizsprostos upi, vai vienkārši gaidīt, ko darīs daba. Situāciju pilsētā analizēja Jelgavas pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens. Viņš teica, ka palu gadījumā Jelgava būs apdraudēta no visām pusēm – tai cauri plūst Lielupe, dienvidpusē apdraudējumu radīs Platones un Vircavas upes, Ziemeļos – Iecava, bet Rietumos – Svētes upe. Turklāt liekākā pilsētas teritorija atrodas zemāka par 4,5 metriem virs jūras līmeņa. Jau janvārī reģistrētas ievērojamas ūdens līmeņa svārstības Lielupē. Janvāra sākumā reģistrēta augstākā atzīme – 1,3 metri, bet janvāra beigās zemākā – 0,5 metri. Savukārt ledus biezums Lielupē ir 28 – 30 centimetri. Straujas kušanas gadījumā būtiski ir arī tas, ka šogad bijusi sniegiem bagāta ziema – Jelgavā un tās apkārtnē reģistrēta 40 – 60 centimetrus bieza sniega kārta. F.Jasens norāda, ka situāciju pasliktinās ledus sastrēgumi. Lielupē ir vairākas vietas, kur tie var izveidoties – lejpus Staļģenei pie «Auču» mājām, pie apvedceļa tilta, pie Svētes un Vecbērzes ietekas. Visvairāk plūdu apdraudētās teritorijas ir Pils sala, Kalnciema šosejas apkaime, Bāra-Vītolu –Būriņu ceļš «Ģintermuižas» rajonā, Tērvetes šosejas apgabals. Meteorologi marta laika apstākļu prognozi sola 5. martā un tad arī varēs precīzāk spriest, vai gaidāmi strauji atkušņi, kas situāciju varētu būtiski pasliktināt.
Foto: Ivars Veiliņš