«Vēlu Latvijai vairāk stipru ģimeņu, kas turpina latviskās tradīcijas un veido jaunas, nododot tās nākamajām paaudzēm,» Latvijai svētkos vēl jelgavniece Aija ar ģimeni – viņi tradicionāli bija atnākuši apskatīties ugunszīmes Hercoga Jēkaba laukumā, kas arī ir viena no nozīmīgākajām mūsu pilsētas 18. novembra tradīcijām.
Valsts svētku programmu Jelgavā ievadīja Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltīts koncerts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un dievkalpojums Jelgavas Svētās Annas baznīcā, godinot mūsu valsti, tautu un zemi. Tāpat tradicionāli jelgavnieki nolika ziedus pie valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa, bet kultūras namā ar vērienu izskanēja mūzikla koncertuzvedums «Pūt, vējiņi» – tā skanējumu ar klavierspēli bagātināja mūzikas autors Kārlis Lācis.
Hercoga Jēkaba laukumā šovakar iedegās vairāk nekā piecdesmit jelgavnieku veidotas svecīšu kompozīcijas jeb ugunszīmes, kurās varēja saskatīt latvju zīmes, valsts kontūru un karogu, kā arī citus mūsu valsti raksturojošus simbolus. Piemēram, Jelgavas 4. vidusskola caur savu ugunszīmi atspoguļoja nelielo laika posmu, kas mūs šķir no Latvijas simtgades. «Mēs savai ugunszīmei devām nosaukumu «Bez piecām simts», un tā simboliski atspoguļo, ka jau tūlīt, tūlīt mēs piedzīvosim Latvijas simtgadi un sāksim jaunu valsts gadsimtu,» skaidro 4. vidusskolas direktores vietniece Sanita Baltiņa, papildinot – ugunszīme ir veidota pulksteņa formā, kura minūšu rādītājs atrodas uz bez piecām. 4. vidusskolas skolēnu domes pārstāve Alise norāda, ka kompozīcijas izveidei izmantotas 750 svecītes. Spīdolas ģimnāzija savukārt izgaismoja savas skolas logotipu – tā pamatu no koka darbmācības stundās veidoja skolas puiši, bet par svecīšu noformējumu rūpējās skolas mākslas studijas audzēkņi. «Mēs izejam uz kvalitāti, nevis kvantitāti, tādēļ šogad izmantojam stikla svečturus, jo iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka plastmasas svečturi mēdz sakust,» stāsta mākslas studijas vadītāja Dace Lejēja.
Atšķirīga šogad bija Jelgavas Mākslas skolas ugunszīme, kas pēc idejas autoru teiktā ir saglabājusi vasaras sauli, un šobrīd, rudenī, izgaismo ar to Jelgavu. «Šogad praktisku iemeslu dēļ ugunszīmi izvēlējāmies veidot no dārza lampiņām, jo pagājušogad ar svecītēm tā apdedzinājām pirkstus, ka divas nedēļas nevarējām pilnvērtīgi strādāt,» atklāj Jelgavas mākslas skolas direktores vietniece Ilze Emse-Grīnberga. Mākslas skola no dārza lampiņām veidoja saules zīmi, bet pēc tam lampiņas plāno izmantot skolas vajadzībām.
Uz Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa šovakar līdz pat pulksten 21 var vērot projekciju «Mītavas leģenda», kas pārsteidz ne vien vizuāli bagātīgo vēstījumu, bet arī ar interesantus vēstures faktus saturošu stāstījumu, kas pierāda, ka mūsu pilsēta ir izlolojusi daudzus pirmsākumus – šeit bija pirmā augstskola, pirmā observatorija un teātra ēka Latvijā, pirmais laikraksts latviešu valodā. «Šī projekcija ir kā tāda kulminācija, kas vienkopus apkopo tik daudz interesantu faktu par Jelgavu – tiešām nezināju, ka tik daudzas lietas pirmo reizi ir notikušas tieši mūsu pilsētā,» atklāj jelgavnieki Kristians un Betija, papildinādami, ka mūsu pilsētai un Latvijai vēl lielāku izaugsmi kultūrā, zinātnē un citās jomās. «Man jau ir astoņdesmit gadu, un vairāk vai mazāk man viss ir zināms – šī man nav jauna vēsture, bet jebkurā gadījumā projekcija ir iespaidīga un patīkama,» savos iespaidos dalās jelgavnieks Jānis, un abi ar kundzi Elzu Latvijai galvenokārt vēl mieru.
Savukārt pašā tornī notika interaktīva spēle, kas ļāva tuvāk iepazīt Jelgavas un Latvija vēsturi – spēles uzdevumi dalībniekiem bija jāpilda torņa deviņos stāvos. «Gājām pa pilsētu un ieraudzījām norādi, ka tornī var piedalīties spēlē. Šī ir ļoti interesanta ideja un labs veids, kā apskatīt torni un uzzināt ko jaunu,» vērtē draudzenes Linda un Laura. Katrs no Svētās Trīsvienības baznīcas torņa stāviem bija veltīts vienai Latvijas desmitgadei, un veiksmīgi atrodot atbildes uz visiem jautājumiem, spēles dalībnieki varēja iemūžināt šo mirkli momentfoto, kā arī nobaudīt franču kruasānu.
Jāatgādina, ka viens no svētku gaidītākajiem notikumiem – uguņošana – no Pasta salas notiks jau pulksten 20. Svētku dalībnieki to aicināti baudīt no Lielupes promenādes, tilta un Jāņa Čakstes bulvāra. Bet Hercoga Jēkaba laukumā līdz pat pulksten 21.15 notiks koncerts.
Foto: Ivars Veiliņš
1.8 °C,
2.1 m/s,
89.3 % 
1.8 °C,
2.1 m/s,
89.3 %