20.4 °C, 1.8 m/s, 68.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraJelgava – Zemgales centrs laiku lokos
Jelgava – Zemgales centrs laiku lokos
12/12/2015

Mūsu pilsēta dažādos vēstures periodos ir piederējusi atšķirīgām administratīvi teritoriālajām vienībām. Arī pilsētas vārds vēstures avotos un ikdienas valodā katram savs: latviešiem tā ir Jelgava, vāciešiem – Mitau, poļiem – Mitowe, lietuviešiem – Mintauja, krieviem – Митава.

Mūsu pilsēta dažādos vēstures periodos
ir piederējusi atšķirīgām administratīvi teritoriālajām vienībām.
Arī pilsētas vārds vēstures avotos un ikdienas valodā katram savs:
latviešiem tā ir Jelgava, vāciešiem – Mitau, poļiem – Mitowe,
lietuviešiem – Mintauja, krieviem – Митава.

Starp Lielupi un Driksu uzceltā Jelgavas pils
atradās uz zemgaļu Upmales novada zemes, bet vēstures gaitā,
mainoties politiskajām sistēmām, mainījās arī Jelgavas teritoriālā
piederība. Livonijas konfederācijas laikā Jelgavā bija ordeņvalsts
militāri administratīvās vienības – komturejas – centrs, kopš 1616.
gada pilsēta bija Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence un
hercogistes galvaspilsēta. Kurzemes guberņas gubernatoru rezidence
atradās Jelgavas pilī, kur vienlaicīgi bija arī visas guberņas
pārvaldes iestādes.

Kurzemes guberņā 1819. gadā agrākos pilskungu
tiesas apgabalus pārdēvēja par apriņķiem, un Jelgava kā Kurzemes
guberņas galvaspilsēta teritoriāli iekļāvās Dobeles apriņķī, kurā
ietilpa 33 pagasti un viena pilsēta – Jelgava. Dobeles apriņķis
pastāvēja līdz 1920. gada 31. maijam, kad to pārdēvēja par Jelgavas
apriņķi, kurā bija trīs pilsētas – Jelgava, Dobele, Auce – un 41
pagasts. Tā kopējā platība bija 5,35 procenti no Latvijas valsts
teritorijas, un to saskaņā ar 1935. gada tautas skaitīšanas datiem
apdzīvoja 104 388 iedzīvotāji.

1940. gadā Jelgavai tika piešķirts republikas
pakļautības pilsētas statuss, līdz ar to tā tika izdalīta no
Dobeles apriņķa sastāva. 1949. gada 31. decembra administratīvi
teritoriālās reformas rezultātā Jelgavas apriņķis tika sadalīts
Auces, Dobeles, Elejas un Jelgavas rajonā. 1952. – 1953. gadā
Jelgavas rajons ietilpa Rīgas apgabalā. 1956. gadā Elejas rajonu
pievienoja Jelgavas rajonam. No 1962. gada 18. decembra līdz 1967.
gada 10. janvārim Jelgavas rajons bija sadalīts un tā teritorija
ietilpa Dobeles rajonā un Bauskas rajonā. Pēc Latvijas Republikas
Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gadā Jelgavas rajona
ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. Saskaņā ar administratīvi
teritoriālo reformu 2009. gada 1. jūlijā Jelgavas rajons tika
likvidēts, un tā teritorijā izveidojies Jelgavas novads un
Ozolnieku novads.

Patlaban no 76 Latvijas pilsētām Jelgava ir
ceturtā lielākā valstī un viena no deviņām republikas nozīmes
pilsētām.

Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejs

Attēls: M.Stumbra glezna «Jelgava 20. gs.
sākumā»