Pilsētā

Mūsu pilsēta dažādos vēstures periodos ir piederējusi atšķirīgām administratīvi teritoriālajām vienībām. Arī pilsētas vārds vēstures avotos un ikdienas valodā katram savs: latviešiem tā ir Jelgava, vāciešiem – Mitau, poļiem – Mitowe, lietuviešiem – Mintauja, krieviem – Митава.

Starp Lielupi un Driksu uzceltā Jelgavas pils
atradās uz zemgaļu Upmales novada zemes, bet vēstures gaitā,
mainoties politiskajām sistēmām, mainījās arī Jelgavas teritoriālā
piederība. Livonijas konfederācijas laikā Jelgavā bija ordeņvalsts
militāri administratīvās vienības – komturejas – centrs, kopš 1616.
gada pilsēta bija Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence un
hercogistes galvaspilsēta. Kurzemes guberņas gubernatoru rezidence
atradās Jelgavas pilī, kur vienlaicīgi bija arī visas guberņas
pārvaldes iestādes.

Kurzemes guberņā 1819. gadā agrākos pilskungu tiesas apgabalus
pārdēvēja par apriņķiem, un Jelgava kā Kurzemes guberņas
galvaspilsēta teritoriāli iekļāvās Dobeles apriņķī, kurā ietilpa 33
pagasti un viena pilsēta – Jelgava. Dobeles apriņķis pastāvēja līdz
1920. gada 31. maijam, kad to pārdēvēja par Jelgavas apriņķi, kurā
bija trīs pilsētas – Jelgava, Dobele, Auce – un 41 pagasts. Tā
kopējā platība bija 5,35 procenti no Latvijas valsts teritorijas,
un to saskaņā ar 1935. gada tautas skaitīšanas datiem apdzīvoja 104
388 iedzīvotāji.

1940. gadā Jelgavai tika piešķirts republikas pakļautības
pilsētas statuss, līdz ar to tā tika izdalīta no Dobeles apriņķa
sastāva. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās
reformas rezultātā Jelgavas apriņķis tika sadalīts Auces, Dobeles,
Elejas un Jelgavas rajonā. 1952. – 1953. gadā Jelgavas rajons
ietilpa Rīgas apgabalā. 1956. gadā Elejas rajonu pievienoja
Jelgavas rajonam. No 1962. gada 18. decembra līdz 1967. gada 10.
janvārim Jelgavas rajons bija sadalīts un tā teritorija ietilpa
Dobeles rajonā un Bauskas rajonā. Pēc Latvijas Republikas
Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gadā Jelgavas rajona
ciemi tika pārdēvēti par pagastiem. Saskaņā ar administratīvi
teritoriālo reformu 2009. gada 1. jūlijā Jelgavas rajons tika
likvidēts, un tā teritorijā izveidojies Jelgavas novads un
Ozolnieku novads.

Patlaban no 76 Latvijas pilsētām Jelgava ir ceturtā lielākā
valstī un viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām.

Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs

Attēls: M.Stumbra glezna «Jelgava 20. gs. sākumā»