«Jau otro vasaru pa pilsētu pārvietojos ar riteni. Patiesībā – lai ieekonomētu līdzekļus, jo braukt ar mašīnu kļūst par dārgu. Ziemā un rudenī gan vairāk pārvietojos ar mašīnu, jo tas tomēr sanāk lētāk nekā braukt ar sabiedrisko transportu,» par saviem pārvietošanās paradumiem stāsta studente Ance Hincenberga, piebilstot, ka Jelgava kļūst velobraucējiem arvien atvērtāka un ielās patiešām parādās arvien vairāk riteņbraucēju.
Ilze Knusle-Jankevica
Par sevi Ance saka: «Es esmu tāda mierīgā braucēja.» Tas nozīmē, ka viņa parasti nesteidzas, nebrauc lielā ātrumā, neizrādās, trikus netaisa, nevienu neapdzen un mierīgi sadzīvo ar gājējiem uz apvienotajiem velosipēdistu un gājēju celiņiem, kādi mūsu pilsētā arī lielākoties ir. «Agrāk gājēji bija neiecietīgāki, bija jācīnās, lai tiktu garām. Tagad cilvēki biežāk izvēlas iet pa to celiņa pusi, kas paredzēta viņiem, un pārvietoties ir kļuvis vieglāk,» stāsta Ance, piebilstot, ka gan viņas, gan viņas draugi velosipēdus aprīkojuši ar zvaniņu, lai nepieciešamības gadījumā varētu pabrīdināt cilvēkus par velosipēda tuvošanos. «Tiesa, tagad mans zvaniņš ir saplīsis, un es saku «pi pī». Dzird arī to,» novērojusi riteņbraucēja, piebilstot, ka vispār jau īpaši zvanīt negribot, tāpēc reizēm sanāk ilgāku laiku braukt aiz kāda bariņa, kamēr gājēji velosipēdistu pamana un palaiž garām. Agresīvāk uzvedas BMX braucēji, kuriem patīk izrādīties, vai noguruši, ar somām un paunām apkrāvušies velosipēdisti. A.Hincenberga gan piebilst, ka, viņasprāt, tie nīgrie cilvēki tādi ir, jo noguruši no dzīves un notiekošā – tas nav saistīts ar to, ka viņi pārvietojas ar velosipēdu.
Par velobraucējiem tiek domāts Ar velosipēdu pārvietojas arī Ances draugi, kuriem visiem esot tādi «oldscool» stilā ieturēti braucamie – ar eleganti izliektu rāmi, groziņu un citiem dizaina elementiem. Iecienītākais maršruts esot Jelgava–Ozolnieki, jo Ances draugs dzīvo Pārlielupē un bieži sanāk braukt tajā virzienā. Jaunieši ar velosipēdu ne tikai pārvietojas no punkta A uz punktu B, bet reizēm arī vakaros tāpat vien pabraukā. «Man šķiet, ka Jelgavā tiek domāts par velosipēdistiem. Ir izveidoti vairāki maršruti, pa kuriem var braukt, vienīgi pats pilsētas centrs nav līdz galam sakārtots,» uzskata A.Hincenberga. Te nu draudzeni palabo Rūdolfs Jaks – viņš esot dzirdējis, ka pilsētā šogad un nākamgad paredzēti vērienīgi centra ielu rekonstrukcijas projekti, kuru gaitā tiks izbūvēti arī veloceliņi. Kā lielāko mīnusu veloinfrastruktūrā Jelgavā jaunieši min to, ka ietvju nobrauktuves nav pielāgotas velosipēdistu vajadzībām, tāpēc nākas sist riepu vai katru reizi apstāties.
