16.7 °C, 1.7 m/s, 84.6 %

Pilsētā

«Jelgavā par velobraucējiem domā»
12/06/2011

«Jau otro vasaru pa pilsētu pārvietojos ar riteni. Patiesībā – lai ieekonomētu līdzekļus, jo braukt ar mašīnu kļūst par dārgu. Ziemā un rudenī gan vairāk pārvietojos ar mašīnu, jo tas tomēr sanāk lētāk nekā braukt ar sabiedrisko transportu,» par saviem pārvietošanās paradumiem stāsta studente Ance Hincenberga, piebilstot, ka Jelgava kļūst velobraucējiem arvien atvērtāka un ielās patiešām parādās arvien vairāk riteņbraucēju.

Ilze Knusle-Jankevica

«Jau otro vasaru pa pilsētu pārvietojos ar riteni.
Patiesībā – lai ieekonomētu līdzekļus, jo braukt ar mašīnu kļūst
par dārgu. Ziemā un rudenī gan vairāk pārvietojos ar mašīnu, jo tas
tomēr sanāk lētāk nekā braukt ar sabiedrisko transportu,» par
saviem pārvietošanās paradumiem stāsta studente Ance Hincenberga,
piebilstot, ka Jelgava kļūst velobraucējiem arvien atvērtāka un
ielās patiešām parādās arvien vairāk riteņbraucēju.

Par sevi Ance saka: «Es esmu tāda mierīgā braucēja.» Tas nozīmē, ka
viņa parasti nesteidzas, nebrauc lielā ātrumā, neizrādās, trikus
netaisa, nevienu neapdzen un mierīgi sadzīvo ar gājējiem uz
apvienotajiem velosipēdistu un gājēju celiņiem, kādi mūsu pilsētā
arī lielākoties ir. «Agrāk gājēji bija neiecietīgāki, bija jācīnās,
lai tiktu garām. Tagad cilvēki biežāk izvēlas iet pa to celiņa
pusi, kas paredzēta viņiem, un pārvietoties ir kļuvis vieglāk,»
stāsta Ance, piebilstot, ka gan viņas, gan viņas draugi velosipēdus
aprīkojuši ar zvaniņu, lai nepieciešamības gadījumā varētu
pabrīdināt cilvēkus par velosipēda tuvošanos. «Tiesa, tagad mans
zvaniņš ir saplīsis, un es saku «pi pī». Dzird arī to,» novērojusi
riteņbraucēja, piebilstot, ka vispār jau īpaši zvanīt negribot,
tāpēc reizēm sanāk ilgāku laiku braukt aiz kāda bariņa, kamēr
gājēji velosipēdistu pamana un palaiž garām. Agresīvāk uzvedas BMX
braucēji, kuriem patīk izrādīties, vai noguruši, ar somām un paunām
apkrāvušies velosipēdisti. A.Hincenberga gan piebilst, ka,
viņasprāt, tie nīgrie cilvēki tādi ir, jo noguruši no dzīves un
notiekošā – tas nav saistīts ar to, ka viņi pārvietojas ar
velosipēdu.

Par velobraucējiem tiek domāts
Ar velosipēdu pārvietojas arī Ances draugi, kuriem visiem esot tādi
«oldscool» stilā ieturēti braucamie – ar eleganti izliektu rāmi,
groziņu un citiem dizaina elementiem. Iecienītākais maršruts esot
Jelgava–Ozolnieki, jo Ances draugs dzīvo Pārlielupē un bieži sanāk
braukt tajā virzienā. Jaunieši ar velosipēdu ne tikai pārvietojas
no punkta A uz punktu B, bet reizēm arī vakaros tāpat vien
pabraukā. «Man šķiet, ka Jelgavā tiek domāts par velosipēdistiem.
Ir izveidoti vairāki maršruti, pa kuriem var braukt, vienīgi pats
pilsētas centrs nav līdz galam sakārtots,» uzskata A.Hincenberga.
Te nu draudzeni palabo Rūdolfs Jaks – viņš esot dzirdējis, ka
pilsētā šogad un nākamgad paredzēti vērienīgi centra ielu
rekonstrukcijas projekti, kuru gaitā tiks izbūvēti arī veloceliņi.
Kā lielāko mīnusu veloinfrastruktūrā Jelgavā jaunieši min to, ka
ietvju nobrauktuves nav pielāgotas velosipēdistu vajadzībām, tāpēc
nākas sist riepu vai katru reizi apstāties.

