15.8 °C, 1.1 m/s, 80.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā sociālās korekcijas programma jāizstrādā 91 jaunietim
Jelgavā sociālās korekcijas programma jāizstrādā 91 jaunietim
31/03/2011

Šodien Jelgavas kultūras namā tikās Zemgales reģiona pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, lai pārrunātu kopīgi īstenotā projekta par jauniešu noziedzības mazināšanu rezultātus. Galvenais secinājums ir, ka šī problēma jārisina, sadarbojoties vairākām institūcijām reģiona līmenī, kā arī jāsakārto sistēma katrā pašvaldībā, lai nedublētos pienākumi un darbs būtu efektīvāks. Jelgavā kopš 2010. gada 1. augusta atbildīga par jauniešu sociālās korekcijas programmu izstrādi un īstenošanas uzraudzīšanu ir Sociālo lietu pārvalde, kuras redzeslokā šobrīd ir 91 jaunietis, kam nepieciešams izstrādāt šādu programmu.

Ilze Knusle-Jankevica

 

Šodien Jelgavas kultūras namā tikās
Zemgales reģiona pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, lai
pārrunātu kopīgi īstenotā projekta par jauniešu noziedzības
mazināšanu rezultātus. Galvenais secinājums ir, ka šī problēma
jārisina, sadarbojoties vairākām institūcijām reģiona līmenī, kā
arī jāsakārto sistēma katrā pašvaldībā, lai nedublētos pienākumi un
darbs būtu efektīvāks. Jelgavā kopš 2010. gada 1. augusta atbildīga
par jauniešu sociālās korekcijas programmu izstrādi un īstenošanas
uzraudzīšanu ir Sociālo lietu pārvalde, kuras redzeslokā šobrīd ir
91 jaunietis, kam nepieciešams izstrādāt šādu
programmu.

 

Jelgavas kultūras namā notika Norvēģijas
valdības divpusējā finanšu instrumenta atbalstītā projekta
«Preventīvi pasākumi jauniešu noziedzības mazināšanai Zemgalē»
ieviešanas noslēguma konference. Tajā projekta partneri un
iesaistītās puses pārrunāja sasniegtos rezultātus.

 

Zemgales Plānošanas reģiona, kas ir šī
projekta idejas autors un īstenotājs, speciāliste Dace Strautkalne
stāsta, ka projekta mērķis ir mazināt jauniešu noziedzības līmeni
un veidot jauno paaudzi likumpaklausīgu un sociāli atbildīgu. Lai
to sasniegtu, tika realizēti četri lielu aktivitāšu bloki. Pirmais
– nepilngadīgo noziedzības prevencē iesaistīto institūciju
sadarbības mehānisma izstrāde. Otrais – speciālistu apmācība darbam
ar jauniešiem. Trešais – drošības infrastruktūras uzlabošana
Zemgales reģiona pilsētās. Ceturtais – jauniešu informēšana un
izglītošana. Kā norāda D.Strautkalne, ļoti būtiska bijusi pieredzes
apmaiņa ar biedrību «Vecāki Jelgavai», kuras biedri-vecāki jau
vairākus gadus aktīvajā sezonā nedēļas nogalēs vakaros patrulē pa
pilsētas ielām un apmeklē izklaide vietas, lai pārliecinātos, ka
jaunieši ir drošībā, ka viņi zina savas tiesības un pienākumus un
tos arī pilda.