Galvenais, lai ir tiesības Ancei ir autovadītāja tiesības, bet vēl ne reizi policisti viņu nav apstādinājuši. «Zinu, ka vienu mūsu draugu vienreiz apturēja policisti, bet tikai tāpēc, ka viņš brauca pa ielu. Principā tos, kuri brauc pa veloceliņiem, policisti īpaši neaiztiek,» secina R.Jaks. Viņi uzskata, ka pats svarīgākais ir, lai braucējam būtu velosipēdista vai autovadītāja tiesības – tad tomēr cilvēks zina ceļu satiksmes noteikumus un galvenos pamatprincipus. «Izmaiņām noteikumos līdzi nesekoju, vienīgais – cik sanāk internetā palasīt, tik arī zinu. Tagad arī drīz mainīsies noteikumi – velosipēdisti gājēju pārejas varēs šķērsot braukšus. Man tas ir svarīgi, jo es tāpat braucu lēni. Apstāšanās pie katras pārejas to visu vēl vairāk paildzinātu,» tā jauniete. Viņa atzīst, ka arī tagad gājēju pārejas šķērso braukšus. Arī aizsarglīdzekļus, piemēram, ķiveri, apģērbu ar atstarojošiem elementiem, roku un kāju sargus Ance nelieto, jo uzskata, ka tie nav nepieciešami – viņas braukšanas maniere nav bīstama. «Ja godīgi, šodien redzēju pirmo velosipēdistu, kam galvā bija ķivere,» piebilst R.Jaks.
Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece norāda, ka administratīvie protokoli visbiežāk velosipēdistiem tiek sastādīti par velosipēda vadīšanu bez vadītāja apliecības, par velosipēdu vadīšanu alkoholisko dzērienu lietošanas iespaidā un par to, ka velosipēds nav aprīkots ar bremzēm, kā to paredz ceļu satiksmes noteikumi.
Noder pat avārijas kāpnes Palielinoties velosipēdistu skaitam pilsētā, aug arī riteņu zādzību skaits. Un ne vienmēr nozagtais velosipēds nav bijis pieslēgts. Ance atviegloti teic, ka viņas riteni pagaidām neviens garnadzis nav iekārojis, bet draudzene gan palikusi bez velosipēda. «Viņa bija aizbraukusi uz dejošanu vecajā pasta ēkā un, tā kā riteni nebija īsti kur pieslēgt, ienesa kāpņu telpā, aiz durvīm. Bet pēc mēģinājuma velosipēda vairs nebija,» stāsta A.Hincenberga, piebilstot, ka parasti tomēr izdodas atrast, kur velosipēdu pieslēgt. Šim nolūkam tiek izmantotas arī kāpņu margas, koki un pat avārijas kāpnes pie ēkas sienas. Ja braucēju vairāk, tiek piekopta šāda taktika: kamēr citi iepērkas, viens sargā riteņus, un tā līdz šim vēl ne reizi nav pievīlusi. Uz jautājumu, kurās vietās velosipēdu praktiski nav iespējams atstāt, jaunieši tomēr nespēj atbildēt.
Pret zagļiem – ar reģistru Atbildīgās instances spērušas soli pretī tam, lai uzlabotu un popularizētu velokustību Latvijā. Ņemot vērā, ka viena no galvenajām problēmām ir velosipēdu zādzības, tiesa, iespējams, tās veicina fakts, ka ir par maz un neatbilstošas velosipēdu novietnes, izveidots jauns instruments braucamā pasargāšanai. Tā ir velosipēda reģistrēšana. CSDD Jelgavas nodaļas priekšniece Evita Šalājeva skaidro, ka velosipēdu var piereģistrēt jebkurā CSDD nodaļā vai elektroniski, izmantojot mājas lapas www.csdd.lv e-pakalpojumu sadaļu. «Viss, kas nepieciešams, ir zināt velosipēda marku, modeli un rāmja numuru. Ja ir vēlēšanās, var pievienot arī velosipēda un rāmja numura fotogrāfiju,» tā E.Šalājeva, piebilstot, ka, reģistrējot velosipēdu klātienē, tam nav obligāti jābūt līdzi. Tas ir izvēles maksas pakalpojums – saskaņā ar cenrādi maksa ir 1,23 lati –, kas neprasa daudz laika. Tomēr jāatceras, ka velosipēdu var reģistrēt persona, kas sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu. «Bērnu velosipēdus uz sava vārda var piereģistrēt vecāki, aizbildņi,» piebilst CSDD Jelgavas nodaļas priekšniece. Šis pakalpojums tiek piedāvāts no šā gada, un šobrīd Jelgavā piereģistrēti 155 velosipēdi. Ances velosipēda starp tiem nav. «Ja godīgi, nemaz nezināju par tādu iespēju, bet vispār to ir vērts apdomāt,» tā A.Hincenberga.