Galvenais, lai ir tiesības
Ancei ir autovadītāja tiesības, bet vēl ne reizi policisti viņu nav
apstādinājuši. «Zinu, ka vienu mūsu draugu vienreiz apturēja
policisti, bet tikai tāpēc, ka viņš brauca pa ielu. Principā tos,
kuri brauc pa veloceliņiem, policisti īpaši neaiztiek,» secina
R.Jaks. Viņi uzskata, ka pats svarīgākais ir, lai braucējam būtu
velosipēdista vai autovadītāja tiesības – tad tomēr cilvēks zina
ceļu satiksmes noteikumus un galvenos pamatprincipus. «Izmaiņām
noteikumos līdzi nesekoju, vienīgais – cik sanāk internetā palasīt,
tik arī zinu. Tagad arī drīz mainīsies noteikumi – velosipēdisti
gājēju pārejas varēs šķērsot braukšus. Man tas ir svarīgi, jo es
tāpat braucu lēni. Apstāšanās pie katras pārejas to visu vēl vairāk
paildzinātu,» tā jauniete. Viņa atzīst, ka arī tagad gājēju pārejas
šķērso braukšus. Arī aizsarglīdzekļus, piemēram, ķiveri, apģērbu ar
atstarojošiem elementiem, roku un kāju sargus Ance nelieto, jo
uzskata, ka tie nav nepieciešami – viņas braukšanas maniere nav
bīstama. «Ja godīgi, šodien redzēju pirmo velosipēdistu, kam galvā
bija ķivere,» piebilst R.Jaks.

Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes priekšnieka
palīdze Ieva Sietniece norāda, ka administratīvie protokoli
visbiežāk velosipēdistiem tiek sastādīti par velosipēda vadīšanu
bez vadītāja apliecības, par velosipēdu vadīšanu alkoholisko
dzērienu lietošanas iespaidā un par to, ka velosipēds nav aprīkots
ar bremzēm, kā to paredz ceļu satiksmes noteikumi.

Noder pat avārijas kāpnes
Palielinoties velosipēdistu skaitam pilsētā, aug arī riteņu zādzību
skaits. Un ne vienmēr nozagtais velosipēds nav bijis pieslēgts.
Ance atviegloti teic, ka viņas riteni pagaidām neviens garnadzis
nav iekārojis, bet draudzene gan palikusi bez velosipēda. «Viņa
bija aizbraukusi uz dejošanu vecajā pasta ēkā un, tā kā riteni
nebija īsti kur pieslēgt, ienesa kāpņu telpā, aiz durvīm. Bet pēc
mēģinājuma velosipēda vairs nebija,» stāsta A.Hincenberga,
piebilstot, ka parasti tomēr izdodas atrast, kur velosipēdu
pieslēgt. Šim nolūkam tiek izmantotas arī kāpņu margas, koki un pat
avārijas kāpnes pie ēkas sienas. Ja braucēju vairāk, tiek piekopta
šāda taktika: kamēr citi iepērkas, viens sargā riteņus, un tā līdz
šim vēl ne reizi nav pievīlusi. Uz jautājumu, kurās vietās
velosipēdu praktiski nav iespējams atstāt, jaunieši tomēr nespēj
atbildēt.

Pret zagļiem – ar reģistru
Atbildīgās instances spērušas soli pretī tam, lai uzlabotu un
popularizētu velokustību Latvijā. Ņemot vērā, ka viena no
galvenajām problēmām ir velosipēdu zādzības, tiesa, iespējams, tās
veicina fakts, ka ir par maz un neatbilstošas velosipēdu novietnes,
izveidots jauns instruments braucamā pasargāšanai. Tā ir velosipēda
reģistrēšana. CSDD Jelgavas nodaļas priekšniece Evita Šalājeva
skaidro, ka velosipēdu var piereģistrēt jebkurā CSDD nodaļā vai
elektroniski, izmantojot mājas lapas www.csdd.lv e-pakalpojumu
sadaļu. «Viss, kas nepieciešams, ir zināt velosipēda marku, modeli
un rāmja numuru. Ja ir vēlēšanās, var pievienot arī velosipēda un
rāmja numura fotogrāfiju,» tā E.Šalājeva, piebilstot, ka,
reģistrējot velosipēdu klātienē, tam nav obligāti jābūt līdzi. Tas
ir izvēles maksas pakalpojums – saskaņā ar cenrādi maksa ir 1,23
lati –, kas neprasa daudz laika. Tomēr jāatceras, ka velosipēdu var
reģistrēt persona, kas sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu. «Bērnu
velosipēdus uz sava vārda var piereģistrēt vecāki, aizbildņi,»
piebilst CSDD Jelgavas nodaļas priekšniece. Šis pakalpojums tiek
piedāvāts no šā gada, un šobrīd Jelgavā piereģistrēti 155
velosipēdi. Ances velosipēda starp tiem nav. «Ja godīgi, nemaz
nezināju par tādu iespēju, bet vispār to ir vērts apdomāt,» tā
A.Hincenberga.

I.Sietniece apstiprina, ka policija jau ir izmantojusi šo
reģistru. «Šī ideja sasaucas ar policijas ieteiktajiem drošības
pasākumiem. Arī mēs sakām, ka jāzina velosipēda rāmja numurs, var
pat izdomāt kādu īpašu atpazīstamības zīmi,» tā I.Sietniece.

Veloceliņu tīkls paplašinās
Pašvaldība pēdējos gados veloinfrastruktūras sakārtošanai velta
arvien vairāk līdzekļu un uzmanības. Jelgavas domes priekšsēdētāja
vietnieks Vilis Ļevčenoks norāda, ka pēdējos gados pašvaldība
lēmusi, atjaunojot ielas un ceļus, līdztekus izbūvēt arī
veloceliņus. Tērvetes ielā, Rīgas virzienā un nu arī Dobeles
virzienā jau tas izdarīts, nule kā uzsākta Raiņa ielas
rekonstrukcija, kuras gaitā tiks izbūvēts veloceliņš, priekšā vēl
Čakstes bulvāra un Lielās ielas rekonstrukcija. «Pašvaldībai ir
izstrādāti arī atsevišķi projekti, kas paredz tikai veloceliņu
izveidi, bet šobrīd Eiropas programmas šāda veida projektiem
finansējumu neparedz, tāpēc to realizēšana uz laiku atlikta. Tomēr
iespēju robežās mēs īstenojam ielu un ceļu rekonstrukcijas
projektus – arī tajos tiek paredzēta veloceliņu izbūve,» norāda
V.Ļevčenoks. Jāpiebilst, ka šobrīd pašvaldība gatavojas iesniegt
Pasta salas attīstības projektu un, ja tas tiks atbalstīts, Pasta
salā pa perimetru tiks izveidoti veloceliņi trīs kilometru
garumā.

 

Pētījums rāda, ka apzinīgāki ir vīrieši un jaunieši vecumā no 15
līdz 19 gadiem. Kā galveno ķiveres nelietošanas iemeslu
velosipēdisti min tās šķietami radītās neērtības, piemēram, karstā
laikā svīst galva, daļa atklāj, ka nevar atļauties to iegādāties
vai ka ķivere nav nepieciešama, jo velosipēdu vada droši un
pārliecināti. Vēl viens arguments – nepatīk ķiveres vizuālais
izskats. CSDD direktors Andris Lukstiņš uzsver: «Satiksme ir ļoti
sarežģīts labirints, kurā sveikā ir jātiek no punkta A uz punktu B.
Velosipēdists ir otrs mazāk aizsargātais satiksmes dalībnieks aiz
gājēja. Ķivere ir tas drošības līdzeklis, kas riteņbraucējam sniedz
vislielāko aizsardzību. Starptautiskie pētījumi liecina, ka
velosipēdista ķivere par 85 procentiem samazina kritienu un traumu
sekas. Šis skaitlis ir pretrunā visiem argumentiem pret ķiveres
lietošanu.»

Pētījums liecina, ka noteikumus biežāk mēdz pārkāpt vīrieši, lai
ātrāk sasniegtu galamērķi vai apbrauktu šķērsli. Nereti
velosipēdisti braucot klausās mūziku, runā pa telefonu vai pat ēd.
Viens no biežākajiem «grēkošanas» veidiem ir atstarojošo elementu
nelietošana, tomēr visapzinīgāk pret to izturas cilvēki vecumā pēc
50 gadiem un velosipēdisti laukos.

Foto: Ivars Veiliņš