 

Šobrīd normatīvie akti nosaka, ka
likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība, bet
veids, kā šis darbs tiek organizēts, katrā pašvaldībā atšķiras.
Starpinstitūciju mehānisma izstrādes konsultants Modris Žeivots
uzskata, ka atbildīgajam būtu jābūt sociālajam dienestam, nevis
pašvaldības policijai, kā tas šobrīd ir daudzās pašvaldībās. «Jā,
pašvaldības policija var veikt audzinošo un represīvo darbu, bet ne
sniegt sociālo palīdzību, kas ir tikpat būtiski,» savu viedokli
pamato M.Žeivots. Jelgavā kopš pagājušā gada par jauniešu sociālās
korekcijas programmu izstrādi un ieviešanas kontroli atbild Sociālo
lietu pārvalde, kā arī izveidota speciāla Administratīvā komisija,
kas izskata tieši jauniešu pārkāpumus. Sociālo lietu pārvaldes
vadītāja Rita Stūrāne norāda, ka vidēji mēnesī pārvalde saņem ap 30
lietām un šobrīd tās redzeslokā ir 91 jaunietis, kam nepieciešams
izstrādāt sociālās korekcijas programmu.

 

Lai sekmētu sadarbību jauniešu noziedzības
apkarošanas jomā, kas, savukārt, ļautu ietaupīt gan materiālos
resursus, gan zināšanas, un darbu padarītu efektīvāku, projekta
gaitā ir izstrādāti «Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldība veic
likumpārkāpumu novēršanas darbu ar bērniem, kuri izdarījuši
pārkāpumus», kā arī sagatavots uz visām iesaistītajām pusēm
izsūtīts starpinstitucionālais sadarbības līgums, kas paredz
pašvaldības un valsts institūciju ciešu sadarbību. «Viens no
būtiskākajiem ieteikumiem ir, lai tiesībsargājošās instances
turpmāk pašvaldībai sūta paziņojumus arī par personām, kuras divas
vai vairākas reizes izdarījušas administratīvos ne tikai krimināla
rakstura pārkāpumus,» uzsver M.Žeivots, piebilstot, ka pārsvarā
piekritība tiek noteikta pēc personas faktiskās dzīves vietas, bet,
ja tā klaiņo, jāvadās pēc deklarētās adreses. Savukārt gadījumos,
ja vecāku vainas dēļ nepilngadīgais nav deklarēts, būtu jāsazinās
ar pašvaldību pēc pēdējās dzīves vietas.

 

Drošības infrastruktūras uzlabošanas nolūkā
Aizkrauklē, Bauskā, Dobele un Jēkabpilī iegādātas un nepilngadīgo
jauniešu pulcēšanās vietās uzstādītas pavisam 46 video novērošanas
kameras. Jelgavā jau darbojas videonovērošana un, kā norāda
pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, tas pilsētas
iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem, liek justies drošāk un nejusties
vientuļiem. «uzsāktais darbs ir liels un svarīgs, bet gribu teikt,
ka galvenais nebūt nav videonovērošana, bet gan tas, lai jaunieši
un arī pieaugušie saprastu, kas ir labs un kas – slikts,» tā
A.Rāviņš.

 

Tāpat Zemgales reģiona pašvaldību, tostarp
Jelgavas, skolās tika organizēti vairāki informatīvi izglītojoši
interaktīvi pasākumi, kas veicina tiesisko izprati. Kā stāsta
Valsts policijas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas vecākā
inspektore Tatjana Flandere, jauniešiem uzdoti dažādi uzdevumi, lai
viņi būtu spiesti domāt līdzi, izprastu likumu normas un apzinātos,
kurā brīdī iestājas viņu atbildība – gan administratīvā, gan
kriminālā. Aptverto tēmu loks ir gana plašs: drošība uz ielas,
ūdens, ledus, internetā, ugunsdrošība, atkarības, administratīvā un
kriminālatbildība, cilvēku tirdzniecība, bara instinkts, alkohola
lietošana un tās sekas, likumpārkāpums.

 

Konferences izskaņā klātesošie pārrunāja
tālākos soļus jauniešu noziedzības mazināšanai reģionā.

 

Projekta kopējās izmaksas ir 354 334
eiro. No šīs summas 301 183 eiro ir Norvēģijas valdības
divpusējā finanšu instrumenta piešķīrums, bet 53 150 eiro –
ieguldījums no valsts un pašvaldību budžeta. 

 

Foto: Ivars Veiliņš