I.Sietniece apstiprina, ka policija jau ir izmantojusi šo reģistru. «Šī ideja sasaucas ar policijas ieteiktajiem drošības pasākumiem. Arī mēs sakām, ka jāzina velosipēda rāmja numurs, var pat izdomāt kādu īpašu atpazīstamības zīmi,» tā I.Sietniece.
Veloceliņu tīkls paplašinās Pašvaldība pēdējos gados veloinfrastruktūras sakārtošanai velta arvien vairāk līdzekļu un uzmanības. Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks norāda, ka pēdējos gados pašvaldība lēmusi, atjaunojot ielas un ceļus, līdztekus izbūvēt arī veloceliņus. Tērvetes ielā, Rīgas virzienā un nu arī Dobeles virzienā jau tas izdarīts, nule kā uzsākta Raiņa ielas rekonstrukcija, kuras gaitā tiks izbūvēts veloceliņš, priekšā vēl Čakstes bulvāra un Lielās ielas rekonstrukcija. «Pašvaldībai ir izstrādāti arī atsevišķi projekti, kas paredz tikai veloceliņu izveidi, bet šobrīd Eiropas programmas šāda veida projektiem finansējumu neparedz, tāpēc to realizēšana uz laiku atlikta. Tomēr iespēju robežās mēs īstenojam ielu un ceļu rekonstrukcijas projektus – arī tajos tiek paredzēta veloceliņu izbūve,» norāda V.Ļevčenoks. Jāpiebilst, ka šobrīd pašvaldība gatavojas iesniegt Pasta salas attīstības projektu un, ja tas tiks atbalstīts, Pasta salā pa perimetru tiks izveidoti veloceliņi trīs kilometru garumā.
Pētījums rāda, ka apzinīgāki ir vīrieši un jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Kā galveno ķiveres nelietošanas iemeslu velosipēdisti min tās šķietami radītās neērtības, piemēram, karstā laikā svīst galva, daļa atklāj, ka nevar atļauties to iegādāties vai ka ķivere nav nepieciešama, jo velosipēdu vada droši un pārliecināti. Vēl viens arguments – nepatīk ķiveres vizuālais izskats. CSDD direktors Andris Lukstiņš uzsver: «Satiksme ir ļoti sarežģīts labirints, kurā sveikā ir jātiek no punkta A uz punktu B. Velosipēdists ir otrs mazāk aizsargātais satiksmes dalībnieks aiz gājēja. Ķivere ir tas drošības līdzeklis, kas riteņbraucējam sniedz vislielāko aizsardzību. Starptautiskie pētījumi liecina, ka velosipēdista ķivere par 85 procentiem samazina kritienu un traumu sekas. Šis skaitlis ir pretrunā visiem argumentiem pret ķiveres lietošanu.»
Pētījums liecina, ka noteikumus biežāk mēdz pārkāpt vīrieši, lai ātrāk sasniegtu galamērķi vai apbrauktu šķērsli. Nereti velosipēdisti braucot klausās mūziku, runā pa telefonu vai pat ēd. Viens no biežākajiem «grēkošanas» veidiem ir atstarojošo elementu nelietošana, tomēr visapzinīgāk pret to izturas cilvēki vecumā pēc 50 gadiem un velosipēdisti laukos.
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %